Uzaugu mazā ciematā 20 km no Talsiem.
Tagad 3. gadu dzīvoju Rīgā, jo studēju. Rīga un 50-70 km rādiusā ap to arī palikšu, jo Rīga ir kultūras centrs, ap kuru cerams saistīties mana dzīve. Amatieru māksla un kultūras dzīve mani nesaista. Dzīvot, audzināt bērnus gribētos nomaļākā, zaļākā vietā rokas stiepiena attālumā no Rīgas.
Savā ciematiņā atgriežos ar prieku, jo tur ir mana sirds - ģimene - un labas atmiņas par skolu. Foršas pastaigas, bet dzīvot tur gan nevēlos cilvēku dēļ (baumas, aprobežoti cilvēki).
Talsi kā pilsēta ļoti patīk izskata ziņā, attīstībā, bet nepatīk no pašvaldības puses pārāk lielā talsenieku pašapziņa, dižošanās, kā arī jaunākā paaudze Talsos.
Pašapziņa jau laba lieta, bet ir jāmāk redzēt arī sev apkārt, ne tikai sevi. (Latvijas proklamēšanas dienā uzrunā pirms salūta slavēja sevi, Latviju vispār nepieminot, un salūtu veltīja SEV, jā, SEV - talseniekiem un viņu darbiem.)
Vidējā un vecākā gada gājuma cilvēki, kas klačās neiesaistās, ar degunu debesīs nebrauc - tie gan ārpus Rīgas ir superīgi!