Es laikam to neuztveru tik nopietni..
Mana reakcija bija - smaids un uzreiz iešāvās prātā krievu frāze: "А что, спросить нельзя?" Meitenei kreatīva pieeja. Ja man nebūtu kauns vai neērti, es arī labprāt uzprasītos, lai man samet ceļojumam uz Kubu vai Dienvidameriku.
Katra paša ziņā ir - kam ziedot. Protams, nerunājot par to, ka palīdzēt vājākajiem, dzīvniekiem, bērniem utt. ir vispār svēta lieta. Bet ja var prasīt ziedojumus silikona pupiem, tad kapēc gan lai kāds neprasītu pingvīniem?... Jā, varbūt to nesaprotu, neatbalstu, netaisos ziedot, bet katrā ziņā arī nešausminos un nenosodu..
Reizeem tiem loti bagaatajiem cilveekiem ir veeleesanaas paliidzeet tiem lielajiem optimistiem,"kalnaa kaapeejiem",ne tiem cilveekiem ,kuri ciikst.Gruuti pateikt-kapeec,bet to esmu pati pieredzeejusi uz "savas aadas".+ Tieši šo esmu bieži novērojusi.
Es sevi pieskaitīšu pie tām tumsoņām, kas šo nesaprot.
Pēc tā paša kasjauns raksta var saprast, ka gada budžets ceļošanai ir aptuveni 8000 (!!!!!!) eiro (nu, iespējams drusku mazāk).
Pieklājīgi ne???
Viņa redz nav pabijusi tikai vienā no kontinentiem, nabadzīte....
fu, sacepos. Nu, nesaprotu es šo.....
ja prasītu naudu saziedot, lai iestātos Jēlā, ok, bet šis...
Es labāk noziedotu šādam cilvēkam, kurš piepilda savu sapni, nekā tādiem gadījumiem kā labestības dienā - 100iem tūkstošus ziedot bērniem dārzeņiem, lai uztaisītu operācijas, pēc kurām tāpat nebūs pilnvērtīgi komunicēt spējīgi un sabiedrībai derīgi/vai arī tikai nodzīvos max pāris gadus un eaot zālēm 24/7. Skarbi, bet tā ir!