Tām kam bijis SA , MA . Zaudējušas savus mazos , beztēma .

Laikam esmu bezjutiga ,bet pirms reāli neredzēju savu bērnu nekādu sajūsmu vai lielas jūtas neizjutu... Ja nu būtu zaudējums , arī nejustos ,ka gals klāt

To kadas butu tavas emocijas tu varetu pateikt tikai tad kad pati esi kaut kam tadam cauri gajusi.

Nu daļēji piekrītu wee. Viņai gan tā nebija, bet man bija un emocijas nekādas dižās neizraisīja. Nu nav tas nekāds pasaules gals! Te daudzas smagi pārspīlē un daudzām vnk patīk sevi baigi žēlot.

Neko nesaku, kad tas notiek lielā grūtniecības termiņā vai mazulis piedzimst normālā laikā, bet miris. Tas varētu būt tik tiešām smagi. Bet nu 6,7,8 nedēļas - tas nav nekas, lai par to tagad šitā pārdzīvotu. Svarīgi, lai nebūtu smagu seku, bet visādi citādi - nu tā bieži gadās un viss.

manai vienai zināmai meitenei (par draudzeni nesaukšu) arī bija SA. apmeram divus gadus atpakal tas bija. tusējām un dzērām vienā dzīvoklī, kad pēkšņi viņa piedzērusies sāka gausties kad vēders sāp loti. pārēji padomājām ka vnk no alkahola vai tamlīdzīgi, bet pēc kādas apm pusstundas viņa vnk sāka asiņot, un tā pamatīgi. izsaucām ātros un aizveda vi''nu. nu neko, nakamā dienā uzzinājām ka viņai spontānais bijis, un viņa pati nemaz nav zinājusi ka ir stāvoklī... skats gan toreiz nebija not iem labākajiem, asinis gandrīz kā cūku kaujot..

Citreiz, man pat liekas, ka Tu ar to lepojies...

cenšos nepieļaut situācijas, kad emocijas valda pār mani ... Tik vienkārši....


++

man arī liekas, ka daudzas nenormāli pārspīlē ar to morālo pusi. Nav tas patīkami, bet nu tajās 8 nedēļās vēders pat īsti vēl nav. kā nu ir tā nu ir, ko tur padarīsi.

Katrs cilveks ir citadaks un karts tomer reage savadak, tapec sriest ka kada te parspile vai neparspile ir mazliet dumji. ;-)
Nevaru iedomaties ka butu bijis ja SA butu bijis 3+ menesos, nav jau svarigi cik nedelas bija kad tas notika vienalga tas ir skumji, it ipasi bernins gaidits.
Galvenais neuztvert to ka pasaulees galu, izraudat savu sapi un dzivot talak..

Esmu viena no tām, kurai nebija ne jausmas cik ļoti, ļoti daudz sieviešu piedzīvo spontāno abortu.. Prātam neaptverami!! Tāpēc man radās jautājums - vai SA ir kāds sakars ar iedzimtību? Piemēram, ja manai mammai ir bijis SA vai pastāv lielāks risks, ka arī man tāds varētu būt? Interesē, vai ta būtu viena no tēmām ko ir vērts apspriest ar mammu pirms bērnu plānošanas?

Ir bijis missed abortion, negribas gan par to runāt un kaut ko stāstīt, bet varu vienīgi izteikt līdzjūtību citām, kuras ar to saskārušās. Galvenais tikt tam pāri, atlaist to sāpi, tad jau pēc tam ir vieglāk.

missed abortion ir tad, kad bērniņš vairs neattīstas vēderā? respektīvi, ir miris vēderā?


es gan pati neesmu saskārusies ar SA, bet brāļa sieva gan, pirmais bērniņš piedzima, viss kārtībā, otrais mira dzemdībās, kas, manuprāt, ir viena no briesmīgākajām lietām, kas var notikt, bet tad kādus 5 gadus viņi centās tikt pie bērniņa, bet bija 4 SA ļoti mazos termiņos. bija jau padevušies un domāja - nu viss, vairs speciāli necentīsimies, bet arī neizvairīsimies, ja nu tomēr... tā nu viņiem tieši pirms ziemassvētkiem piedzima vesels dēliņš, īsts svētku brīnums -galvenais, ka vesels.

Hippie Chick
Nezinu vai sakars ar iedzimtibu, bet uzzini kura nedela mammai bija SA, jo lidz 12 nedelai SA parsvara notiek tadel ka ir kluda attistiba(kaut ka neattistas ka vajag un tadel organisms nolemj attistibu partraukt un augliti izmest), bet ja pec 12 nedelas tad var but dazadi iemesli un tos janoskaidro pie ginekologa.

Laikam esmu bezjutiga ,bet pirms reāli neredzēju savu bērnu nekādu sajūsmu vai lielas jūtas neizjutu... Ja nu būtu zaudējums , arī nejustos ,ka gals klāt

Pilnīgi piekrītu.

Vairāk kā pirms pus gada bija missed abortion.
Sākās smērēšanās aizbraucu uz Gaiļezeru uz uzņemšanu un teica, ka būs jāguļ slimnīcā, lai saglābtu bērnu. Viss bija labi, biju noskaņojusies pozitīvi, ka viss būs labi, bet pēc pāris dienām slimnīcā konstatēja, ka bērniņš neattīstās un ir miris. Tiku nozīmēta uz tīrīšanu..
Pirmajā dienā, kad man to paziņoja, protams, pārdzīvoju, bet samierinājos, jo citu variantu jau nebija. Kas no tās pārdzīvošanas mainītos? Nekas.
Jādzīvo tālāk, jānoskaņojas pozitīvi un jāmēģina līdz sanāks.

Pēc tā visa vissmagāk bija, kad paziņoju tuvākajiem draugiem, kas noticis- tieši tā žēlošana no draugu puses. Jo tā neko nedeva un tikai vairāk man lika par to visu domāt.

limni - ļoti žēl , to piedzīvot ir smagi ....

Mani draugi diez vai bija draugi - nejutu nekādu atblastu , un tapēc attiecos no divām senām draudzības saitēm .

bāc - tad kad jaiet tusēt - mani atceras , ta vienmēr visur kur gājām , atblastīju meitenes ja kas slitks notika ....
Kad man vajadzēja atbalstu - tā nebija ...bet no ģimenes to jutu - atbalstu , pat no riebīgās vīra mātes un vīra māsas , zvaniju , raudājām kopā ....

Ne jau tas ka nevarētu dzīvot tālāk , ja kādai meitenei no šejienes notiek kas tāds , būš šī lapa , kur var griezties, ja nav cālī .lv reģistrējusies....

Tony, kura nedēla Tev bija?
Cik noprotu, tad vairāk kā 8 ned.?

2k1 - Man bija 22 nedēļa , varēju just kā pukst sirsniņa , kad piesit pie puņča , mazliet jau jutu ...usg vispār forši bija , daktere pat iedeva bildītes priekš vīra ,no kompja usg izkopēja ....

22 ned? tas sanak 5 ar pus meneši... Būtība tik maz pietruka... Kā ko tādu var nepārdzīvot- nu kā?! Man pašai nav bijis nekas tamlīdzīgs, bet atceros sevi tādā grūtniecības mēnesī- nesen pirmais USG, liels puncis un mazais kas jau no 16 ned kustas un bakstas pa punci. Tony, man tiešām žēl, ka tev ir bijis kam tādam jaiet cauri...

Sema! - nu redz ka var ... ārstu vainu redzu , savu vainu redzu...bet nu ta jau redzēs kā būs tālāk...

Dantessa - turies .....:-) :-) :-)

Es savukart esmu stāvoklī mēnesī pēc MA . Ceru uz visu to labāko. ..jo visas analizes. .hormona , hemaglobīna, PG, ir ideālas

vai tad MA nav Mākslīgais aborts? SA un Missed aborts tad jau tak viens un tas pats!