Vai pērkat visu ko vēlaties?

Nē, jo uzskatu, ka iegribas nav vajadzības.

'

+

Visu ko jau varbūt varētu vairāk atļauties, bet pēc dabas esmu taupīga. Mani pirkšanas paradumi nav daudz mainījušies tagad, salīdzinot ar laiku, kad bija daudz mazāka alga.
Varbūt vienīgi šad tad nopērku kādu, tā teikt, ekskluzīvāku pārtikas produktu.

Esmu iemācījusies gribēt tādas lietas, ko varu atļauties. Nesapņoju es ne par Cartier pulksteni, ne Valentino vakarkleitu. Tāpēc - jā, es pērku visu, ko es gribu. Staigāju pa lielveikalu, ieraugu kaut ko, kas iepatīkas, un nopērku. Ir pirkumi, kuriem naudiņu nākas kādu brīdi atlikt, bet kopumā man patīk sevi iepriecināt. Un arī attiecībā uz pārtiku es sev neatsaku neko. Man ir svarīgi, lai ēdiens ir svaigs, veselīgs, sabalansēts un garšīgs. Roltonus, pelmeņus un citus pusfabrikātus manā ēdienkartē neatrast.

Ja no pārtikas pirktu visu, ko gribu, sen būtu tā uzresnējusi, ka no dīvāna laukā netiktu. Apģērbu, apavus pamatā atļaujos to, ko vēlos, bet iepriekš apdomāju, izvairos no spontāniem pirkumiem, jo skapī pārāk daudz lietas, kas nopirktas mirkļa iespaidā un vilktas dažas reizes vai nemaz. Pēc dārgā gala kosmētikas īpašas vēlmes nav. Gribētu pirkt vairāk grāmatas, bet tur gan žēl naudu izdot.

Atļauties varu visu, ko iegribas, bet esmu ļoti taupīga (laikam iedzimts no vecvecākiem), tāpēc pērku tikai tik cik ir nepieciešams, lai nav nekas jāmet ārā.
Ar drēbēm ir tā, ka tad kad studiju gados tās naudas nebija tik daudz, tad likās - vot ja būru nauda un varētu visu atļauties, tad gan visu pirktu, bet tagad, kad tiešām varu nopirkt, ko ieraugu, tad nemaz neliekas ka visa vajag!

Savu iespēju robežās jā, piepildu savas vēlmes pirkumu ziņā- pirms tam gan apdomāju, vai tiešām es to gribu (ja nav gluži spontānais pirkums) un pērku, neapdomājot vai man tā lieta ir baigi noderīga un vajadzīga, bet ja konkrētā prece ir mana vēlme- pērku. Esmu izšķērdīga, jā. Bet parasti man tās vēlmes ir piepildāmas un nemaksā kaudzi naudas.

Nē, jo uzskatu, ka iegribas nav vajadzības.

Tāpat kā daudzas - ēdienā neatsaku nevienai savai vēlmei. Tas man ir super svarīgi. Drēbes un apavi - labāk pērku mazāk, bet labas kvalitātes. Man nepieciešamības pēc milzīga drēbju skapja. Tehnika etc. - viss ir, nekas nav jāpēk līdz ar to nav jāatsaka. Galda spēles, kas ir mūsu ģimenes lielā investīcija, pērkam ar atlaidēm (pagaidām visas, ko esam gribējuši, esam iegādājušies).

Labprāt pirktu dārgāku kopjošo kosmētiku, bet nav tā, ka raudu naktīs, jo nevaru to atļauties :D

Esmu vidusslānis parastais, nepiepildītas vēlmes nav daudz :)

Labi, garšīgi un veselīgi paēst man ir ļoti svarīgi tāpēc no ēdiena pērku sev to labāko un visu ko vēlos.
Tāpat ir ar dzērieniem, garšo izcili laba kafija un dabīgās sulas nevis no pakām.

Agrāk pirku puslidz visu, ko vēlējos, bet tad pārvācos un sāku dzīvot viena (ko tā kā varu atļauties, bet tikai pāri no naudas nekas nepaliek) un visi pirkumi saruka līdz minimumam. Bet man vienmēr ir bijis tāds sapnis/ideja par to, ka man viens gads dzīvē ir jāpadzīvo vienai pašai, tad nu jāmaksā par šo untumu :)
Tūlīt pēc mēneša gads būs cauri un vākšos dzīvot kopā ar cilvēkiem dzīvot, jau viss sarēķināts - izdevumi par dzīvokli saruks precīzi uz pusi - tad nu tikšu pie 100+ liekiem EUR mēnesī. Kādam tas būtu pilnīgs sīkums, bet strādājošam studentam tas ir kruti :D Varēšu aiziet uz veikalu un nopirkt sev kaut ko, ko kārojas, nedomājot par to, ka vēl tak interneta rēķins šomēnes jāsagaida un jānomaksā. Skaisti :)

Nē, nevaru, bet dzīvoju nu ļoti pāri saviem līdzekļiem, kopš atkal dzīvoju ar vīru. Par to ļoti uz sevi dusmojos.
Attiecībā uz pārtiku man ir ļoti pieticīgas vajadzības, es reāli apēdu nedēļā mazāk naudas, nekā mans franču buldogs. Ar drēbju pirkšanu neaizraujos, ja ir viss, ko vajag, speciāli bodēs nelienu, jo man ļoti nepatīk staigāt pa veikaliem un iepirkties.
Mans melnais caurums naudai ir dažādas izklaides, ballītes, izbraucieni, kas sevī tad ietver vājprātīgus daudzumus degvielas, biļetes, alkoholu, našķus utt. Tas ir briesmīgi, bet, kamēr varu atļauties, nespēju sev atteikt.

Jo vairāk naudas, jo vieglāk taupīt un nenotriekt sīkumos-sena patiesība.
Tām, kam nauda trūkst pārtikai, drēbēm, tām gribas pirkt visu pēc kārtas, gribas kaut kādu materiālu prieku dzīvē. Un tā to naudu notriec.
Tām, kam daudz, arī vēlmes ir lielas (labāka mašīna, smukāka māja vai dzīvoklis, svaigs remonts) un tas disciplinē krāt un nesvaidīt naudu pa labi, pa kreisi.
Tām, kam maz naudas, tām lielas vēlmes nespīd, tāpēc nav motivācijas, jo nav starpība vai kontā uzkrājums 3 vai 5 eiro.

.. man ļoti bieži uznāk žēlums par to, ka es tagad sēžu kafūzī vai burgerēstuvē, ēdu savu kebabu, bet tai pat laikā iet garām cilvēki, kas labākajā gadījumā uz nedēļu var maizes kukuli nopirkt..
man jāārstē sava galva (domāšana) (t)

nu nav tā, saulīt... ir daudzi cilvēki, kuriem nemaz nav māju.. vai viņi nevar neko paēst, jo slimi..ja tā globāli padomā.

eh, tas gan.. Tā mūžīgā čīkstēšana un sevis žēlošana (nu jā, arī man tāda reizēm piemīt) ir tik nepatiesa! Jo ir miljardiem cilvēku, kam nav pat 1/10 daļas no tā, kas ir tev - kā materiāli, tā fiziski (manta, ķermeņa daļa, veselība, ģimene, utt.)

zinot to, ka drošivien visi vakaros ēd kaut ko garšīgu, bet man jāēd to kas ir.

nu nav tā, saulīt... ir daudzi cilvēki, kuriem nemaz nav māju.. vai viņi nevar neko paēst, jo slimi..ja tā globāli padomā.

Kopsh nedzivoju LV,un alga ir laba ,es perku,ko iegribas.ar edienu taa,ka majas gandriz needu vispar,tikai brokastis,parasti darbaa par velti ir edienreize,bet kad brivas dienas,man patik iet uz restoraniem un njemt visu,ko iegribas. Ar drebem ta,ka sanak ari pirkt,ko gribu,kaut gan,LV dzivojot,bija jataupa. Tagad beidzot atlaujos brivibu. Bet drebes te ir leetas+tagad ir lielakas gada atlaides,tadel varu sapirkt letu un kvalitativu apgerbu (adas jakas,apavus) , uz kosmetiku netaupu,bet neperku ari visdargakos (Jo uzskatu,ka Ne vienmer kas dargaks-labaks) tagad patikami ari tas,ka gimenei varu atlauties skaistas davanas,tik patikama sajuta saviem svarigakajiem cilvekiem dot pasu labako :)

Teiksim tā, ka pērku ne gluži vienkārši to ko gribās, bet tomēr sekoju tam, vai vispār man to šobrīd vajag. Gribās daudz ko, bet vai tiešām vajag?... Uz doto brīdi vajadzības ir visai minimālas, tad nu pa lielam - neko īpašu arī nepērku.
Produktus pērku, ko sagribās, īpaši uz cenu neskatos, bet nepiekopju nekādu eko dzīvesveidu arī. Tehniku - jā, gribētu to un to un vēl šito, bet nu patiesībā viss nepieciešamais tāpat man ir, tāpēc uz doto brīdi neko nepērku.
Kosmētikas man tāpat ir gana, kaut arī vienmēr atrodas kaut kas, ko varētu vēl nopirkt, bet nu tak nevajag man n-tos krēmus, n-tās ēnas, n-tos tonālos, n-tos šampūnus utt.
Drēbes - ir labas kādas ir šobrīd, kad kaut ko savajagas, tad eju un pērku. Pa retam jau uznāk iepirkšanās mānija, kad sapērkos šmotkas vienkārši tāpēc, ka iepatikās, nevis tāpēc, ka reāli vajag, taču tā negadās bieži.

Būtībā, laikam jau man tādas pieticīgas tās prasības. Gribētu gan, lai šis mans minimums būtu no tā riktīgi dārgā gala, taču finansiāli īsti to atļauties šobrīd nevaru un atkal jau - vai vajag?...

Ar naudu nav problēmu jo esmu ļoti taupīga, un parasti kad kkur eju neņemu visus savus krājumus līdzi, tādā veidā ļoti sekoju līdzi cenām un nesanāk nopirkt krāmus

Parasti noskatos kko veikalā un ja pēc nedēļas vēljoprojām sapņoju par to kleitu/džemperi vai kosmētiku tad braucu atpakaļ un nopērku. Šādi es tiešām arī tās drēbes velku ikdienā, ja sanāk impulse pudchases tad ir ka nolieku viņu skapī un pavisam par viņu aizmirstu :D dažreiz arī sanāk kad braucu atpakaļ un tur vairs nav tas ko biju noskatījusies, tad gan paliek bēdīgi un bieži vien iztērēju naudu uz dažādiem krāmiem jo gribas aizpildīt skumjo brīdi.

Par ēdienu, nosolījos kad savu naudu netērēšu, jo bieži sanāk sapirkt viss kko, līdz 60€ bet mamma ar draugu neēd to ko es pērku, un man sanāk tikai sev taisīt vakariņas, un parasti tā vēlme kad gribas gatavot neilgst ilgi :D

édienu pérku kádu gribu, tagad gan censhos uz to ietaupít, jo saprotu, ka mums uz édienu aiziet párák daudz naudas. (kopsh pag. gada septembra pierakst visus izdevumus), bet ja gribas sagatavot ko ípashu un tas izmaksá daudz, visdrízák vienalga pirkshu un gatavoshu... atsakos no neveselígajiem nashkjiem pilníbá

no drébém - man nav tádas vélmes visu pirkt, ir ljoti grúti atrast ko tádu, kas man patík, tápéc tur laikam téréju pat mazák, neká gribétos.

Es nošķiru to, ko es tiešām vēlēšos arī ilgāku laika posmu, kas man patiks un sagādās prieku no tā, kas ir vienkārši mirkļa impulss. Tādā veidā nauda ietaupās un varu atļauties vairāk tāda, kas manās acīs ir ideāls:-). Bet līdz tam ir jāizaug tā teikt :-D lai spētu atšķirt..

Ēdienam netaupu veselības un baudas nolūkos, bet nekādus ne-ēdienus kā čipsus, saldumus utt nekad nepērku.

Jābauda tā dzīve, cik vien var (l)