Nevar iedomāties, ka viens tāds īpašais brīvdomātājs drīkst laimīgi soļot pa vieglāko taciņu.
Drīkst?
DRĪKST?
Un kurš būtu tas, kurš var aizliegt kādam iekliegties "Hei, hei, es gribu pie pingvīniem!? Kurš grib man palīdzēt tur nokļūt?" ;D
Es teiktu, ka nevis DRĪKST, bet pat VAJAG pirms n-to gadu rukāšanas sapņa vārdā apvaicāties, vai nav kāds, kurš tāpat vien prieka pēc negrib palīdzēt. FB ir grupa - atbrīvojies no lietām. Tur ik pa laikam kāds apjautājas pēc vienas vai otras lietas un atrodas cilvēki, kas ir gatavi atdot savu veco fotoaparātu, plauktu, veļasmašīnu un daudz ko citu. Vai šī lietas palūgšana būtu ubagošana? Vai tas cilvēks, kuram to savu lietu nav žēl (jo varbūt ir vairākas, varbūt vienkārši vairs nelieto, bet varbūt redz, ka kādam sagādātu krietni vien lielāku prieku, nekā pašam) ir muļķis? Vai cilvēkam, kurš ir atļāvies apjautāties, vai kādam nav lieks dajebkas, jājūtas sliktāk par to, ka viņam kāds to IEDOD tāpat vien par smukām acīm, nevis tāpēc, ka viņš n-tos mēnešus vai gadus rukā, lai to varētu iegādāties? Es neredzu nekādu atšķirību - cilvēks grib pingvīnus. Cilvēks to dara zināmu pasaulei un vaicā, vai kāds nevēlas palīdzēt piepildīt šo sapni.