Tām, kas īrē un tām, kas izīrē

man saimnieks nāk pēc naudas katru mēnesi, citreiz satiekamies ārā kaut kur pie bankomāta, citreiz ienāk iekšā dzīvoklī. man tā nav problēma, jo tas ir viņa dzīvoklis, lai nāk ja grib. apkārt pa stūriem neskatās un neokšķerē, nekādas piezīmes neizsaka, es arī pacenšos māju sakārtot vienmēr pirms viņa nākšanas :) tā man ir papildus motivācija :) citreiz apjautājas, vai viss ok, viss strādā, nu tā, jauki.

Kad/ja īrniekam būs savs īpašums, tad arī skatīsies uz lietām citādāk

Man ir savs īpašums. Sanāk, ka tagad man jājūt līdzi visiem okšķerīgajiem izīrētājiem? :D Ir bijusi pietiekoši liela pieredze ar izīrētāja negodīgumu, nākšanu nelaikā un tamlīdzīgām lietām, lai sava īpašuma esamība šo pieredzi nespētu izdzēst no atmiņas.
Es uzskatu, ka izīrēt nozīmē nodot mājvietu cita rīcībā pilnībā, uz līguma termiņa laiku. Jā, ar noteikumiem, ar saistībām, bet uz to laiku tā ir īrnieka, nevis izīrētāja mājvieta, ar īrnieka mantām, ar īrnieka dzīves kārtību un ieradumiem.
Es arī mēdzu putekļus mēnesi neslaucīt, jau minēju citās tēmās, ka man uzkopt riebjas, bet īrētos dzīvokļus vienmēr atstāju perfektā kārtībā - pirms aiziešanas izberzu spīdīgu, bieži vien tīrāku, nekā sākumā bija. Līst pie īrnieka un pārmest par netīrītu plīti vai putekļainu grīdu, ir, maigi sakot, šizofrēniski.
Ja nu kādreiz izdomāšu izīrēt savu dzīvokli, neiešu neko pārbaudīt biežāk, kā reizi pusgadā. Arī īrnieki ir cilvēki un viņiem ir tiesības uz privāto dzīvi, uz zeķu murskuli zem krēsla un laikus nenomazgātiem traukiem.
Ja ir tik šausmīga paranoja, nevajag izīrēt - pārdodiet un miers. Galu galā, īrnieki parasti maksā ne mazu naudu par dzīves telpu, nav jau pusaudži, kurus kopmītnēs kā komandantei jākontrolē un atzīmes par tīrību jāliek.

Esmu pati izīrētāja un neaizmirstiet, ja ir arī kredīta pirmā iemaksa, remonta, mēbeļu izmaksas, apdrošināšana, nek.īp.nodoklis un pēc KATRA īrnieka jāveic kaut minimāls remonts - sienu pārkrāsošana, šur tur jāpieskrūvē skrūvītes, tīrīšans, lai var svaigā dzīv.laist jaunus īrn.un nemaz nerunājot par to, ka ik pa pāris gadiem arī šis tas no mēbelēm jānomaina.
Ja vien izīrējamais īpašums nav mantojumā/dāvanā saņemts, tad bizness tikai atmaksājas pēc 10-30 gadiem (atkarīgs no īpašuma vērtības,ieguldījumiem utml.).

mēdza no pasta kastītes izvilkt rēķinu un tad zvanīt un paziņot par summu, nemaz neuzrādot rēķinu. un visus citus pasta sūtījumus arīēdza izvilkt.

FUJ sitas avriants gan nav etiski. Ir visas tiesibas irniekam redzeet tos reekinus , savaadak apkraapt vel var.


Atceros vienu gadijumu par ko lasiju liepaajniekos ilgu laiku atpakal, kur uzdarbojas kraapniece un regulaari apzaga irniekus..Darba grafiku prasija un tamlidzigi un tad ar rezerves atsleegu naaca un sagraabas visaadas personiskaas mantas. Ire bija vel par izsmieklu naudu it kaa.

Tas dzīvoklis, ko īrēt ir nepieciešams TEV, nevis īpašuma saimniekam tu esi nepieciešams kā īrnieks.

Nu faktiski tas ir divpusējs darījums, kad abām no pusēm ir pienākumi un tiesības. Kā arī, kā jau te meitenes minēja, NĪ ir bizness, izīrētājs no tā nopelna. Ja Izīrētājam īrnieks nav nepieciešams, tad kāpēc vispār tiek izīrēts?
Nevajag jau celt debesīs tos izīrētājus. Katram savs izdevīgums, vienam peļņa, otram ir kur dzīvot. :) Līdz ar to vajag saprast katram savas tiesības un pienākumus. Nevajag būt tik kategoriskai :)