Normālās attiecībās vajadzētu būt gan labam seksam, gan arī labai saziņai starp partneriem. Tīri tā padomājot es ar varētu dzīvot bez seksa, bet ja es varu dzīvot ar seksu, tad kāds man būtu pamats dzīvot bez tā? Ja vien nav kaut kādi aizspriedumi vai problēmas tai ziņā.
Es uzskatu ka bez seksa var dzīvot, jo ja partneri abi uztver seksu par lieku, tai pašā laikā ir ļoti laba saziņa, tad jā var mierīgi dzīvot bez seksa, bet ja viens partneris ir katigoriski par seksu, tad protams tur jau rodas problēmas, jo viens negrib, bet otrs grib, kas viss drīzāk noved pie tā ka viņiem saziņa būs sliktāka jo negribēs viens otru saprast līdz galam un katrs gribēs pa savam.
Galu galā labāk ir dzīvot bez seksa, nekā bez sapratns, bet ja var tad vajag abus divus! Attiecības bez sapratnes, bet ar ideālu seksu pie nekā ilgstoša un stabila nenoved.
Man svarīgāk tomēr ir tas ka vīrietis man ir blakus un var apskaut un viņam ar svarīgāk ir būt man blakus kaut vai runāties, nekā tas sekss.
Bez seksa var, bet viens bez otra nevar.