Līšana otra makā

Reali taapat var nojaust cik pelna kads no draugiem peec sarunas. Paskaties, ko velk muguraa, ar ko brauc un kaa dziivo, ja esi bijis maajaa, tad vispar.

pasaki,ka pelni mazāk nekā īstenībā un būs oki.

es tā daru :) nejūtu, ka interesei par manu algu jebkad būtu bijis sakarīgs iemesls, kad jautā, cik var nopelnīt konkrētā amatā vai valstī, kur man ir bijusi pieredze, saku visu, ko zinu - kurā reģionā, ar kādu izglītību, no - līdz cik ir iespējams.
un man patīk tā sajūta, kad neviens nezina ir vai nav man iekrājumi. jūtos drošāk.
un lielais egoisms - nepatīk arī ne aizdot, ne aizņemties, tāpēc labāk, ja nezina.

Man ļoti reti kāds jautā cik pelnu.
Nepatīk, ja kāds sāk apspriest manus naudas tērēšanas paradumus. Ja nepērku kādu lietu, kuru man nevajag, bet pēc kāda cita domām man vajag, tad prasa - vai nevari to atļauties? Nu, piemēram, es nebraucu katru gadu ceļojumos, jo negribu, bet visu laiku man jautā vai tiešām nevaru sakrāt?

pasaki,ka pelni mazāk nekā īstenībā un būs oki. nebūs skaudība no citu cilvēku puses. nav jau jauki,ja citi uzreiz sāk sūdzēties,ka viņiem alga ir daudz mazāka un liek tev justies kā nez kādai izlecējai un nepelnīti biezajai:D
par manu algu parasti šokējas-kur tik maza alga?
manuprāt, normāli ,ja par tuvākajiem cilvēkiem zin,cik apm. pelna. tad zin kādas izklaides iespējas piemeklēt un nav nerada daudzas neērtas situācijas. protams,ka nevajag jau visiem pēc kārtas prasīt- cik tu pelni, bet ja otrs man paprasa par algas lielumu, tad es arī atļaujos atvaicāt ,cik otrs pelna.
ar tādiem jautājumiem uzzinām kāda ir situācija Latvijā un kad tagad ir īstais moments mainīt darbu uz citu ar lielāku samaksu ,jo vairs nav tā-valstī krīze un neko nevar atrast. trūkst darbinieku un pat bez izglītības cilvēks var atrast darbu sākot ar vismaz 450EUR uz rokas.

Es pie tiem, kuri neatklāj ienākumu apmēru un neprasa citiem. Tā ir katra personīgā darīšana

+1

Man vienalga, ka kāds aiz muguras man ieņirdz, ka turu to kā valsts noslēpumu vai vēl kaut kā tamlīdzīgi. Es uzskatu, ka tā ir mana personīgā lieta un nevienam tādas lietas par mani nav jāzin. Tāpat kā nav jāzin, cik es tērēju tai lietai, šai lietai vai cik katru mēnesi iekrāju.
Citiem arī nejautāju, cik viņi pelna, jo neinteresē un nav mana darīšana. Man vispār tas liekas rupji: tjipa, dzer tēju un pēkšņi kāds sper āra: nu, nu, cik tad tu tur savā darbā pelni?
Vienīgi draugs zin, cik es pelnu un es zinu, cik viņš, jo mēs esam kopā.

Neredzu jēgu Latvijā būt atklātiem par saviem ienākumiem, jo tipiski ir ta, ka ja tev alga/ienākumi ir zemi - tu sūdzies, ja labi - tad lielies. Latvieši nemāk vienkārši uzklausīt, viņiem vienmēr ir kaut kas no tā jāizzīž

Dažas reizes ir nācies dzirdēt komentārus:" kas ta tev, tu jau labā maizē tikusi. " vai arī "tu jau nezini cik kas maksā, jo x tev visu pērk". Dzirdot ko tādu, parasti sadusmojos, it kā es pati nestrādātu, neapmaksātu savus izdevumus un nepiedalītos kopējā saimniecībā ar savu ieguldījumu. Bet netaisnojos, savu taisnību necenšos pierādīt, lai neizsauktu nekādus iemeslus ielīst manā vai drauga makā vēl vairāk, nekā , jau šādas frāzes izsakot, ir izdarīts. Ja man jautā, cik es pelnu, lai cilvēks zinātu, cik nozarē vispār vidēji pelna vai cik prasīt darba intervijā, tad parasti atbildu.

Man nepatīk, kad cilvēki lien manā makā un jautā, cik es saņemu. Tāpēc es nejautāju citiem precīzus skaitļus. Ko man šāda informācija dos?
Strādāju savā nozarē, no kuras neplānoju iet prom, tāpēc zinu, cik saņemu es, un ka apmēram tikpat saņem arī mani kolēģi, kāpēc par to daudz runāt? :)

Konkrētus ciparus zina tikai vīrs, arī draudzenēm nekad neesmu teikusi, cik tieši saņemu (jo liela daļa draudzeņu saņem salīdzinoši mazas algas..), bet piekrītu te izskanējušajam viedoklim - man arī otra alga interesē tikai ar tādu mērķi - lai saprastu kaut kādu reālo līmeni un uzzinātu, cik potenciāli vairāk es varētu saņemt konkrētajā amatā konkrētajā uzņēmumā. Strādāju uzņēmumā, kurā atalgojuma sistēma ir ļoti individuāla - ir tādi, kas saņem gaužām maz, un ir tādi, kuri saņem ļoti daudz, jo regulāri nesuši atlūgumus, uz ko vadība reaģēja - palielinot algu un pierunājot palikt. Līdz ar to es tiešām ļoti labprāt uzzinātu dažu kolēģu algas, lai zinu, kādu ciparu varu prasīt nākamreiz, kad došos ar vadību runāt par algas pielikumu.

Oij, kā man šis tracina. Atceros, reiz bija viena persona, kurai tik ļoti interesēja, ka jautāja pat manai māsai cik es pelnu, tā jau viedoklis nebija labākais pret šo cilvēku, bet pēc šī gadījuma pat nesveicinu, kur var būt tik zemiska rīcība - ja nesaku pati, tas nozīmē, ka nevēlos runāt par saviem ienākumiem. Tāpat arī ļoti kaitina, kad aizbraucu uz laukiem, tur sarunas tikai ap to cik labi man iet u.tt, bet mīļie cilvēki, jums arī ir divas kājas un rokas, neredzu iemeslu, lai jūs arī sāktu mazliet labāk dzīvot, jāatmet tik čīkstēšana, ka es jau neko nevaru, valdība tāda un šitāda un jāsāk kaut kas lietas labā darīt, mums pārējiem arī nekas nav tāpat vien iedots.

vispār neredzu problēmu. negribi- nesaki :D

Tām , kuras atsaucas uz līguma punktu:

1) neizpaušana nav īsti saistoša. Pirmkārt, to zina vismaz šādas puses: VID, darbinieks, darba devējs (tsk tā pārstāvji)
2) šāds nosacījums veicina diskriminējošu darba samaksu neidentifikāciju, apstākļos, kad diskiriminācija ir aizliegta.

Man atkal negribas runāt par naudām tikai tāpēc, ka man tā mēdz būt nepieklājīgi maz :D

Vajag zināt, kam var teikt un kam - nē. Ar draudzenēm es varu apspriest finanšu jautājumus saucot konkrētus ciparus. Ne ar nodomu zināt dzīves līmeni, bet gan salīdzināt ar saviem ienākumiem/izdevumiem. Bet, piemēram, savai mammai nepatīk stāstīt, jo viņai patīk paskaitīt un pakomentēt, kur mums kas jāiegulda, kur tēriņi jāsamazina, un vispār, kā jādzīvo.

Man liekas daudzi no tiem kuriem tie cipari ir valsts noslēpums vai nu ir bijuši nabadzīgi, vai šobrīd tādi ir..
Nepelnu miljonus, bet man tā nav intīma tēma un gan otram varu pajautāt, gan pati atbildēt bez problēmām. Kaut vai tāpēc, ka es to ciparu tik cieši nesaistu ar cilvēka vērtību.

Uhhh, kaitinošs temats. Darbā priekšnieks skraida visiem pakaļ algas lapas izsniedzot kā tādu valsts noslēpumu. Man tas liekas tik absurdi, jo īpaši tāpēc, ka pamatalga jau visiem ir viena, atšķiras piemaksas, kuras atkarīgas no paveiktā un tabele, ko paraksta tāpat visiem ir kopīga, ja kādam baigi interesē Anniņas alga, tāpat var apskatīt... Bet nē - algas lapa - supernoslēpums.
Tālāk - ja es arī kādam kolēģim jautāju, cik viņi pelna, tad tas ir ar domu, cik es potenciāli varētu nopelnīt, ja strādātu labāk, nevis, lai skaitītu, ko viņi var atļauties.
Tāpat arī ar dažādu profesiju pārstāvjiem - ir normāli painteresēties, cik pelna piemēram ģeologs Latvijā un cik - Norvēģijā vai Čehijā.
Citās valstīs neesmu dzirdējusi par tādu noslēpumainību. Protams, ne jau katram svešiniekam pa labi pa kreisi to klārēt, tīri drošības dēļ, ja nu summa tomēr ir liela, bet paranoiski "ka tik kāds nenoskauž" slēpt to no draugiem, radiem, kolēģiem man šķiet smieklīgi.

Babulji lien aiz zinjkaribas, patiik patriit meeles. Mana ome vienmer saka-par maz :D
Bet tepat jaunas meitenes jautaa, jo grib mainit darbibss sfeeru vsi luudz palidzibu profesijas izveelee. Manuprat tas ir normaali. Tas ir labaak kaa nezinat algu nozaree un tad pec bakalaura atjeegties, ka skolotajiem (piemeram) neko izradas nemaksaa.
Nedaudz ne pa teemu, bet besij, ja chiikst ka nav naudas, bet katru nedelju ir kads nopietns pirkums.

Un besī cilvēki, kuri uzskata, ka viņu algas apmērs ir valsts noslēpums.

Man, piemēram, līgumā ir punkts, kas paredz, ka šo informāciju neizpaudīšu. Neesmu tāda vienīgā. Un ko tagad?

57days, bet tas ir viens no 7. Ja pieņemsim, ka dažos uzņēmumos maksā vairāk, nekā citos. Tad rezultātā sanāk, ka tu un tavi kolēģi saņem vairāk (pieņemsim, ka tie ir 150 tev pazīstami kolēģi), tad citi 850 cilvēki no 1000 nesaņem tādu ciparu. Tas kā piemērs :) Tāpēc manuprāt algu apmēru ir nekorekti apspriest.

700-1400 pēc nodokļu nomaksas, tātad, saņem 1 no 7 strādājošajiem. Nav arī nemaz tik maz.