Atvēru šo tēmu ar domu, nu palasīsim, kas tas par brīnumu... ok sākotnēji lasot likās, nu jā, gadās gadās(tajā googles tekstā, gan par rokām, gan par "katrai lietai sava viet)"... un tad es izlasīju šī komentāra daļu-
man sis ari no esanas trauc laikiem kaa iegaajaas ja busu tievaaka, tad driskteesu uzkraasoties, kaut kur aiziet, ja nebusu zuadejusi to nelaimigo kg tad vispar nekur neiesu un pat matus nekemmeesu.
Un sapratu, ka man ir tieši tāda pati nostāja. Nebūs tā, ka matus neķemmēšu, bet jā, tā apsēstība ar noteiktu lietu. Piemēram, to nelaimīgo kg... vēl tiek uzstādīts termiņš līdz kuram viņš jāzaudē un ja ne, tad ne jauna kleita, ne krāsošanās, ne pilnīgi visam.
Pietam, tajās dienās ir arī paranoja no apkārtējās vides, "es zinu, ka viņi zin, ka es neesmu nometusi to vienu kg, izmazgājusi kaut ko, vai ka kaut kas ir atstāts nekārtīgs" (lai gan racionāli saprotu, ka nevienam nav nojausma ne par manu svaru, ne mājās atstāto tējas krūzi, bet man vienmēr ir paranoja, ja nu kāds uzzin, ka neesmu sasniegusi to -kg vai atstājusi to krūzi... loģiski domājot, pat ja uzzinātu, nekas tak nemainītos, bet... jā.)
171
