Vai pērkat visu ko vēlaties?

Par ēdienu - cenšos pirkt pārtiku 1-2 reizes mēnesī

Kā to var dabūt gatavu? Dārzeņi, piena produkti un tamlīdzīgas lietas taču ātri bojājas.

Pērku to, ko gribu, ja tajā brīdī to varu atļauties . Neiet runa par dārgām lupatām vai somām, dārglietām, utt.
Runāju par pārtiku vai kādu grāmatu, padārgu šampūnu, kosmētiku, utt.

tā kā esmu students, tad noteikti nepērku visu, ko iegribas.
tiesa, uz ēdienu naudu nežēloju. taču uz kafejnīcām un restorāniem eju pavisam reti… ja tur atstāju lielas summas, pēc tam ir emocionālas paģiras.
drēbes visas, ko iegribas, nepērku. tiesa, atkarīgs kādā cenu kategorijā ir iegriba un cik naudas maciņā.
lai nu kā, mēnesī ir diena vai divas, kad neliedzu sev neko.. protams, saprāta robežās. tas ir labs stimuls priekšdienām (l)

Man ir paveicies ar manu vīrieti, jo viņam ir labs darbs un nekad nav nekā žēl priekš manis. Bet tad, ja tā padomā, viņam ir arī paveicies ar mani, jo esmu taupīga un nepatīk pirkt visu, kas ir acīs. Ir reizes, kad noraujos un pērkos tā, ka nav vairs roku, lai saturētu visus maisus. :D Bet tas ir reti.

Nē, nepērku visu ko vēlos, bieži pat tad, ja varu konkrētās lietas atļauties. Kāpēc? Es tiešām nezinu, reizēm par visu cenšos ļoti disciplinēt sevi un ievērot pamatīgu mērenību.

Nē, jo es pērku tikai to, kas ir uz to brīdi vajadzīgs. Esmu taupīgs cilvēks. :D Arī ēdienu izvēlos pirkt uz akcijas, nevis no dārgā plaukta. Apģērbu pērku tikai tad, kad tiešām nauda ir tā pavairāk, vai nu sāku just, ka vajag tiešām, tiešām to smuko džemperīti. Draugam paveicies laikam ar mani :)

es nemāku sevi disciplinēt un ierobežot... :( Tā ir viena no manām sliktākajām īpašībām. Nezinu, vai kādreiz to varēšu no sevis "izdzīt" ārā

Delusion - tā mēneša iepirkšanās ir tāda, ka reizi mēnesī rati tiek piekrauti ar lielu kaudzi un tad atliek reizi nedēļa nopirkt pienu un salātlapas... :-D Parasti jau kaut kas vēl beidzas un pietrūkst, bet tas, ka nav katru reizi jāatceras 37 lietiņas nopirkt, palīdz. Augļi un dārzeņi ļoti labi glabājas ledusskapī.

Nē, neperku. Man vispār ir kaut kāds komplekss naudu tērēt - pat ja kaut ko ļoti gribas (ja tas ir dārgāks par 20 eiro), tad man vajag volšebnij pendaļ no ārpuses, lai es to nopirktu. Un tad es pusstundu vēl domāju.
Paldies Dievam, ka draugam ir smadzenes un viņš man stimulē pirkt tiešam to, kas man ir vajadzīgs.

Pa lielam grūti pateikt vai taupu.
Kad dzīvoju Latvijā ,tad ,lai sanāktu nauda visam mēnesim (Pārtikai ,sadzīves precēm ,rēķiniem) -viss cits ,kā apģērbs ,izklaides utml. atkrita , bet pirku tāpat un tad bija tā saucamās ,,rīsu nedēļas'' :D
Tagad dzīvojot ārzemēs pētu cenas ,bet ja ļoti ,ļoti vajag tad ņemu ,arī uz apģērbu nebremzēju -ja kaut kas ļoti patīk tad ņemu ciet -ar mēru protams. Grūti pateikt vai taupu ..laikam esmu kaut kas pa vidu..

Pārtiku vairāk vai mazāk pērku visu, ko gribu, naudu īpaši netaupu, tur arī visvairāk sanāk iztērēt.

Par apģērbu gan - nav tā, ka katra otrā lieta patīk, bet pat ja patīk, tad izsveru vai man to tiešām vajag, izpētu kvalitāti, materiālus utt. Man skapī nekad nav stāvējušas lietas ar birkām, kuras nekad nav uzvilktas.

kad dzivoju pie vecakiem loti skerdiiga biju ar naudu, ko ieraudziju, kas iepatikas vienmer bija nopirkts gan no drebem kosmetikas un citam sikam lietinam..nekas ka jau skapi ir tada pati maicinas kadu noperku tikai ar citu krasu un kosmetikas jūra, kermena kremi patsmit kaut vai pietiktu ar vienu vai diviem.. partika ar ko sagribejas tas bija..
Bet tagad ka pasai sava gimene saprotu ka tas nau vajadziigs , perku tikai vajadziigo un nepieciesamo..prieks berniem dazreiz atlaujos noprkt varbuut pa daudz, bet berni paliek berni, pasai prieks ka vini laimiigi(l)partikas zina daudz ko uz akcijas perku, ta pa riktiigo 2 reiz menesi ieperkos,bet ta katru nedelu kko svaigu iegadajos.

No ēdiena sev neliedzu neko. Gribu sparģeļus un garneles vakariņās, to arī ēdu. Ja nu es sev aizliedzu kat ko no gardumiem, tas ir tādēļ, ka palikšu resna, nevis tādēļ, ka naudas žēl vai nevaru atļauties.
Pārējās lietas gan... Ja ko feinu redzu veikalā, bet zinu, ka ar naudu ir paknapi, nepērku uzreiz, bet nogaidu. Ja vēl gribās pēc 3 dienām, tad gan eju un pērku. Vārdu sakot, ar apģērbu uzmanīgi. Ebayā man ir kilometriem garš wishlist, kuram ik pa laikam izejot cauri, to saīsinu.
Vēl viena lieta, kur man patīk izpausties ir visādas mājlietas - dekori, kastītes, virtuves lāpstiņas utt. Un šampūni, īpaši, ja uz atlaidēm, veikala plauktā atstāti netiks.

Parasti jaa. Bet nu arii veelmes ir pieticiigas. Staigaaju dzinsaas, miiljaakais dzeeriens alus, naskjus needu, kosmeetiku nelietoju. Zeel dzirdeet ka cilveeki nevar atljauties sev augljus iegaadaaties. Daargas dreebes vai snikeri veel taa, bet vitamiinus gan vajag. :(

Es nošķiru to, ko es tiešām vēlēšos arī ilgāku laika posmu, kas man patiks un sagādās prieku no tā, kas ir vienkārši mirkļa impulss. Tādā veidā nauda ietaupās un varu atļauties vairāk tāda, kas manās acīs ir ideāls:-). Bet līdz tam ir jāizaug tā teikt :-D lai spētu atšķirt..

Ēdienam netaupu veselības un baudas nolūkos, bet nekādus ne-ēdienus kā čipsus, saldumus utt nekad nepērku.

Jābauda tā dzīve, cik vien var (l)

édienu pérku kádu gribu, tagad gan censhos uz to ietaupít, jo saprotu, ka mums uz édienu aiziet párák daudz naudas. (kopsh pag. gada septembra pierakst visus izdevumus), bet ja gribas sagatavot ko ípashu un tas izmaksá daudz, visdrízák vienalga pirkshu un gatavoshu... atsakos no neveselígajiem nashkjiem pilníbá

no drébém - man nav tádas vélmes visu pirkt, ir ljoti grúti atrast ko tádu, kas man patík, tápéc tur laikam téréju pat mazák, neká gribétos.

Parasti noskatos kko veikalā un ja pēc nedēļas vēljoprojām sapņoju par to kleitu/džemperi vai kosmētiku tad braucu atpakaļ un nopērku. Šādi es tiešām arī tās drēbes velku ikdienā, ja sanāk impulse pudchases tad ir ka nolieku viņu skapī un pavisam par viņu aizmirstu :D dažreiz arī sanāk kad braucu atpakaļ un tur vairs nav tas ko biju noskatījusies, tad gan paliek bēdīgi un bieži vien iztērēju naudu uz dažādiem krāmiem jo gribas aizpildīt skumjo brīdi.

Par ēdienu, nosolījos kad savu naudu netērēšu, jo bieži sanāk sapirkt viss kko, līdz 60€ bet mamma ar draugu neēd to ko es pērku, un man sanāk tikai sev taisīt vakariņas, un parasti tā vēlme kad gribas gatavot neilgst ilgi :D

Ar naudu nav problēmu jo esmu ļoti taupīga, un parasti kad kkur eju neņemu visus savus krājumus līdzi, tādā veidā ļoti sekoju līdzi cenām un nesanāk nopirkt krāmus

Teiksim tā, ka pērku ne gluži vienkārši to ko gribās, bet tomēr sekoju tam, vai vispār man to šobrīd vajag. Gribās daudz ko, bet vai tiešām vajag?... Uz doto brīdi vajadzības ir visai minimālas, tad nu pa lielam - neko īpašu arī nepērku.
Produktus pērku, ko sagribās, īpaši uz cenu neskatos, bet nepiekopju nekādu eko dzīvesveidu arī. Tehniku - jā, gribētu to un to un vēl šito, bet nu patiesībā viss nepieciešamais tāpat man ir, tāpēc uz doto brīdi neko nepērku.
Kosmētikas man tāpat ir gana, kaut arī vienmēr atrodas kaut kas, ko varētu vēl nopirkt, bet nu tak nevajag man n-tos krēmus, n-tās ēnas, n-tos tonālos, n-tos šampūnus utt.
Drēbes - ir labas kādas ir šobrīd, kad kaut ko savajagas, tad eju un pērku. Pa retam jau uznāk iepirkšanās mānija, kad sapērkos šmotkas vienkārši tāpēc, ka iepatikās, nevis tāpēc, ka reāli vajag, taču tā negadās bieži.

Būtībā, laikam jau man tādas pieticīgas tās prasības. Gribētu gan, lai šis mans minimums būtu no tā riktīgi dārgā gala, taču finansiāli īsti to atļauties šobrīd nevaru un atkal jau - vai vajag?...