Palasot diskusiju, sajutos kā purva briesmonis. :-D
Varbūt esmu palaidusies kopš dzīvoju kopā ar draugu, bet tādēļ jau netaisos justies slikti par to. Ir bijušas dienas, kad uz kājām ir rugājiņš, jo par prioritāti tajā vakarā esmu izvēlējusies sakārtot māju un pagatavot vakariņas. Nelielus matiņus uz kājām pieļauju tikai ziemā, kad ir ''bikšu periods''. Draugs saprot un nekad nav teicis, ka vienmēr ir jābūt gludām kājām visu cauru gadu.
Par matiem runājot. Mazgāju katru otro dienu, bet ir nedēļas nogales kad izvēlos palutināt savus matus ar eļļiņām, bet matus taisu copē un draugam pasaku, ka matiem ir rehabilitācijas periods un tos labāk neaiztikt. :-D
Nagi vienmēr sakopti, t.i., apgriezti, novīlēti. Neuzskatu, ka nagiem katru dienu jābūt uzkrāsotiem.
Pirms uzsāku kopdzīvi ar draugu, protams, sākumā neko tādu neatļāvos, bija tas ''pucēšanās periods'', bet no tā ātri izgājām un draugs pat bija atvieglots, jo beidzās lieks spiediens par katru nenoskūto, neizraustīto matiņu.
Uzskatu, ka kopta es esmu, pucēties arī šad tad patīk un domāju, ka tas ir muļķīgi izpatikt kādam citam, jo, nedod dievs,ja viņš tevi redzēs nesaķemmētu vai ar mājas čībām kājās... :-D