Man vistuvāk sirdij ir daba.
Jebšu trīs lietas ,labas lietas- jūra,mežs,pļava.
Ceturtā no sirds - zvaigznes. Es mīlu zvaigznes, ļoti.
Par cik vasarnīca ir 4minūšu attālumā ar kājam no jūras, gāju diezgan bieži naktīs, caur mežu un kāpām. Kā arī viena pati meditēju sēžot kāpās naktī skatoties jūrā uz kuģiem. Jūras ūdens šļakstoties krastā tā nomierina.
Vienmēr mani tuvākie zina, ka ,ja esmu depresīva , vai man vajag spēku un iepriecināt, viņi mani aizvedīs dabā ,nevis nopirks kādu mantu. Tur ,kur ir klajumi un var zvaigznes redzēt. Tā meža smarža- koks,augi,maigums. It īpaši pēc lietus, mežs smaržo pēc ķiplokiem un maiguma, tas elpot sāk. Tāda maģiska burvība visapkārt, esmu tad nolēmēta , neesmu vairs cilvēks. Baudu katru smaržas un elpas cilcienu un skaņas burkšķi. Bieži vien, kāds putniņš nolauž koka zaru, nokrakšķ par visu mežu. Un zvaigznes , aww! Es tad esmu nenormāli laimīga.
Vienreiz mani labākie draugi ziemas laikā, vārda diena , aizveda uz vietu mežā ,kur skrien stirnu bari, ak dievs , tik skaisti un brīnišķīgi.
Tā ir mana burvība.