Līšana otra makā

Nu bet ko cilvēki grib, konkrētas profesijas sevī ietver labas algas nākotnē. Lai izmācās, ja nav iekšās, tatad.....sētniekiem šajā dzivē arī jābūt.

Savā ikdienā es vispār nesaprotu, kam būtu jānotiek, lai kāds man tādu jautājumu uzdotu. Šitādu līšanu esmu piedzīvojusi vienīgi no gados vecākiem cilvēkiem, piemēram, savas vecmammas :D vai dzīvokļa saimniecei, kurai regulāri patīk nopētīt, cik labi es ģērbjos. Besī.

Ļoti tracina cilvēki, kas lien cita makā!!tā spriedelēšana cik daudz es nopelnu un kā nopelnu

+

Man ir svarīgi sarunās zināt konkrētus ciparus. Un besī cilvēki, kuri uzskata, ka viņu algas apmērs ir valsts noslēpums.

Tā vērtē cilvēkus pēc tā, vai viņš pasaka savu algu vai nē? :-/

Ļoti tracina cilvēki, kas lien cita makā!!tā spriedelēšana cik daudz es nopelnu un kā nopelnu(jāsaka ka par to runāju izvairīgi ar jebkuru cilvēku, jo savā naivumā biznesa pirmssākumos daudz ko izstāstīju it kā tuvam draugam).

Pēdējos gadus es vispār izvairos ko teikt, par savu materiālo stāvokli. Es zinu, ka daudzām paziņām un pat draudzenēm skauž, neko labu nerunā. Tad sākas visādas likstas. Sakritība vai nē, bet kopš tā brīža, kad vairs neko nevienam par sevi nestāstu, man un manai ģimenei iet labāk.

Svešā makā nelienu. Neprasu cik nopeln, jeb cik tērē tamponiem, katru mēnesi.

Vēl ļaunāk par konkrēta cipara prasīšanu ir replikas, kas veltītas materiālajam stāvoklim.

Domāju, inteliģents cilvēks jūt kad un ko var teikt/jautāt, lai sarunbiedrs nesajustu diskomfortu :)

Karma, nav runa par cilvēka novērtēšanu, bet par pilnvērtīgu informāciju. Ja runājam par dzīvokļa īri, tad jautāju par izmaksām un mani interesē konkrēts skaitlis, nevis atrunas. Ja runājam par amatu un ar to saistītiem jautājumiem, tad jautājums par atalgojumu, bonusu apmēriem ir vairāk kā loģisks. Un kā jau teicu, man nepatīk acu aizmālēšana un izvairīšanās no atbildēm. Tas manās acīs ir slikts tonis. Var godīgi pateikt kā ir vai arī tikpat godīgi pateikt, ka šī informàcija šķiet pārāk personiska - respektēju abas atbildes. Bet, ja sāk kaut ko muļļāties, fantazēt, pusteikt/pusneteikt - tracina! Man vienalga par pašu cilvēku, jautāju tikai par faktu - ciparu. Tas, ka daudzi mēdz arī kaut ko komentēt, nu... neko nāvējošu tajā neredzu arī. Jā, nepieklājīgi, bet - vai tad mēs paši vienmēr esam it visā pieklājīgi?... Katrā ziņā, cipars manās acīs nav nekāda vērtība, tikai fakts.

Neapspriežu un citiem nejautāju , un vairāk par šādām lietām man nepatīk ,kad cilvēki īpaši sveši, interesējās par manu mājokli , nē man nav grūti atbildēt , bet nepatīk sajūta , ka pēc atbildes otrs mēģina man likt justies vainigai ...

Savus ienākumus neatklāju nevienam, izņemot vīru. Viens ir zināt algu, bet otrs ir komentēt mūsu jaunos pirkumus, kādu ceļojumu vai dzīvesvietu.

Finansiālo informāciju turu pie sevis, draugu varu nedaudz informēt par situāciju. Tik daudz apkārt dažādu cilvēku - arī skaudīgu, tāpēc nevienam nav jālien manās lietās.
Vēl vairāk riebjas, ja bāž acīs savus dzīves labumus - redz, man ir labāks tas un tas.