Wtf ar randiņa sarunāšanu :D

Suuds ar visu. DROSTALA, UZ RANDINJU BEIGAAS BIJI??

Visu nelasīju.

Ja es tagad randiņotos, tad arī satiktos tikai ar vīriešiem, kas atbrauc pakaļ un kuriem ir auto. Esmu tomēr jau pieradusi pie tāda komforta līmeņa un no tā neatteiktos. Man tas šķiet normāli. Ja būtu ap gadiem 20, tad protams, savādāk.
Kad 17 gados sāku satikties ar savu vīru, mašīnas nebija, protams, braucu ar sabiedrisko uz randiņu, bet viņš mani vienmēr pavadīja mājās, attālums mums bija līdzīgs, kā no centra uz Imantu un mēs abi aizbraucām vakaros līdz manām mājām un tad viņš brauca atpakaļ. Citreiz, kad aizkavējāmies garās pastaigās un sarunās un nevarējām atvadīties, tad viņš gāja ar kājām šos aptuveni 10km, jo pēdējāis transports aizgājis, bet taksim nauda nebija. Tā lūk. Viss ne vienmēr ir naudā, bet ATTIEKSMĒ! Un man tas ir svarīgi, lai mans vīrietis būtu džentelmenis. Es nevaru iedomāties, ka man neatvērtu durvis, nepanestu maisiņus, vai nepavadītu mājās vēlu vakarā.

Nu tā... gribat dzirdēt, kā man gāja randiņā? :D Fail... the biggest fail ever :D

Braucu ar taksi pati. Dīvaini likās, ka viņš nepateica konkrētu vietu, kur notiks randiņš, bet vienkārši ielu krustojums tika pateikts, kur tiekamies. Domāju, ka gan jau tā vieta atrodas turpat pie tā krustojuma. Tā kā braucu ar taksi, apģērbos visai plāni, kleitiņa, mētelis, augstpapēžu zābaki.

Izkāpu no takša, viņš jau stāv un gaida. Sasveicināmies, un viņš man prasa, kur dodamies??? Mans iekšējais wtf izspieda mulsuma pilnu smaidu un pretjautājumu, kā gan es varu zināt, ko viņš ir ieplānojis. Tad viņš uz vietas sāka domāt un pateica kaut kādas trīs potenciālās vietas. Es teicu, lai ejam uz tuvāko. Tā tuvākā atradās visai tālu... un beigās izrādās, ka ir ciet. Mocīju savus zābaciņus tālāk, bet, ak vai, arī otra vieta bija ciet!

Beigās viņš mani ievilka kaut kādā tējnīcā, kur ur pufiem jāsēž... mana kokteiļkleita, protams, absolūti nebija domāts tādai vietai. Blakus kaut kādi tīņi bļaustās. Viss mans 30 gadus vecais ķermenis iekšēji kliedza bēdz, drostala, bēdz :D Bet mana takta izjūta, protams, to neļāva darīt.

Viņš pasūtīja tēju. Tikai. Kaut arī tur varēja paņemt arī ko ēdamu. Tā kā nebiju vēl ēdusi, jo domāju, ka tās būs vakariņas, es gribēju ēst, bet negribēju arī būt viena pati, kas ņem pilnu ēdienu, tad nu izlīdzējos ar saldo. Nu... īsāk sakot, mans taksis izmaksāja dārgāk nekā tas, ko mēs tur pasūtījām.

Stundu norunājām, un tad jau pamazām atvadījos. Tajā brīdī man tiešām bija vienalga, piedāvās aizvest, neaizvest, pavadīs, nepavadīs. Es gribēju ātrāk tikt vaļā no tā bērnudārza. Man vajadzēja kaut kā ātri dabūt citas emocijas, lai aizmirstu to failu. Aizgāju viena pati uz kino un pēc tam paēdu kārtīgas vakariņas restorānā. Un vakars beidzās laimīgi :)

Nezinu... uzskatiet mani par augstprātīgu vai kādu, bet nu tas galigi nav manā stilā. Es esmu pieradusi pie normāliem, nobriedušiem vīriešiem, pārdomātiem randiņiem, attieksmes utt. Ja man būtu par 15 gadiem mazāk, tad vēl varbūt. Bet ne jau tagad, kad man ir noteikts dzīves statuss un komforts iegūts. Teiksim tā, cilvēkam vispār nebija ne jausmas, kas es esmu par cilvēku un ar ko viņš tiekas.

Izkāpu no takša, viņš jau stāv un gaida. Sasveicināmies, un viņš man prasa, kur dodamies??? Mans iekšējais wtf izspieda mulsuma pilnu smaidu un pretjautājumu, kā gan es varu zināt, ko viņš ir ieplānojis. Tad viņš uz vietas sāka domāt un pateica kaut kādas trīs potenciālās vietas. Es teicu, lai ejam uz tuvāko. Tā tuvākā atradās visai tālu... un beigās izrādās, ka ir ciet. Mocīju savus zābaciņus tālāk, bet, ak vai, arī otra vieta bija ciet!

šitas nu gan ir debili.....

Drostala, mēs jau līdz šim diskutējām tikai par vešanu/nevešanu ar auto...
Nu, kā izrādās, tavs iekšējais 6. prāts tomēr nostrādāja :D un jau tika raidījis signālus, ka - nebūs!

Drostala, neteiktu, ka esi augstprātīga, bet nu caca reāli. Ja es būtu džeks, Tu man nepatiktu rakstura dēļ. Tu nezini, kur dosieties, bet apģērbies kā tipiska caca un kunksti pašas vainas dēļ - jo Tev ir nepiemērots apģērbs. Vajadzēja ģērbties ērti un liela daļa problēmu atkristu, varēji arī vismaz iekost pirms tam (es personīgi neeju uz randiņu, lai paēstu, bet tiktos ar cilvēku).
Puisis arī nav nekas labs acīmredzami, jo idejas nepiedāvāja, bet par sevi tik daudz, lai ir ērti jebkurā gadījumā un neesi badā, vajadzēja padomāt.

Cilvēks pilnīgi un galīgi nebija sagatavojies, neko pārdomājis.

Jā, nu tas jautājums par nokļūšanu jau bija kā signāls, ka arī viss pārējais būs vilšanās.

:D :D :D Šodien cosmo sniedz daudz labu emociju, paldies arī Tev par stāstu.

Bet, jā, nevar teikt, ka pārsteigums- "dāvana" tāda pati kā iesaiņojums. Jācer, ka cilvēka personība glāba situāciju un vismaz bija interesantas sarunas :)

Pats cilvēks bij ok... Parunājām un tā, viss bija pieņemami tādā ziņā.

Bet vai es redzu viņu kā savu potenciālo partneri? Em... nē... man neder tāda tipa vīrietis (drīzāk tiešām jāsauc par puisi). Mēs esam no pilnīgi dažādiem plauktiem.

Nu par to, ka Tu cilpo papēdīšos un kokteiļkleitā, nezinot, kur un kā notiks randiņš, vainīga vien pati. Ja nav konkrēti zināms, kas un kā, labāk apģērbties gana ērti, lai varētu pa āru staigāt un gana smuki, lai arī restorānā pasēdētu. Bet te - sacacojas un sūdzas, hehe.
Bet runāt par ko jums vispār bija? Nu fiziskās neērtības neskaitot, laiks normāli pagāja? Nevarēji arī pati ierosināt, ka gribi uz restorānu vai kaut kur nosrmāli apsēsties un paēst?
Bet katrā gadījumē pēc Tevis stāstītā redzams, ka ne tas vāciņš podiņam :)

Mēs esam no pilnīgi dažādiem plauktiem.

:-/

Es netiktos ar puisi, kas man nebrauktu pakaļ, vismaz nepiedāvātu.
Pat ja atteiktu viņam būtu pienākums atsūtīt man auto pakaļ.
Nē neesmu filmas pārskatījusies. Neesmu sieviete visuvare, ar to lepojos.
Nekad netiktos ar vīrieti bez auto, mājokļa 30 gados.
Tas manuprāt liecina par vīrieša būtību. Spēku. Apņēmību.
Ar neveiksminieku nevēlos būt. Lai meklē atbilstošu sievieti sev.

Domāju attiecīgi vīrietis, kas dzīvē ko sasniedzis arī netiksies ar nekoptu sievieti, stulbu sievieti un otrādāk.

Es netiktos ar puisi, kas man nebrauktu pakaļ, vismaz nepiedāvātu.
Pat ja atteiktu viņam būtu pienākums atsūtīt man auto pakaļ.
Nē neesmu filmas pārskatījusies. Neesmu sieviete visuvare, ar to lepojos.
Nekad netiktos ar vīrieti bez auto, mājokļa 30 gados.
Tas manuprāt liecina par vīrieša būtību. Spēku. Apņēmību.
Ar neveiksminieku nevēlos būt. Lai meklē atbilstošu sievieti sev.

Domāju attiecīgi vīrietis, kas dzīvē ko sasniedzis arī netiksies ar nekoptu sievieti, stulbu sievieti un otrādāk.

Haha pareiz ir! Vismaz forshajaam meiteneem paliks forshie puishi,kurus taadas ,kaa Tu izbraakjee nezinot pilnu staastu! Un Tu vari mekleet savu 'veiksminieku'.

Kur Juus taadas rodaties? Pretigi istenibaa lasiit ar kaadiem monstriem puishiem uz randinjiem jaaiet.

Es kad ar saveejo saku tikties nebija vinjam auto, gaajaam ar kaajaam viens pie otra. Uz darbu brauca ar vilcienu. Nebija 'neveiksminieks'. Izglitots puisis ar labu darbu , bet pec mashinas vajadzibas nebija jo dzivoklis bija pilsetas centraa un mashinu kur pa nakti atstaat nebija.

Tagad dzivojam aarpus pilsetas maajaa ir kur forshi nolikt auto un arii pats auto ir.

Arii pirmajaa randinjaa negaajaam uz smalkaam vakarinjaam.

Sedeejaam vieteejaa baraa dzeeraam alinjus un runaajaam viens ar otru 3h.(l)

Par smalkiem restoraniem staigajam tagad.

Nu neesmu pārsteigta par randiņu, neko vairāk no tāda vīrieša arī negaidītu.
Par to jau ir stāsts, VĪRIETIS nekad neliktu sievietei klimst pa ielu vai ar autobusu
uz randiņu. Un pēc tam ir stāsts... viņš mani pameta ar 3 bērniem, nespēj mani un bērnus nodrošināt.

cheeky*

Tu jau arī tagad spried nezinot pilno stāstu :D
Nevienu negribu aizvainot, katram savs, nesaku, ka mans pareizs. Bet es esmu laimīga.
Precējusies. Ar bērnu un ideālo vīrieti sev. Nekad neesmu slēpusi savu attieksmi un uzskatus
un mans vīrs par laimi tos ir pieņēmis. Jā es uzskatu, ka vīrietim jānodrošina sieviete. Esmu vecmodīga vīrs nes mamutu es kurinu pavardu. Mēs tā esam laimīgi. Ja cita sieviete nes mamutu un vīrs kurina pavardu un viņi ir laimīgi...man patiess prieks. Katram savs.
Nu negribu es te baigi taisnoties.
Tāpēc ir tik daudz sieviešu un vīriešu katrs var atrast sev īsto.

Nu ar vīriešiem vienkārši skaidra valoda jārunā! :)

cheeky, kad sākāt satikties, jums abiem bija 30 gadu?

Tiešām cheeky, tev tagad jau 50 un toreiz bija 30?

drostala - Nee nebija, gan. Bet cik sapratu Tev nav 30? :S
Vispar neiesaistishos lielaa diskusijaa par to cik nu kuram jaapelna un kaadaam jabut maniereem.
Katrs peec sava.
Es zinu ,ka man pat prataa nenaca prasit vai brauks man pakal . Pec randinja puisis pavadija mani lidz durviim nobuchoja un devas uz savaam maajam (dzivoja pilsetas otraa gala).
Un es sho mirkli nepret ko nemainitu.

Shovasar preceeshu savu viirieti kursh neatjaaja man pakalj balata zirgaa un nevaretu but laimiigaka.

Kaa jau mineeju, kats peec saviem ieskatiem (l)

Selīna - ko es Tev esmu noeedusi , muzdien kaut kur japiesienas (t)? Un ja arii bija vinjam 30 tas nozimetu,ka tagad butu 36 gadi , jo nesam kopaa 20 gadus... (nu nav vinjam 36 arii ) tikai 31 :-D

Ir gan. Tur jau tā lieta, ka es runāju par 30gadniekiem.
Tā jau es arī varētu stāstīt jaunības dienu stāstiņus, kā mēs tur toreiz ar puisi pirms 10 gadiem sēdējām parkā uz soliņa, un bija tik labi (l)