Vai pērkat visu ko vēlaties?

Kopsh nedzivoju LV,un alga ir laba ,es perku,ko iegribas.ar edienu taa,ka majas gandriz needu vispar,tikai brokastis,parasti darbaa par velti ir edienreize,bet kad brivas dienas,man patik iet uz restoraniem un njemt visu,ko iegribas. Ar drebem ta,ka sanak ari pirkt,ko gribu,kaut gan,LV dzivojot,bija jataupa. Tagad beidzot atlaujos brivibu. Bet drebes te ir leetas+tagad ir lielakas gada atlaides,tadel varu sapirkt letu un kvalitativu apgerbu (adas jakas,apavus) , uz kosmetiku netaupu,bet neperku ari visdargakos (Jo uzskatu,ka Ne vienmer kas dargaks-labaks) tagad patikami ari tas,ka gimenei varu atlauties skaistas davanas,tik patikama sajuta saviem svarigakajiem cilvekiem dot pasu labako :)

zinot to, ka drošivien visi vakaros ēd kaut ko garšīgu, bet man jāēd to kas ir.

nu nav tā, saulīt... ir daudzi cilvēki, kuriem nemaz nav māju.. vai viņi nevar neko paēst, jo slimi..ja tā globāli padomā.

nu nav tā, saulīt... ir daudzi cilvēki, kuriem nemaz nav māju.. vai viņi nevar neko paēst, jo slimi..ja tā globāli padomā.

eh, tas gan.. Tā mūžīgā čīkstēšana un sevis žēlošana (nu jā, arī man tāda reizēm piemīt) ir tik nepatiesa! Jo ir miljardiem cilvēku, kam nav pat 1/10 daļas no tā, kas ir tev - kā materiāli, tā fiziski (manta, ķermeņa daļa, veselība, ģimene, utt.)

.. man ļoti bieži uznāk žēlums par to, ka es tagad sēžu kafūzī vai burgerēstuvē, ēdu savu kebabu, bet tai pat laikā iet garām cilvēki, kas labākajā gadījumā uz nedēļu var maizes kukuli nopirkt..
man jāārstē sava galva (domāšana) (t)

Jo vairāk naudas, jo vieglāk taupīt un nenotriekt sīkumos-sena patiesība.
Tām, kam nauda trūkst pārtikai, drēbēm, tām gribas pirkt visu pēc kārtas, gribas kaut kādu materiālu prieku dzīvē. Un tā to naudu notriec.
Tām, kam daudz, arī vēlmes ir lielas (labāka mašīna, smukāka māja vai dzīvoklis, svaigs remonts) un tas disciplinē krāt un nesvaidīt naudu pa labi, pa kreisi.
Tām, kam maz naudas, tām lielas vēlmes nespīd, tāpēc nav motivācijas, jo nav starpība vai kontā uzkrājums 3 vai 5 eiro.

Nē, nevaru, bet dzīvoju nu ļoti pāri saviem līdzekļiem, kopš atkal dzīvoju ar vīru. Par to ļoti uz sevi dusmojos.
Attiecībā uz pārtiku man ir ļoti pieticīgas vajadzības, es reāli apēdu nedēļā mazāk naudas, nekā mans franču buldogs. Ar drēbju pirkšanu neaizraujos, ja ir viss, ko vajag, speciāli bodēs nelienu, jo man ļoti nepatīk staigāt pa veikaliem un iepirkties.
Mans melnais caurums naudai ir dažādas izklaides, ballītes, izbraucieni, kas sevī tad ietver vājprātīgus daudzumus degvielas, biļetes, alkoholu, našķus utt. Tas ir briesmīgi, bet, kamēr varu atļauties, nespēju sev atteikt.

Agrāk pirku puslidz visu, ko vēlējos, bet tad pārvācos un sāku dzīvot viena (ko tā kā varu atļauties, bet tikai pāri no naudas nekas nepaliek) un visi pirkumi saruka līdz minimumam. Bet man vienmēr ir bijis tāds sapnis/ideja par to, ka man viens gads dzīvē ir jāpadzīvo vienai pašai, tad nu jāmaksā par šo untumu :)
Tūlīt pēc mēneša gads būs cauri un vākšos dzīvot kopā ar cilvēkiem dzīvot, jau viss sarēķināts - izdevumi par dzīvokli saruks precīzi uz pusi - tad nu tikšu pie 100+ liekiem EUR mēnesī. Kādam tas būtu pilnīgs sīkums, bet strādājošam studentam tas ir kruti :D Varēšu aiziet uz veikalu un nopirkt sev kaut ko, ko kārojas, nedomājot par to, ka vēl tak interneta rēķins šomēnes jāsagaida un jānomaksā. Skaisti :)

Labi, garšīgi un veselīgi paēst man ir ļoti svarīgi tāpēc no ēdiena pērku sev to labāko un visu ko vēlos.
Tāpat ir ar dzērieniem, garšo izcili laba kafija un dabīgās sulas nevis no pakām.

Tāpat kā daudzas - ēdienā neatsaku nevienai savai vēlmei. Tas man ir super svarīgi. Drēbes un apavi - labāk pērku mazāk, bet labas kvalitātes. Man nepieciešamības pēc milzīga drēbju skapja. Tehnika etc. - viss ir, nekas nav jāpēk līdz ar to nav jāatsaka. Galda spēles, kas ir mūsu ģimenes lielā investīcija, pērkam ar atlaidēm (pagaidām visas, ko esam gribējuši, esam iegādājušies).

Labprāt pirktu dārgāku kopjošo kosmētiku, bet nav tā, ka raudu naktīs, jo nevaru to atļauties :D

Esmu vidusslānis parastais, nepiepildītas vēlmes nav daudz :)

Nē, jo uzskatu, ka iegribas nav vajadzības.

Savu iespēju robežās jā, piepildu savas vēlmes pirkumu ziņā- pirms tam gan apdomāju, vai tiešām es to gribu (ja nav gluži spontānais pirkums) un pērku, neapdomājot vai man tā lieta ir baigi noderīga un vajadzīga, bet ja konkrētā prece ir mana vēlme- pērku. Esmu izšķērdīga, jā. Bet parasti man tās vēlmes ir piepildāmas un nemaksā kaudzi naudas.

Atļauties varu visu, ko iegribas, bet esmu ļoti taupīga (laikam iedzimts no vecvecākiem), tāpēc pērku tikai tik cik ir nepieciešams, lai nav nekas jāmet ārā.
Ar drēbēm ir tā, ka tad kad studiju gados tās naudas nebija tik daudz, tad likās - vot ja būru nauda un varētu visu atļauties, tad gan visu pirktu, bet tagad, kad tiešām varu nopirkt, ko ieraugu, tad nemaz neliekas ka visa vajag!

Ja no pārtikas pirktu visu, ko gribu, sen būtu tā uzresnējusi, ka no dīvāna laukā netiktu. Apģērbu, apavus pamatā atļaujos to, ko vēlos, bet iepriekš apdomāju, izvairos no spontāniem pirkumiem, jo skapī pārāk daudz lietas, kas nopirktas mirkļa iespaidā un vilktas dažas reizes vai nemaz. Pēc dārgā gala kosmētikas īpašas vēlmes nav. Gribētu pirkt vairāk grāmatas, bet tur gan žēl naudu izdot.

Esmu iemācījusies gribēt tādas lietas, ko varu atļauties. Nesapņoju es ne par Cartier pulksteni, ne Valentino vakarkleitu. Tāpēc - jā, es pērku visu, ko es gribu. Staigāju pa lielveikalu, ieraugu kaut ko, kas iepatīkas, un nopērku. Ir pirkumi, kuriem naudiņu nākas kādu brīdi atlikt, bet kopumā man patīk sevi iepriecināt. Un arī attiecībā uz pārtiku es sev neatsaku neko. Man ir svarīgi, lai ēdiens ir svaigs, veselīgs, sabalansēts un garšīgs. Roltonus, pelmeņus un citus pusfabrikātus manā ēdienkartē neatrast.

Nē, jo uzskatu, ka iegribas nav vajadzības.

'

+

Visu ko jau varbūt varētu vairāk atļauties, bet pēc dabas esmu taupīga. Mani pirkšanas paradumi nav daudz mainījušies tagad, salīdzinot ar laiku, kad bija daudz mazāka alga.
Varbūt vienīgi šad tad nopērku kādu, tā teikt, ekskluzīvāku pārtikas produktu.

Pirms eju uz veikalu vnm pārdomàju vai tiešām man vjg to preci un vai tā tik nav mirkļa iegriba

Tikai pārtikas produktus, jo mums mājās ēšana ir bauda, tāpēc uz to neko nežēlojam, bet tas nenozīmē, ka pērku tikai dārgāko - vienkārši katram produktam ir favorīti un kur varu tur izvēlos vietējo ražojumu. Apģērbs, apavi, kosmētika utt - pērku dažas reizes gadā. Nepatīk iet šopingā tāpēc tāda naudas tērēšana atkrīt :)

Skatos, ko reāli vajag, ko ne. Protams, visu, ko gribās nepērku, jo bieži vien arī nopirktais netiek izlietots. Pamatā gan pērku kvalitatīvas lietas, piem, kosmētiku, bet reizēm iekrītu atsauksmju virpulī, kur slavināta kāda lētā gala lieta..tomēr pārliecinos, ka man galīgi neder un nopērku dārgo vietā. Tātad, papildus izdevumi. Pārtiku noteikti lētāko nepērku, izdevīgāko ekvivalentu gan, ja ir iespēja. Tā kā pusfabrikātus nelietojam, tad var diezgan normāli orientēties. No apģērba - pēc noskaņojuma, vērtējot kvalitāti unn reālo nesāšanas ilgumu (džinsus pirkšu kvalitatīvus, jo der cauru gadu, vasaras/pludmales kleitiņu, kas būs viena no daudzām, varu arī mazāk kvalitatīvu, ja patīk). Apavus kaut kā iegājies pirkt sezonas beigās, ja vien nav vajadzība pēc kā konkrēta vai kas iepatīkas. Tagad salīdzinot ziemas zābaku cenas ar sezonas sākumā esošajām - diena pret nakti 50+% nost, kāda jēga pirkt sākumā, ka modelis ir klasisks, ne pēdējais modes kliedziens, kurš nākamgad nebūs vairs topā.

Labi jau būtu, ja varētu pirkt visu, ko vēlos :)

Tā skumji kopumā, zinot to, ka drošivien visi vakaros ēd kaut ko garšīgu, bet man jāēd to kas ir.

Ar to %, kas Latvijā saņem drusku virs minimālās algas, tu tiešām domā, ka VISI vakaros ēd kaut ko garšīgu? Nu, tiešām? Latvijā reģionos brīvpusdienu ieviešana skolās bija milzu solis, lai nodrošinātu to, ka tie sīkie vismaz vienreiz dienā var paēst normāli, par "kaut ko garšīgu" vakaros pat nerunājot.

Man ir ļoti stingrs kontroles režīms, tādas krīzes, kad veikalā lupatām var izdod vairākus simtus eiro un pēc tam raudāt forumā, ko nu darīt, nepazīstu. Lai gan praktiski atļauties varu.

Arī pērkot pārtiku, jāpiedomā, vai divi cilvēki to nedēļas laikā apēdīs, jo mest pārtiku mistkastē-grēks. Kvalitāte visupirms.