Tām kam bijis SA , MA . Zaudējušas savus mazos , beztēma .

Tēma pat ne tuvu nav stulba. Arī mani skāra SA , un ,ziniet, ir tik grūti,ja nav kāda,kam to pastāstīt. Nē,nu bija tuvākie,kas atbalstīja,bet tā atklāti par šo tēmu runāju ar tagadējo draugu, t.i. pēc trīs gadiem. Ritēja ceturtais mēnesis, abi ar draugu bijām laimīgi, pārcilāju bērnu drēbītes veikalos, skats uz dzīvi nākotnē neaprakstāms. Sarunas ar punci... Bet to vienu dienu jutos savādāk, sāpes vēderā,vēlāk arī stipra asiņošana. tad, esot, tualetē ,pamanīju iekrītam podā kunkuliti. negribēju pat aptvert,ka ir par vēlu. Arī ārsts apstiprināja,ka tas ir SA. Emocionālās sāpes mijās ar fiziskajām, turpināja asinot kādas desmit dienas. tā tukšuma sajūta... A tagad esmu citās attiecībās, esam runājuši par nākotnes plāniem, par bērniem,bet bailes manī dzīvos līdz dienai,kad būs jādzemdē. Ir tik ļoti bail, ka tas atkārtosies atkal...

Daddy's Girl - Turu par tevi īšķi , uzraksti ,kā gāja . Nelaid galvā sliktās domas ....

Peka -bailes ir katrai , bet tās noteikti nav spēcīgākas par vēlmi būt par mammu...

Ari man bija SA starp abiem berniem, biju 6/7 nedela sakas sapes vedera tad asinosana, ka neka esmu UK tad zvaniju GA kadas septinas reizes taja diena (vina jau sakuma pateica ka ja tas ir SA tapat neko te neglabs) beigas vina neiztureja manu uzmacibu un aizsutija un skanesanu, jo pateicu ka gribu zinat kas notiek, lai ari kas tas butu. Pateica ka redz ligzdinu bet bernina tur vairs nav.

Raudaju, pardzivoju, Un tad man virietis pateica tos vardus kas mani nomierinaja vins teica ka ta bija meitina un uzzinaja, ka bus jadzimst ziema un pardomaja, ka jau sievietes medz darit, vina gribot piedzimt pavasari vai vasara, un tagad man ir 7 menesu veca meitina :-)

Man palidz doma ka bernins nav miris, bet pardomajis, ka tas nebija istais mirklis vinam ierasties saja pasaule.

Favel - kad rakstījos ārā no slimnīcas, man teica, ka jāpagaida pusgads un var mēģināt palikt stāvoklī. Taču teica, ka risks tam, ka atkārtoti būs ārpusdzemdes grūtniecība, ir liels.

Ir tik ļoti bail, ka tas atkārtosies atkal...

Man arī tas pats. Pēc tā gadījuma, es daudz interesējos par to un izlasīju, ka ļoti bieži ir tā, ka pirmā grūtniecība izbeidzas šādā veidā.

Raudaju, pardzivoju, Un tad man virietis pateica tos vardus kas mani nomierinaja vins teica ka ta bija meitina un uzzinaja, ka bus jadzimst ziema un pardomaja, ka jau sievietes medz darit, vina gribot piedzimt pavasari vai vasara, un tagad man ir 7 menesu veca meitina

Tas man lika pasmaidīt! Lai veselība Tev un Tavai mazajai princesītei (l)

Artemzija, protams, visā savā krāšņumā iepļūtījusies kārtējajā māmiņu/grūtniecības saistītajā tēmā :D Tāds slims mazohisms līst sev neinteresējošās un kaitinošās tēmās?

Zinu divas draudzenes, kas ko tādu piedzīvojušas. Vienai tā teikt pats "izkrita", bet pēc 2 gadiem grūtniecība bija veiksmīga. Otrai meitenei stāsts mazliet trakāks. Viens bērns jau 18 gados piedzemdēts, pēc kā 2x taisīja abortu... Tad nu pirms gada, kad atkārtoti palika stāvoklī un šoreiz bērniņu gribēja, piedzīvoja SA. Pati stāstīja, cik drausmīga sajūta, ka viņa jau jutusi, ka bēbis iekšā nedzīvs :( Un kādas dienas tā bija jāstaigā, līdz tika uz tīrīšanu.. :(

Chr, spēju iedomāties Tavas bailes mēģināt atkal. Man šķiet, ka šādā situācijā ir ļoti noderīgi atrast savu ginekologu, kuram nu pilnībā uzticies. Ta, ka jūti, ka ārsts ir visā Tavā situācijā ar sirdi un dvēseli, lai varētu pati naktīs mierīgi gulēt zinot, ka par Tevi parūpēsies.
Dod sev laiku! Izturību! :)

negausi, tev foršs vīrs! Malacis, ka Tevi tā atblastīja :)

Man palidz doma ka bernins nav miris, bet pardomajis, ka tas nebija istais mirklis vinam ierasties saja pasaule.

Šis citāts, manuprāt, ir ļoti labs :)

Negausis - būs labi , un bērns notiekti tagad ir labākā vietā , domā par viņu un pamazām -atlaid .... , nāk skumjas virsū raksti , tagad vismaz nebūs cālī.lv jaiet , besija tur ....

Atceros kad atkal meginajam tikt pie pecinas un katru reizi kad sakas manas MR atkal pardzivoju, jo ieprieksejas reizes sanac ar "pirmo savienu". Un meitina pieteicas tad kad biju jau drusku nolaidusi rokas, biju sapirkusi tamponus un paketes un gaidiju MR, kuras ta ari neatnaca :-D Un tad atkal uztraucos vai pecina nepardomas, bet mierinaju sevi ar domu ka lietoju jau 4 menesus folskabi, edu veseligi daudz dzeru un nosakanojos pozitivi.

Padoms meitenem kas censas tikt pie mazulisa, nevajag iespringt var padzert vitaminus noskanoties pozitivi, jo mazais tik un ta pieteiksies kad gribes pats.

Un svarīgi tikt pie labiem ārstiem , pēc piedzīvotā....tagad man ar skumji , bet ceru ka būs o.k. ar laiku .....

Negausis - pareizi , bet par ov esi dzirdējusi ? tad varot auglīgās dienas noteikt .......

Tony
Pirmas divas reizes, kad paliku stavokli nerekinaju augligas dienas un neko speciali neplanoju un paliku satvokli pirmajos menesos, kad meginajam.

Pec SA kad atkal meginajam tikt pie mazula, rekinaju augligas dienas un protams visu darijam tajas dienas (protams ne tikai tajas)un 4 menesus neka... un tad kad atmetu ar roku visai rekinasanai tad ari paliku stavokli.

Kaitiņa
Ir tik ļoti bail, ka tas atkārtosies atkal...
Man arī tas pats. Pēc tā gadījuma, es daudz interesējos par to un izlasīju, ka ļoti bieži ir tā, ka pirmā grūtniecība izbeidzas šādā veidā.

Bet nu iemeslus galvenais zināt ....Un izmeklēt visu no A līdz Z

Negausis - Bieži tā ir ,kad atmet ar roku un nemēģini neeko , tad sanāk....

Brīžiem domāju - nu gadījās tā , un nebūs vairs bērnu ,bet lasiju pozitīvus stāstus un sanāk ....
tagad ceru ,ka pēc peidzivotā sekos kas labs ....

Tony, ja godīgi, mana ginekoloģe vispār man nepaskaidroja kāpēc tā un es arī neiedomājos pajautāt, tajā vecumā es daudz par to nezināju. Un tā ginekoloģe jau arī tāda...ne īpaši sirsnīga bija.

Tēma, kas var skart jebkuru sievieti. Vienalga, cik bezproblēmu grūtniecību un veseli dzimuši bērni jau ir - 1,2 vai 5. Neviens nekad nevar garantēt, ka nākamreiz arī viss būs vislabākajā kārtībā. Tāpēc saukt šo tēmu pars stulbu vai izgāztuvi ir maigi sakot bērnišķīgi.
Chr, ja tevi tas spēj mierināt, tad manai draudzenei bija ĀG. Pēc tam it kā bija problēmas ar bērniņa ieņemšanu, vēlāk viņa saprata, ka viss ir "galvā", nu jau ir laimīga 2u bērnu māmiņa :)
Un vispār man liekas, ka šie nelaimīgie notikumi skar daudz vairāk sieviešu, nekā spējam iedomāties, nekā par to runā. Visām, kas to ir piedzīvojušas, vēlu lielu iekšēju spēku to pārvarēt.