Ēnu diena - pieredze

Aj, es tik ļoti nožēloju, ka Ēnu dienu neizmantoju lietderīgi! Tagad tāda škrobe un gribās ēnot, bet vairs nevaru, jo studēju :(

10. klasē biju "ātrajos". Tad nu biju sadomājusies, ka būšu ārsta palīgs, braukāšu ar "mirgalkām" un glābšu cilvēkus. Pašai tagad smiekls nāk :D
11. klasē biju ēnot basketbola kluba menedžeri :D Diena bija varen jautra, bet nedeva pilnīgi neko :D:D ar draudzeni bijām nosmējušās līkas, jo apkārt tiešām bija smieklīgi cilvēki un notikumi tajā dienā vispār bija vāks :D
12. klasē biju LU preses centrā, tas gan bija interesanti un noderīgi! Man patika :)

No nākotnes darbiem tuvākais laikam varētu būt 11. klases basketbola menedžeris. Bet nu tā diena bija vāks :D

Tā kā visām, kurām ir vēl tā iespēja, es novēlu izvēlēties "ēnu devējus" prātīgi un neiet tur, kur varētu būt visjautrāk... šī ir burvīga iespēja, kas var paplašināt redzesloku un jau dibināt pirmos kontaktus :)

Ēnoju Valmieras Drāmas teātra aktieri, jo mīlu teātri, gribēju zināt, kā viss notiek, sākot no idejas līdz izrādei. Zināju, ka uz Kultūras akadēmiju neiešu mācīties jau pirms Ēnu dienas. Jo bija jau skaidra ideja, ko studēšu :)

Mincis - dažāda gan tā pieredze :D bet tā vismaz var arī sašķirot - patīk/nepatīk/nekad mūžā negribētu utt. :)

Ēnoju četrus gadus. Visvairāk patika 12. klasē, kad biju slimnīcā pie traumatologa. Tas tik bija kaut kas. Dažādas operācijas un interesanti skati, kā arī viņš mūs sapazīstināja ar citiem dakteriem un mēs brīvi varējām vērot jebkuru operāciju no ļoti tuva attāluma. Bija gan traumas, gan ķeizargrieziens, gan ginekoloģiskās operācijas. Ehh, kas pa dieniņu (l)8-)

un mēs brīvi varējām vērot jebkuru operāciju no ļoti tuva attāluma. Bija gan traumas, gan ķeizargrieziens, gan ginekoloģiskās operācijas. Ehh, kas pa dieniņu

Paldies par ideju - drīz jādodas uz operāciju, skatīšos, lai to neieliek 11.februārī, kad visā Latvijā ēnu dienas - noteikti negribētu, lai bariņš skolēnu vērotu, kā mani uzšķērž...:-/

Njā, es arī nožēloju, ka vidusskolas sākumā neuztvēru Ēnu dienas nopietnāk. Tā nu ko jēdzīgu darīju tikai 12.klasē, kad biju ēnot Valsts Kancelejas vadītāju. Ar pašu vadītāju gan satikāmies tikai uz dažām minūtēm, bet bija interesanta diena ar Valsts Kancelejas sabiedrisko attiecību daļu. Patika, ka sanāca gūt ieskatu reālā viņu darba dienā :-)

Es ''Ēnu dienas'' vidusskolas laikā uztvēru kā izklaides pasākumu. Tāpēc arī vienmēr izvēlējos ''ēnot'' kādu sev simpatizējošu cilvēku. Vienā gadā tas bija Lauris Dzelzītis, otrā gadā Renārs Zeltiņš. Un nemaz nenožēloju, ka ''neēnoju'' ķirurgu, bankas direktoru vai Saeimas deputātu. Šie puiši man dzīvei iedeva nenoliedzami daudz iedvesmas. Abās reizēs, kad viesojos pie puišiem, līdzi paņēmu blociņu, kur pierakstīju manuprāt svarīgākos punktus no mūsu sarunas. Pagājuši divi gadi un tieši nesen izņēmu blociņu no atmiņu lādes. Tik daudz ko smelties un iedvesmoties! :) Tās bija makten foršas dienas manā mūžā. :)

freya - tas jau tā pat kā studenti dodas skatīties operācijas. Un parasti vairāk par 1-2 operāciju zālē neielaiž. Tā kā pati biju ēnot ķirurgu, tad mani drīzāk vairāk satricināja tas, kā ārsti (protams, ne jau visi), aprunā pacientu - viņš tāds un šitāds, nekustās, tā noēdies utt.

un mēs brīvi varējām vērot jebkuru operāciju no ļoti tuva attāluma. Bija gan traumas, gan ķeizargrieziens, gan ginekoloģiskās operācijas. Ehh, kas pa dieniņu

jā, man arī šis neliekas ētiski. tie cilvēki pirms operācijas piekrita, ka viņus vēros skolēni? tādas lietas vienmēr jāprasa pacientiem, un arī parasti jautājums ir par medicīnas studentiem, kas apgūst jomu, nevis vienkārši skolēniem intereses pēc.

Par ārstu komentāriem esmu ļoti nepatīkami pārsteigta :-(

Jā, tie komentāri gan tādi interesanti no viņiem.
Man šķiet, ka operācijās pabūt tiem, kuri grib kļūt par mediķiem ir ļoti svētīgi, jo vismaz redzi vai panes asinis, savādāk nav jēga mācīties.

Mio Cik zinu, tad pirms tam pajautā pacientam, vai viņš ir ar mieru, ka kāds vēl, izņemot ārstus, vēro procesu. Nu, vismaz manai tantei jautāja piekrišanu.

Agrāk kad pēc vidusskolas strādāju Statoilā, tur bija šajās ēnu dienās iespēja pieteikties ēnot kādu birojā utt. tā kā ēnošana bija apmaksāta un šķita interesantāka nekā darbs DUS, tad pieteicos. Neko baigi man tas nedeva, bet diena bija interesanta, jo ēnoju aviācijas terminālī. Bija iespēja paskatīties kā notiek degvielas piegādes tur, (tur pat ir mini laboratorija kur uzreiz visu pārbauda, kad atved) un bija iespēja braukt ar lielo benzīnvedēju uzpildīt lidmašīnu... diezgan jautra diena, nenožēloju. :)

Esmu bijusi ēnot sociālo darbinieku bērnu dienas centrā (sapratu, ka to darbu es neizturētu)
un arī ēnoju ārstu Stradiņos. Tāpēc sāku studēt ar medicīnas novirzienu :)

Amnile - nevar nepiekrist, jo katru gadu jau var lasīt, ka atkal pa kādam noģībis :D

Pirmo reizi ēnoju ķirurgu, skatijos pārsiešanas, dažādas artrozes, šuvju izņemšanut utt.
Otrajā gadā ēnoju traumatologu bērnu slimnīcā, skatījos operācijas, dažādus vaļējus lūzumus un tā. Ēnu diena deva labu vielu pārdomām un ļāva ieskatīties tuvāk ārstu ikdienas darbā.
Pati šobrīd studēju pēdējā kursā, medicīnas jomā. Patīk.

Biju ēnu dienā Saeimā. Nekas īpašs toreiz nelikās. Visvairāk priecājos par pusdienām, ko deputāts uzsauca. :D Tā jau interesanti paskatīties visas telpas, kabinetus utt. TV vienmēr šķiet, ka visas telpas lielas, bet dzīvē nemaz tā nav. Un tagadējā profesija ir ļoti minimālu uz to pusi.

Sobrid nav garumzimju, bet tomer pateiksu - no skolas laikiem palikusi liela skrobe, ka nedevos enot, lai gan vienmer loti velejos. Profesijas, kas mani saistija, mani enot nepanema :( ta ka nav tas nemaz tik viegli.

man dikti patika "ēnot".
pirmo reizi biju Liepājas tiesā, ēnoju tiesnesi. drīkstēju pāris sēdēs pasēdēt, bija forši (vēl joprojām sapņoju studēt juristos.. ehh, šaizīgi, ka to ir tik daudz :D)
otro reizi biju ERGO, ēnoju personāla/reģiona vadītāju. arī bija forši.

pieredze tikai un vienīgi tā labākā, būtu iespēja, "ēnotu" vēl un vēl. :-)

11. klasē ēnoju uzņēmuma loģistikas nodaļas vadītāju, 12. klasē SEB bankas mārketinga speciālistu. Ne mirkli nenožēloju, ka piedalījos, jo bija interesanti pavērot kā norit viņu darba diena, kādus pienākumus jāpilda utt. Ļoti žēl, ka jau 10. klasē neizmantoju šādu iespēju.
Šobrīd nestudēju nevienu no šīm profesijām, bet ļoti gribētu nākotnē apgūt kaut ko saistībā ar loģistiku. Tā doma manī jau sen sēž.