Laikam dzīvoju citā pasaulē, nebiju iedomājusies, ka tik briesmīgi nevarīgas sievietes, ka nevar no Imantas līdz centram tikt. Cita lieta, ja kur brauc, piemēram, uz jūru ar puiša mašīnu, tad loģiski, ka atbrauc pakaļ. Bet centrā, tur nemaz to mašīnu tik viegli nolikt nav, alkohols tad arī atkrīt, bet parasti jau ko gribas.
Sākumā padomāju, ja autorei kādi 16-17 gadi, bet vīrietis pie 30, jaunas meitenes, kas tiekas ar vecākiem, gaida, ka visur atvedīs, izmaksās un visu ko dāvinās.
Man nemaz nepatīk vīrieši, kas pret sievieti izturas kā pret neko nevarošu būtni, visas tās somiņu turēšanas, mēteļa palīdzēšanas uzvilkt - priekš kam? Vai nav tā, ka vīrietis, kurš tik pārspīlēti rūpējas par sievieti, darot kādas elementāras lietas viņas vietā, vēlākajā dzīvē nebūs tāds, kas sievieti uzskatīs par zemāku, nevienlīdzīgu radījumu, varbūt pat drusku duročku, nerēķināsies ar viņas viedokli? Vai arī man tāds priekšstats radies tikai no dažiem cilvēkiem un kopumā tā nav?