Ēnu diena - pieredze

Pirms pāris gadiem ēnoju Aļonu Bausku- QooQoo dibinātāju un dizaineri. Tajā laikā viņa tikai centās "izsisties". Lai gan savu nākotni nesaistīju ar modes dizainu, tomēr ieguvu ļoti vērtīgu pieredzi, kas noder arī šobrīd.

10. klasē ēnoju glābējus Līvu Akvaparkā (l)
11. klasē biju lidostā.. Ko ēnoju?? Neatceros, ja godīgi..
Un liekas, ka 12. klasē nekur nebiju :-|

Aniii - diemžēl pat studentiem netiek dota šāda iespēja. Vispār jau žēl, jo ne vienmēr 12. klasē jau zini ko darīsi un varbūt tik kādu gadu vēlāk rodas doma, kuras profesijas pārstāvja darbu gribētu vairāk iepazīt.

Šokoprieks - skolā tas netika tā popularizēts. Jā teica, ir tādas dienas, bet viss. Ja pats negāji sīkāk interesēties, neviens neko arī neteica.

Ray - :'-(

Aniii nevar.. Ēnu diena paredzēta tikai skolēniem.

interesanti, ka citas ēnu dienu uztvēruši kā izklaidi vai vsp izlaidušas. mums skolā tā bija/ir OBLIGĀTA. ietilpst projektu nedēļas ietvaros, pēc tam jāraksta atskaites un jāprezentē. neesi ēnojis, viss, ieliek n/v. laikam arī tas skaitās kā parāds uz vasaru, īsti vairs neatceros.

Super!
Es gan to skolas laikā uztvēru par kārtējo muļķību un tā arī neko nedarīju..
Tagad būtu interesanti.
Vai strādājošie arī var ēnot? (neesmu šobrīd nekāds students)

11. klasē ēnoju uzņēmuma loģistikas nodaļas vadītāju, 12. klasē SEB bankas mārketinga speciālistu. Ne mirkli nenožēloju, ka piedalījos, jo bija interesanti pavērot kā norit viņu darba diena, kādus pienākumus jāpilda utt. Ļoti žēl, ka jau 10. klasē neizmantoju šādu iespēju.
Šobrīd nestudēju nevienu no šīm profesijām, bet ļoti gribētu nākotnē apgūt kaut ko saistībā ar loģistiku. Tā doma manī jau sen sēž.

man dikti patika "ēnot".
pirmo reizi biju Liepājas tiesā, ēnoju tiesnesi. drīkstēju pāris sēdēs pasēdēt, bija forši (vēl joprojām sapņoju studēt juristos.. ehh, šaizīgi, ka to ir tik daudz :D)
otro reizi biju ERGO, ēnoju personāla/reģiona vadītāju. arī bija forši.

pieredze tikai un vienīgi tā labākā, būtu iespēja, "ēnotu" vēl un vēl. :-)

Sobrid nav garumzimju, bet tomer pateiksu - no skolas laikiem palikusi liela skrobe, ka nedevos enot, lai gan vienmer loti velejos. Profesijas, kas mani saistija, mani enot nepanema :( ta ka nav tas nemaz tik viegli.

Biju ēnu dienā Saeimā. Nekas īpašs toreiz nelikās. Visvairāk priecājos par pusdienām, ko deputāts uzsauca. :D Tā jau interesanti paskatīties visas telpas, kabinetus utt. TV vienmēr šķiet, ka visas telpas lielas, bet dzīvē nemaz tā nav. Un tagadējā profesija ir ļoti minimālu uz to pusi.

Pirmo reizi ēnoju ķirurgu, skatijos pārsiešanas, dažādas artrozes, šuvju izņemšanut utt.
Otrajā gadā ēnoju traumatologu bērnu slimnīcā, skatījos operācijas, dažādus vaļējus lūzumus un tā. Ēnu diena deva labu vielu pārdomām un ļāva ieskatīties tuvāk ārstu ikdienas darbā.
Pati šobrīd studēju pēdējā kursā, medicīnas jomā. Patīk.

Amnile - nevar nepiekrist, jo katru gadu jau var lasīt, ka atkal pa kādam noģībis :D

Esmu bijusi ēnot sociālo darbinieku bērnu dienas centrā (sapratu, ka to darbu es neizturētu)
un arī ēnoju ārstu Stradiņos. Tāpēc sāku studēt ar medicīnas novirzienu :)

Agrāk kad pēc vidusskolas strādāju Statoilā, tur bija šajās ēnu dienās iespēja pieteikties ēnot kādu birojā utt. tā kā ēnošana bija apmaksāta un šķita interesantāka nekā darbs DUS, tad pieteicos. Neko baigi man tas nedeva, bet diena bija interesanta, jo ēnoju aviācijas terminālī. Bija iespēja paskatīties kā notiek degvielas piegādes tur, (tur pat ir mini laboratorija kur uzreiz visu pārbauda, kad atved) un bija iespēja braukt ar lielo benzīnvedēju uzpildīt lidmašīnu... diezgan jautra diena, nenožēloju. :)

Mio Cik zinu, tad pirms tam pajautā pacientam, vai viņš ir ar mieru, ka kāds vēl, izņemot ārstus, vēro procesu. Nu, vismaz manai tantei jautāja piekrišanu.

Jā, tie komentāri gan tādi interesanti no viņiem.
Man šķiet, ka operācijās pabūt tiem, kuri grib kļūt par mediķiem ir ļoti svētīgi, jo vismaz redzi vai panes asinis, savādāk nav jēga mācīties.

un mēs brīvi varējām vērot jebkuru operāciju no ļoti tuva attāluma. Bija gan traumas, gan ķeizargrieziens, gan ginekoloģiskās operācijas. Ehh, kas pa dieniņu

jā, man arī šis neliekas ētiski. tie cilvēki pirms operācijas piekrita, ka viņus vēros skolēni? tādas lietas vienmēr jāprasa pacientiem, un arī parasti jautājums ir par medicīnas studentiem, kas apgūst jomu, nevis vienkārši skolēniem intereses pēc.

Par ārstu komentāriem esmu ļoti nepatīkami pārsteigta :-(

freya - tas jau tā pat kā studenti dodas skatīties operācijas. Un parasti vairāk par 1-2 operāciju zālē neielaiž. Tā kā pati biju ēnot ķirurgu, tad mani drīzāk vairāk satricināja tas, kā ārsti (protams, ne jau visi), aprunā pacientu - viņš tāds un šitāds, nekustās, tā noēdies utt.

Es ''Ēnu dienas'' vidusskolas laikā uztvēru kā izklaides pasākumu. Tāpēc arī vienmēr izvēlējos ''ēnot'' kādu sev simpatizējošu cilvēku. Vienā gadā tas bija Lauris Dzelzītis, otrā gadā Renārs Zeltiņš. Un nemaz nenožēloju, ka ''neēnoju'' ķirurgu, bankas direktoru vai Saeimas deputātu. Šie puiši man dzīvei iedeva nenoliedzami daudz iedvesmas. Abās reizēs, kad viesojos pie puišiem, līdzi paņēmu blociņu, kur pierakstīju manuprāt svarīgākos punktus no mūsu sarunas. Pagājuši divi gadi un tieši nesen izņēmu blociņu no atmiņu lādes. Tik daudz ko smelties un iedvesmoties! :) Tās bija makten foršas dienas manā mūžā. :)