Vai pērkat visu ko vēlaties?

Skatoties, kā uz to skatās. Protams, nevaru atļauties katru mēnesi braukt brīvdienās uz Maldīvām, bet par to itin nemaz nepārdzīvoju, tā vietā dodos uz laukiem, ciemos pie drauga ģimenes, kādā mazā izbraucienā tepat pa Latvijas skaistajām pilsētām un vasarā arī kaut kur mazliet tālāk. Uz ēdienu baigi netaupu, bet baigi arī netērējos, cenšos iekļauties mēnesī 100 eiro summā, visas pasēdēšanas un kafejnīcas ieskaitot. Iepirkties gan man patīk, bet reti veikalos redzu ko pa prātam, tāpēc nav tā, ka nenormāli daudz naudas tajos atstāju, un skatos arī uz cenu - nu nemaksāšu par parastu krekliņu 20 eiro un džinsām 50 eiro, bet veikalos, kuros iepērkos (colloseum, H&M, New yorker, stradivarius, house, cropp un citi) bieži ir atlaides un drēbes astronomiskas summas nemaksā. Visādos firmu veikalos nemaz neeju, nav nedz intereses, nedz vēlmes kaut ko tur skatīties, jo līdz šim visu nepieciešamo esmu atradusi pavisam parastos veikalos, kurus jau nosaucu iepriekš. Protams, reizēm gadās pa spontānam pirkumam, kaut vai kāda kosmētikas nieka vai aksesuāra no ebay`, bet par to daudz nepārdzīvoju, un ja ko vēlos - pērku arī nost, daudz nedomājot. Neskatoties uz to, vienmēr ir kādi mazie mērķiši, kuriem no katra mēneša ienākumiem atlieku - šobrīd tas ir viesistabas remontam/mēbelēm, pēc tam - mašīnai. Nu tā kaut kā :)

Man nemaz tik daudz nevajag. Es neesmu no meitenēm,kurai mājās ir vairāki ķermeņa losioni vai padsmit nagu lakas. Man nav 3 dažādas matu maskas un pilns plaukts ar dekoratīvo kosmētiku. Arī mugurā man ir ko ģērbt,un vispār veikalos reti,kas patīk,nemaz nerunājot par milzīgajām cenām,kas ir nekvalitatīvajām lupatām.

Jā, tādā ziņā, paldies Dievam, jā. Nevaru protams atļauties nopirkt brendīgas drēbes im somas, bet t.k. jautājums ir, vai varat nopirkt to, kas kārojas, tad atbildu jā, jo brenda drēbes man nekārojas. Ja nepieciešama soma, varu atļauties kvalitatīvu ādas somu, no top dizaineriem nē, bet tāda vēlme manī nav modusies līdz šim brīdim.

Kosmētiku, matu kosmētiku utt. varu atļauties dārgu/dārgāku. Būtībā jā, +/- varu atļauties nopirkt to, ko vēlos. Bet tas neizslēdz iespēju, ka kādu mēnesi var sanķt, ka nevaru atļauties, jo bija pārāk daudz izdevumu, pārāk daudz vēlmju un ieplānoto vai neieplānoto tēriņu. Pa lielam saūdzēties nevaru.

Man ir tā, ka katru mēnesi nevaru sagaidīt algu, lai tikai tiktu uz veikaliem un kaut ko pirktu

+
Es tērēju daudz, vaŗetu pat teikt, ka man ir zināmā mērā atkarība no ieprikšanās :-D Ta man ir kā sava veida terapija, sevi palutināšana, iepriecināšana... Īpaši ja jūtos vientuļi vai skumji.
Mājās vietas tā īsti vairs nav, bet gandrīz katru nedēļu, kad man ir brīvdiena, dodos uz veikaliem. Reizēm nopērku daudz ko, citreiz neko vai tikai kādu nieciņu... Kopš LV ir HM, ļoti bieži tur kaut ko atrodu, viņiem tik sasodīti bieži mainās piedāvājums.. Katru reizi kā aizej, tā ir kaut kas jauns :-D

Ja atļauties varu, tad pērku un sirdsapziņa mani nemoka. Vienīgais lielais mīnuss, ka man nav nekādu iekrājumu :-/ Neprotu pie sevis noturēt naudu, ja man viņa ir, tad obligāti gribas iztērēt (t)

Nē. Gribētu katru dienu ēst lasi un omārus, un katru atvaļinājumu pavadīt Kubā vai Dienvidamerikā. :D

Ja nopietni, tā kā pēdējā laikā pirmoreiz mūžā esmu iemācījusies iekrāt un atlikt naudu, tad bieži vien piemetas skopums un pat negribas tērēt naudu. Spilgtākais piemērs - pirms pāris dienām skatījos uz vienu kleitu pa 30 eur un domāju - pirkt vai nepirkt. Kad pārdevēja pateica, ka 40% atlaide no tās cenas, uzreiz nopirku. :D
Man nepatīk pārmaksāt par lietām vai pirkt kaut ko nejēdzīgi dārgu, bet tajā pašā laikā arī nepērku tikai lētāko, jo svarīga ir arī kvalitāte.

Principā, īpaši sevi neierobežoju, bet ļoti bieži izvērtēju vai tā tiešām ir vajadzība vai vnk iegriba. Tas palīdz! :)

vispār veikalos reti,kas patīk,nemaz nerunājot par milzīgajām cenām,kas ir nekvalitatīvajām lupatām.

++++
tieši tāpēc es bieži vien no veikala izeju ārā tukšām rokām! neceļas roka atvērt maku tiem s***, atvainojos, ko tur tirgo!

Mincija, ja drīkst jautāt - cik Tev gadu? Man tā bija, kad studēju 1. un 2. kursā jeb kad sāku strādāt un nāca pirmās aldziņas, kas ļāva piepildīt to vēlmi pēc drēbēm, kas bija vidusskolā, bet mamma nepirka. Tā teikt, iztrakojos, iztērējos, sapratu, ka galu galā prieka no tā nekāda un tagad jau jūtu, ka sāku no tā izaugt un pērku tikai nepieciešamāko un tikai kvalitatīvu/reāli pielietojamu.

Mani no pārmērīgas tērēšanas izārstēja draugs. Kad viņš par visu maksāja, tad veikalā ņēmu visu ko gribeju, bet tagad, kad jākrāj nauda mājvietai, tad nu iet pašvakāk un ja gribās kko dārgu, tad 10 reizes padomāju, tad uzprasu draugam vai man tas viss ir vajadzīgs un tikai tad iespējams nopērku. Es neesmu uz drēbēm kritusi,tapēc uz to ļoti žēloju naudu un nepērku lupatas katru mēnesi.

Vienīgais uz ko neprotu taupīt ir visādas statoil kafijas un našķi,tur aiziet liela nauda,ja paskaita mēneša beigās.

Šarlote_ Paldies Dievam ir iespēja iepirkties internetā,citādāk brīžiem liekas,ka vispār nāktos staigāt kailai. Tas pats par apaviem,kā nav kauns pārdod novalkātas zoles par gandrīz 100 euro. (t)

Vienīgais uz ko neprotu taupīt ir visādas statoil kafijas un našķi,tur aiziet liela nauda,ja paskaita mēneša beigās.

O, jā! Mana Jaunā gada apņemšanās bija nepirkt take-away kafijas un sieviešu žurnālus. Guess what, I failed!! (l)

jā perku gan

Protams, ka ne! Droši vien, ka arī visu ko iegribās nemaz nevajag. Pērku nepieciešamākās lietas un pavisam mazliet mirkļa iegribu apmierināšanai. Šobrīd ievēroju taupības režīmu.

Vispār iesaku sākt krāt naudu. Agrāk arī visu notriecu un neko neiekrāju, bet tad nolēmām sākt krāt savai dzīvesvietai un ar katru mēnesi arvien vairāk gribas iekrāt un mazāk tērēt. Pie tā kaut kā pierod. Kad sāk krāt, tad gribas vēl un vēl iekrāt un tad attiecīgi arī nāk apziņa, no kā es varu / gribu atteikties, lai ieliktu vairāk krājkontā :)

Vispār iesaku sākt krāt naudu. Agrāk arī visu notriecu un neko neiekrāju, bet tad nolēmām sākt krāt savai dzīvesvietai un ar katru mēnesi arvien vairāk gribas iekrāt un mazāk tērēt. Pie tā kaut kā pierod. Kad sāk krāt, tad gribas vēl un vēl iekrāt un tad attiecīgi arī nāk apziņa, no kā es varu / gribu atteikties, lai ieliktu vairāk krājkontā

Jā, uz mani šis arī strādāja - jo lielāku summu pirms algas varēju ielikt krājkontā, jo gandarītāka jutos, un negribējās naudu triekt ne lupatās, ne šmiņķos.

Ir dažas lietas, uz kurām ieciklējos. Ja nenopirkšu uz doto momentu, tad gan jau agrāk vai vēlāk tomēr kaut kā pie tās tikšu, iekrāšu uz citu lietu rēķina utml.

Identiski :) Bet vispār, protams, nē, es nevaru atļauties visu, ko vēlos un es te nemaz nerunāju par dizaineru apģērbu vai dārgiem ceļojumiem. Neko darīt- lai kaut ko iegūtu, no kaut kā ir jāatsakās. Man, piemēram, nav daudz somu vai, teiksim, zābaku dažādiem dzīves gadījumiem un stiliem, bet gribētos. Vienlaikus arī nepērku galīgi lētas lietas, jo pēdējos gados pieturos pie principa likt uzsvaru uz kvalitāti nevis kvantitāti.