Tās, kas nestrādā.

Ja gadi mazuli, tad taču ir tik daudz variantu ko darīt - plāno bērnistabu, staigā pa veikaliem

Tam visam vajag naudu, man taču nav bezizmēra maks un tūkstošus arī nepelnu, lai katru dienu ietu uz veikaliem šopingot.
Grūtnieču nodarbību nav. Un meklēšu lietas mazulim, kad būs vismaz jau kāda 12. nedēļa. :)

kopš janvāra sākuma arī esmu pa mājām un pagaidām to izbaudu, tāpat vēl studijas jāpabeidz un autoskola, vēl gribu atsākt savus rokdarbus un uztaisīt eatsy veikaliņu. izbaudu brīvo laiku nekur nesteidzoties, izstaigājot veikalus un čubinot dzīvokli. gan jau ar laiku apniks, bet tomēr iepriekšējā rītmā atgriezties negribētu...

Ja gadi mazuli, tad taču ir tik daudz variantu ko darīt - plāno bērnistabu, staigā pa veikaliem vai internetā meklē lietas mazulim, lasi par viņa attīstību, papēti vai Tavā pilsētā nav kādas grūtnieču nodarbības - gan veselīgi, gan sabiedrība, pie kam, iespēja sameklēt jaunas draudzenes, kam tik pat brīva laika cik Tev un kopā kaut ko pasākt. Arī noīsināsies laiks :)

Strādāju no mājām, eju uz sporta zāli, gatavoju ēst, tiekos ar draugiem, gleznoju, kārtoju māju :D Diena paskrien superātri...

Es arī sēžu mājās ar bērnu un... degradējos, tāda sajūta. Neprotu disciplinēties, kad nav jāiet uz darbu. Nezinu, kā lai piespiežu sevi kaut vai vingrot. Bēbis vēl mazs, man it kā ir pa dienu kādas 3 h, kad varu netraucēti kaut ko darīt, bet viss, ko es paspēju, ir savest kārtībā māju, uztaisīt ēst. Pārāk daudz sēžu netā un nositu laiku. Pašai riebjas, bet pagaidām nevaru saņemties to mainīt.

Ah kā es apskaužu Jūs, kurām nav jāiet uz darbu un jāčakarē galva pa kapeikām. Es protams atvainojos, bet b**** man jūsu problēmas :D

Dantess - bērni tev ir ?

Esmu mazuļa gaidībās. Pats, pats sākumiņš. :) Tāpēc man izvērtusies tāda situācija, ka tagad nu jāsēž mājās. Jo darbs man bija kaitīgs un nevēlēros riskēt ar mazulīša veselību. :)


Madonna ar ložmetēju, pastaigās jau dodos itkā, bet visu dienu jau nestaigāsi. Bet noteikti varētu sākt kaut ko adīt vai patamborēt. :)

Meitene iepriekšējās sarunās rakstīja, ka ir stāvoklī. Pats trauslākais sākumperiods.

Dodies pastaigās, peldi, ja ir iespēja, lasi grāmatas, uzraugi saimniecību, noteikti vari mēģināt adīt, tamborēt. Raksti dienasgrāmatu mazajam cilvēciņam. (l)

Kursi, studijas, bērns? :-D

Studēju (bet man ir pēdējais semestris = maz lekciju) + strādāju no mājām, līdz ar to esmu mājās gandrīz 24/7. Ir brīži, kad paliek grūti, sāku no mušas izpūst ziloni u.t.t. Tad es atkal savācos, sportoju, lasu, skatos seriālus..eju ārā ar suni, taisu kaut ko interesantu draugam vakariņās.

Bet, jā, sevi piespiest un motivēt ir jāspēj, ja lielāko daļu laika sanāk pavadīt pa māju. Ir brīži , kad tas viss pieriebjas un sāku šķirstīt darba sludinājumus, kur būtu jābūt ofisā :D Aizeju uz interviju un saprotu, ka tomēr negribu + maz maksā, lai es katru dienu tjūnētos uz darbu, brauktu 1h katrā virzienā u.t.t.

es dzīvoju laukos , tā ka diena aiziet nemanot jo ir daudz dažādu darbu .

Es jau draugam arī teicu, ja zinātu, ka sanāks šitā sēdēt mājās, vajadzēja bēbi taisīt
:-D(l)
Bet no sākuma gribētos vismaz sarakstīties...
Tā, kā domāju atrast darbu, tad nelielas kāzas un tad jau varēs domāt par bēbīti.

Drīkst jautāt, KĀPĒC jūs nestrādājat?

Man it kā darbs ir, bet strādāju tikai tad, kad ir tāda nepieciešamība, esmu tā kā uz pusslodzi. Uz pilnu slodzi neņem, jo nav auto vadītāja tiesību - tikai tāpēc. Norvēģijā auto tiesībām ir ļoti liela nozīme. Šogad plānoju braukt uz Latviju atpakaļ un tās nokārtot, bet neesmu pārliecināta - vai tomēr pēc tam tik drīz atgriezīšos Norvēģijā, jo sēžot mājās te viss ir mazliet ''piegriezies''.

Kad es nestrādāju, man galvenais bija pilnveidoties, lai nebūtu sajūta, ka nekas nenotiek un es izkrītu no aprites. Mājas tīrīšana un ēst gatavošana protams aizņem laiku, bet "pa lielam" manai personībai tas neko nedeva. Es gāju kursos, nokārtoju autovadītāja apliecību, daudz lasīju un apmeklēju kultūras pasākumus. Tā bija iespēja apgrozīties cilvēkos, iemācīties kaut ko jaunu un arī, meklējot darbu, man bija laba atbilde uz klasisko darba interviju jautājumu "Ar ko Jūs nodarbojāties pa to laiku, kamēr nestrādājāt?".

Lielā mērā no rutīnas jau neizbēgsi.
Svarīgākais jau ir panākt, lai nav tās sajūtas, ka eksistence bezjēdzīga.
Ja vienkārši esi palikusi bez darba, vari meklēt to. Mazpilsēta? Nav sludinājumu ar vakancēm? Izvēlies uzņēmumus, kas patīk un mēģini pieteikties tur. Varbūt kāda vieta atrodas :)

Ja mājāssēdēšanai ir citi iemesli, vari izvērsties:
* Sāc mācīties adīt/tamborēt/izšūt/gleznot/jebko, kas ienāk prātā.
* Pārkārto dzīvokli. Var remontēt, ja ir iespējams.
* Sports, ja patīk. Vingrot var dzīvoklī, kā šeit jau minēja. Un izskriet kādu apli pa savu mazpilsētu arī var.
* Saplāno, ko darīsi ar savu otru pusi brīvdienās. To, ieteicams, ārpus mājas, jo citādi aizmirstās kā ārā izskatās.
* Izmēģini jaunas receptes virtuvē
* Sastādi plānu, ko vēlies sevī mainīt (Notievēt, valodu iemācīties, jebko) un kā to izdarīt. Negaidi nākamo pirmdienu, sāc nākamajā dienā.
* Saplāno dienu - no cikiem līdz cikiem Tev pastaiga, no cikiem līdz cikiem skriesi, cikos vakariņas sāksi gatavot utt. Tas rada sajūtu, ka vismaz kaut kādi pienākumi ir. Nekas, ka esi pati sev tos noteikusi.

Nu, ja cilvēkam ir jāiekopj dārzs, jāuztur saimniecība tad es to gluži nesauktu par nestrādāšanu, pat lielāka artava ģimenei kā tās kuras strādā un ar savu algu nedalās. Darbs dārzā nu gan nav nekāda atpūta. ;-)

kordelia - Laukos vairāk pieprasīts viŗiešu darbs , bet pašai vairāk darba vasarā + neliels biznesiņš ...Bet te man tuvumā vairākas sievietes nestrādā un vīrieši tikkai strādā ,,,,

Ar bērniem dzīve un ikdiena ir daudz krāsaināka.(l)
Man noderētu tagad kāds pupsiks uz kādiem nepilniem 2 mēnešiem kamēr sēžu majās. :D

Drīkst jautāt, KĀPĒC jūs nestrādājat?
Protams, saprotu tās, kurām mazi bērniņi, tad tie pāris gadi jāpadzīvo pa mājām. Bet pārējās???

Manu lielāko dienas laiku aizņem bērns-pastaigas, sarunas,spēles utt. Bet tā kā vairs nav nekāds zīdainis, bet prot spēlēties arī viena, ir arī laiks sev- grāmatu lasīšana, bloga rakstīšana, jā, arī mājas un sevis sakopšana- neteikšu, ka katra diena ir baigi unikāla, tāpat jau viss +/- atkārtojas, bet kaut kā nemanot tā diena paiet.