Wtf ar randiņa sarunāšanu :D

Pamanīju tavu komentāru ar šausmināšanos par to, ka 30 gados sieviete zina ko vēlas no vīrieša un pati pelnot un sevi uzturot vēlas sev blakus līdzvērtīgu vīrieti.
Un nemaz es nepiesienos, vnk, ja nemaldos, tad jums nav 30.. un ir starpība vai 18+ gados vai 30+ gados vīrietim nekā nav un nekad nekas nav bijis.

Man vienmēr nāk smiekli par...
"Man bija šitā un tāpēc tas ir pareizi un savādāk uz reiz ir monstre un nezko grib" :D

Es arī runāju par vecumu ap 30... Nevis 18 :D

nesaprotu te dazhas. es arii neietu uz randinju, ja man nebrauktu pakalj un domaatu kaa tikt prom, ja mani vestu uz pufiem seedeet. Ja man buutu 18 gadi, tad jaa, bet tie laiki ir pagaajushi un, ja viirietis manaa vecumaa pat nemaak uztaisiit normaalu randinju. vispaar briinos, kur jums tik zemas prasiibas un kaa var ar kko tadu samierinaaties

drostala
cik tev attiecības tavos 30 ir bijušas? un kādu iemeslu dēļ pameti vīrieti/vīrietis pameta tevi?
un pats galvenais- vai tu uzskati, ka dalīt cilvēkus plauktos ir pieņemami? un pašai nav ienācis prātā, ka šādas (esmu pārāk laba) attieksmes dēļ tev ir grūti, pat neiespējami izveidot sakarīgas attiecības, jo uz vīrieti skaties, kā uz mantu/naudas kaudzi, kurai tavā priekšā jāizritinās kā tepiķim pat tad, ja tas ir nieka pirmais randiņš un vīrietis tev neko nav parādā?

Atvainojos. Nenojautu,ka nu jau abiem 30. Nezinu kapec likaas ,ka runa ir par jaunakiem cilvekiem.

Varbut tapec,ka ne katra 30 sieviete par to raxtitu Cosmo forumaa.
Godigi sakot nezinu kaada es tagad butu randinjos. Tapec par sho vecumu runat nevaru (man velpashai laicinsh jaapagaida lidz 30).

Kad biju jaunaaka tas nelikaas svariigi, bet nu jau uz randinjiem 6 gadus nesmu gaajusi ar nevienu citu ,kaa tikai savu ligavaini un jaatdzist ,ka lielaako ties tieku vedaata visur ar auto vai ja abi gribam iedzert njemam taxi .

Tapec tiesham nezinu kaa buutu. Vai taa butu probleema vai nee.

"Man bija šitā un tāpēc tas ir pareizi un savādāk uz reiz ir monstre un nezko grib"

manupraat zemaakais texts no tevis tieshi taa arii izklausaas...

Domāju attiecīgi vīrietis, kas dzīvē ko sasniedzis arī netiksies ar nekoptu sievieti, stulbu sievieti un otrādāk.

Es arī ilgi netiku staigājusi pa randiņiem, jo vienmēr biju aizņemta. Un no saviem vīriešiem vienmēr tiku saņēmusi to labāko, tāpēc, jā, pieradu pie noteikta komforta līmeņa. Un es arī viena pati sev to spēju nodrošināt, tāpēc loģiski, ka pretī sagaidu to pašu.

Bet te pat runa nav par naudas jautājumiem tik daudz kā par attieksmi, pārdomātu randiņu, rūpēm un tamlīdzīgi.

Vienkārši esmu atpakaļ single tirgū un esmu pārsteigta, kā vīrieši ir mainījušies attiecībā uz randiņu organizēšanu... Likās, ka atgriežos kaut kur tīņa gados :D

Man ir bijušas 3 attiecības, ja interesē.

Negribu pat iedomaties,kaada esbutu ja butu atpakal ‘single-marketaa’.

Iespejams butu ar 10 x lielaakaam prasiibaam.

Pat negribas par shadu iespejamibu domaat.

Novelu atrast puisi kursh ir forsh un ‘der’tieshi Tev 

cheeky*

Pamēģini pamainīt intonāciju :D

Es arī nebiju domājusi un plānojusi, ka nonākšu atpakaļ single tirgū. Neviena jau neplāno un neviena nevar pat paredzēt, kad tas notiks ar viņu... pēc 5 gadu draudzēšanās vai 20 gadu laulības.

Paldies! Gan jau būs labi ;)

Ja jau tev ir 30, kā saki, tad nu dīvaini liekas, ka nespēji pati noteikt randiņa noteikumus, bet vazājies pa ielu nezināmā virzienā... Gribēji restorānu un paēst? Nu tad kāpēc neierosināji, ja redzēji, ka vīrietis nebija iepriekš padomājis? Nesaku, ka vīrietis normāls, bet nu gadās visādi... Varbūt nebija paredzējis tādas princeses ierašanos, varbūt domāja, ka tās vietas būs atvērtas (starp citu, diez cikos tad jūs tikāties, ka kaut kas jau bija ciet?), varbūt, ieraudzījis tevi kokteiļkleitā un plānos zābaciņos apmulsa un saprata, ka viņa ieceres šoreiz nederēs un ļāva tev pašai izvēlēties... Katrā ziņā, apgalvo, ka tev ir jau 30, bet mulsti un kautrējies kā skolniece...:-/

Neon, varēt jau varēju. Varēju izdomāt, kur iet, varēju pasūtīt sev pilnas vakariņas, varēju pati arī par sevi samaksāt. Bet ne to es šoreiz GRIBĒJU. Gribēju, lai vīrietis izrāda iniciatīvu un noorganizē randiņu kā pienākas.

Es varu visu, ko es vēlos (kā vēlāk rakstīju - pēc šī neveiksmīgā randiņa aizvedu sevi vienu pašu uz vakariņām un uz kino). Varu sevi vadāt, kur vien gribu, bet priekš tā man vīrietis nav vajadzīgs blakus. Ja man tas vīrietis tomēr ir blakus, tad es gribu, lai viņš var.

Vai tiešām gaidīt, ka vīrieti ir VĪRIETIS ir uzreiz gribēt nesko,
tēlot princesi utt? Labi, ka tad, kad es gāju uz randiņiem, tas bija pats par sevi saprotams.
Vakariņas, atvērt durvis, samaksāt par vakariņām, pavadīt mājās, sūtīt uz darbu ziedus, konfektes. Kas notiek ar pasauli.Ja tā ir kritušās prasības uz vīrieti, vai sieviete arī uz randiņiem iet kedās, treniņbiksēs, spalvainām kājām un speķainiem matiem vai arī attiecībā pret sievieti tā ir norma būt skaistai.... bet vīrietim ir tikai viena prasība, lai kautkas ir starp kājām?

Man tiešām žēl mūsdienu sieviešu. Tik ļoti žēl. Kur ir sieviešu pašapziņa?

Zini, citreiz vīrieši nav pārliecinati par to, ko vēlas sieviete... Nevar zināt, kādas viņam bija iepriekšējās attiecības un kā sieviete viņu izdresēja. Tomēr tādā vecumā ir jāreķinās ar iepriekšējo pieredzi... Varbūt viņš vnk nezināja, ko tu gribi, nevis nespēja tev to sniegt. Ja saprastu, kas tu esi par cilvēku un ko sagaidi, tad varbūt arī attiecīgi rīkotos. Pie tam, nesaku, ka tev bija pilnīgi par visu jāparūpejās, bet varēji vienkārši parādīt virzienu.

Piem., saskāries ar to, ka vīrietis neizplānoja randiņu... Varēji atklāti par to sašust! Un beigās pavīpsnāt, ka, redz, uzvilki tik jauku kokteiļkleitiņu (paverot vaļā mēteli un parādot), lai viņu iepriecinātu, cerībā, ka iesiet uz foršu restorānu un uzēdīsiet ko garšīgu tik nepatīkamā gadalaikā... Bet viņš pat nepacentās... :-( Un uzmest smuku lūpiņu... :-P Tici man, būtu tev i restorāns, i vakariņas, i kariete līdz mājām. Un nākošreiz viss jau būtu sagatavots laicīgi!

Es nesaprotu, ko jūs te autorei uzklupāt. Pilnīgi normāli liekas viss, ko viņa raksta. Es tiešām saprotu, ka te reizēm ir bezjēdzīgi diskutēt, jo katra mēs te esam savā vecumā, ar savu dzīves pieredzi, savām zināšanām, savu līmeni materiālajā ziņā, atšķirīgu dzīvesveidu. Kāda ikdienā pārvietojas ar auto, kāda ar taksi un tāpēc arī attiecīgi sev meklē tādu cilvēku blakus. Bet tās, kas ikdienā pārvietojas ar sabiedrisko, to var darīt arī randiņos. Tāpat arī ar vakariņām. Citu apmierinās čilli pica, bet citai vajadzēs ko smalkāku. Ir tikai normāli, ka, ja ikdienā ēd kaut cik smalkākās ēstuvēs, tad randiņā, kam vajadzētu būt īpašam, gribās sagaidīt ko līdzvērtīgu. Kāpēc sevis cienošai sievietei, kas labi pelna, sevi uztur, pietiekoši normāli dzīvo un var atļauties visu, ko vēlas, tagad pēkšņi būtu jānolaiž savas prasības vīrieša dēļ?
Un ne tikai par naudu te ir runa, arī par attieksmi. Ja es esmu pieradusi, ka mani bijušie vīrieši, tēvs, vai brālis, vienmēr atvērs durvis, panesīs maisiņu, vai aizvedīs mani iepriekš pārdomātās vakariņās, tad es arī to sagaidu no vīriešiem, ar kuriem eju uz randiņiem. Man tas liekas tikai normāli. Un sevis cienošai sievietei, nemaz nevajag nolaist to latiņu zemāk, jo tieši šādā veidā arī tie vīrieši tiek izlaisti, un daudziem vīriešiem dēļ jūsu zemajām prasībām nav ieaudzinātas elemntāras pieklājības normas.

..jo tieši šādā veidā arī tie vīrieši tiek izlaisti, un daudziem vīriešiem dēļ jūsu zemajām prasībām nav ieaudzinātas elemntāras pieklājības normas.

Tieši tāpēc arī minēju, ka ir jārēķinās ar iepriekšējo pieredzi no abām pusēm! Vīrietis varbūt bija ilgstošās attiecībās ar sievieti, kurai nav to prasību un viņš domā, ka tas ir ok. Pirmajā randiņā var parādīt savas vēlmes un savas prasības un tad skatīties vai vīrietim pieleca vai nē. Bet nu, jā... Galvenais jau pašas egoisms! Neies taču nolaisties zemāk un kādam kaut ko mācīt... :D Augstprātība sievieti nedaiļo, ja kas. ;-) Un 30 gados būt bez attiecībām arī nav kompliments. Nav runa par to, ka ir jāsamazina savas prasības, bet jāmaina attieksme!

Piem., saskāries ar to, ka vīrietis neizplānoja randiņu... Varēji atklāti par to sašust! Un beigās pavīpsnāt, ka, redz, uzvilki tik jauku kokteiļkleitiņu (paverot vaļā mēteli un parādot), lai viņu iepriecinātu, cerībā, ka iesiet uz foršu restorānu un uzēdīsiet ko garšīgu tik nepatīkamā gadalaikā... Bet viņš pat nepacentās... Un uzmest smuku lūpiņu... Tici man, būtu tev i restorāns, i vakariņas, i kariete līdz mājām. Un nākošreiz viss jau būtu sagatavots laicīgi!

Nu, nezinu, es vīrieša vietā bēgtu, ja satiktā trīsdesmitgadniece pēkšņi sāktu uzvesties kā piecgadīga meitene.

Kāpēc vispār piekriti randiņam? Kaut kas sākotnēji piesaistīja taču? Kas tas bija?

Vīriešiem patīk sievišķīgas sievietes, nevis tanki un nevis dumjas blondīnes (kuras ne vārda nevar pateikt, tikai acis blisina un velkās visur līdzi). Ok, ir arī vīrieši, kuriem patīk tanki un blondīnes, bet tādi ir mazākumā un šoreiz ne par to... Ja salīdzina manu piemēru un to kā uzvedās autore, man šķiet, ka gudrāk būtu bijis vismaz kaut kā parādīt savu attieksmi, nevis pacietīgi nomocīties kautrīgi smaidot un palikt totāli neapmierinātai un atstājot vīrieti nesaprašanā.

Es neuzskatu, ka pieaugušu virieti man būtu jāmāca pirmajā randiņā. Turklāt varbūt 20 gados var tā pieslīpēties, mainīties. Ne jau 30 gados vīrietis mainīsies uzreiz dēļ sievietes, kas satikta uz vienu randiņu. Ja vīrietis pirmajā randiņā uzaicina uz tēju ar pufiem, šaubos, ka pēc sievietes vēlmes, nākošais randiņš būs smalkā restorānā.

Es neesmu randiņojusi kopš gadiem 17, bet es redzu draudzeņu pieredzi, ir ārkārtīgi maz normāli, pieklājīgi, materiāli nodrošināti un ar visām citām labām īpašībām apveltīti vīrieši ap 30.
Katrā ziņā, ja man tas tagad būtu aktuāli, es nemeklētu internetā, bet gan dzīvē, kādos pasākumos, darbā vai citur , kur būtu lielāka iespēja satikt vīrieti , kas būtu man atbilstošs.