DaYa, zini, kad man bija 17, gāju autoskolā un vienam puisim iepatikos (ne man, ne viņam mašīnas nebija) . Viņš zināja, ka mums nekas nebūs. Autoskola bija CSDD ēkā. Es tad dzīvoju pie Ķekavas, bet puisis Jūrmalā. Bija reizes, kad puisis pieteicās pavadīt mani uz mājām, ja pieturā gadījās neriktīgi ļautiņi. Brauca ar mani autobusā un pavadīja uz mājām, tad atpakaļ devās ar autobusu un mikriņu uz mājām (jā, un viņš arī katru reizi mani pavadīja uz pieturu un sagaidīja, kad iekāpju un aizbraucu ).
Man arī internetā iepazītie puiši vienmēr ir vaicājuši kā nokļūšu uz norunāto vietu un vienmēr piesakās pavadīt. Pat bez jebkāda turpinājuma.
Arī puiši, ar kuriem biju attiecībās uztvēra to par normu rūpēties par meitenes/ sievietes drošību.
Arī manā draugu lokā ir fantastiski puiši, kuriem tas šķiet pašsaprotami pavadīt meiteni mājup (vai vismaz piedāvāt to, ar vai bez mašīnas).
Arī mans vīrs vienmēr pieteiksies pats aizvest manas draudzenes,/ paziņas (pat tādas, kuras pats nepazīst) mājā.
Un zini, šādu pieklājību baudu gan LV, gan ārzemēs.
Varbūt taisnība jau ir, ka katrs piesaistam sev līdzīgos un saņemam, ko esam pelnījuši? :)