Viņa to komentāru nerakstīja, tas ir viltots.
Es personīgi, kad pirmo reizi izlasīju viņas bloga ierakstu par šo, arī nošausminājos, nodomāju, kā nav kauna utml. Pēc tam tomēr pārdomāju un sapratu, ka arī man ir jātiek vaļā no Kubietes pieminētās padomju laika domāšanas, kas mums no vecākiem ir "iepotēta"-visu pašiem, neuzdrošinies prasīt, neuzdrošinies lūgt, nemēģini "izlēkt" no bara. Tā nav pareizi. Drosme un uzdrīkstēšanās ir brīnišķīgas cilvēka īpašības un ja viņa spēj EFEKTĪVI izmantot sociālo tīklu iespējas, tad kāpēc nē? Es apšaubu, ka spētu uzrakstīt tādu blogu, izdomāt tādu ideju un cīnīties, neraugoties uz to, ka pārdošanā virs 9 gadiem strādāju. Jā, un es pati arī nekad neprasītu.
Man arī nepatīk, ka cilvēki uzreiz metas virsū par to, ka jāziedo bērnu namiem, nevis šādiem. Nopietni? Mēs to nezinājām? Protams, ka prioritāte ir bērni, cietušie, bet vai tad tas nozīmē, ka pasaule apstājas un neviens neko citu nevar atļauties lūgt, uzdrīkstēties? Cita lieta būtu, ja, piemēram, Dāvim, kas nesen bija aktuāli, tauta nesaziedotu, bet pingvīniem saziedotu..
Un vispār man liekas, ka daudziem skauž. Neapzināti, bet skauž par drosmi, par to, ka kādam tiks tāpat vien-sapņa īstenošanai, bet viņš sēž un sapņo visu dzīvi, bet nekas nenotiek...