Jā.. nu es laikam nekad nesapratīšu kā var noniecināt cita sāpes un sākt sprēgāt vietā, kur to darīt nevajag.
Pašai tāda nelaime bija jāpiedzīvo 3x un tikai tad piedzima mans bērniņš. Pirmo reizi bija grūti morāli, nespēju veselu gadu to atlaist, biju pavisam jauna, tikko 20 gadi. Otrā reize notika tik ātri, ka īsti neko nesapratu, iztiku arī bez slimnīcām, trešā bija ārkārtīgi smaga fiziski, jo auglim bija jābūt jau 12/13 nedēļas vecam, bet apstājās ap 8/9, dabūju briesmīgu iekaisumu, slimnīcu, tīrīšanu, alerģiju no AB. Vārdu sakot - pilns komplekts, toreiz teicu, ka vairs nekad mūžā negribu pat mēģināt, kādreiz adoptēšu un miers, bet tad, 1x pa visiem laikiem, draugs parādija savus pārdzīvojumus un nopishojās, ka vai tiešām viņš nekad nebūs tētis? Neba pārmetot man, ka tā notiek, bet tādēļ, ka es atsakos mēģināt. Visu iepriekšējo laiku viņš tikai atbalstīja mani, tik pārliecinoši uzstāja, ka viņš jūtas mierīgi un lai nepārdzīvoju par viņu, ka viss labi. Tad nu viņš vienmēr pārliecinājās, ka eju un daru visu, ko man ārsti liek un pats bez ierunām un darīja visu, ko lika. Tad es nokļuvu pie labākā ārsta, ko vien varēju vēlēties, viņš mani pārliecināja, uztaisīja mazu operāciju, cītīgi 1-2x mēnesī kontrolēja mani, sazvanījāmies daudz un bieži - un es biju gatava. Kad ieraudzīju pozitīvu testu man atkal bija smērēšanās, ātri biju uz lapas, pēc nedēļas man sākās tāda asiņošana, ka es no poda nokāpt nevarēju. Nu neko, iegāju dušā, savācu mantas, zvanīju ātrajiem un braucu uz tīrīšanu, kā biju jau izdomājusi, pēc visas pieredzes. Bet, uzņemšanā pirmais, ko es ekrānā ieraudzīju toreiz - mazajam sitās sirsniņa. Man bija šoks, prasīju kā tas var būt, pēc tādas asiņošanas? Ārste nobrīnījās, ka es tajā ekrānā tā orientējos, un teica, ka man ir 3 lielas hemotomas. Nedēļa slimnīcā, sākās toksikoze, kas mani nomocīja līdz vājprātam, bet tas viss bija tāds nieks pēc visa, jo mazais attīstījās un viss bija ideāli. Tā nu es pamocījos līdz kādai 14 nedēļai un tālāk visa grūtniecība bija ideāla. Un arī piedzimstot dēliņš mani kopš dzimšanas ir lutinājis ar savu uzvedību - mierīgs, ātri sāka gulēt visu nakti, nezinu kas ir kolikas utt.
Par tām 3 grūtniecībām.. mūsu ģimenei ir 3 sargeņģelīši, ko es vienmēr atcerēšos! Tas viss ir jāizsāp, jāatlaiž un jādzīvo tālāk. Bailes viņas būs vienmēr, arī tagad, sāku domāt pamazām par 2.bērniņu un jau tagad ir bail, bet nelaižu sliko klāt. Viss būs labi! Visām būs labi!
2094
