Skaidrs, paldies. Mana orgasma kvalitāte gan mainās atkarībā no tā, vai kalnā mani ved dzīvs, silts vīrietis vai neveselīgi rozā plastmasas gabals. Kņudoņa kaklā, par kuru pārdot dvēseli velnam (rūdies iecietībā, šādus vārdus lasot), arī, pagaidām novērota, vien kļaujoties skavās, nevis monotonam pirkstu dancim nododoties.
Un, nē, par galējībām, piemēram, spaidīšanos nearomātiskās naktslokāla labierīcībās šeit nerunāju.
Tvaiku nolaist, atbrīvoties no sasprindzinājuma - jā, tur var ņemt talkā arī dzīvam organismam nepiestiprinātus falla līdziniekus, bet par pārējo... Savādi, ka ir tik grūti saprast (ja ne pieņemt), ka arī tām, kuras nedzīvo patstāvīgās attiecībās, gribas savā dzīvē īstenot šo tiecību savienoties. Jā, pastarpinātā, ne vienmēr tik piepildošā veidā kā attiecībās esot, bet tomēr. Manuprāt, ir ciniski zīmēties ar plakātiem Nost ar vaļīgām vagīnām, Nevirini kājas, staigule u.tml. Pat ja neesi izteikusies tieši tik skarbi, tad vēstījums tomēr ir tieši šāds.
Senākās diskusijās esi pieminējusi, ka lielu lomu Tavā dzīvē ieņem reliģija. Lūk, tieši tas, ka reliģiozie cilvēki tā vietā, lai nevardarbīgi rādītu piemēru citiem, tik bieži uzrāpjas pašpasludinātā svētulības tronī un visus, kuri atļaujas spert soli vai soļus ārpus pedantiski novilktās baltās līnijas, uzlūko par pabirām, šķiet vielaikus skumji un bezjēdzīgi (ja vien jēga neslēpjas sava glītā akotiņa periodiskā uzspodrināšanā). Kurā mirklī tas vairo labestību, godīgumu, līdzcietību un tiecas īstenot dzīvē citas tā dēvētās kristīgās vērtības? Vai arī JP raksturīgs cits skatījums uz šīm lietām?
1372
