Sāpes tiešam ir induviduālas. Pirmo tatto taisīju pie ribām, 2h darbs. No rīta sev iešpricēju pretsāpju ampulu, jo nebiju pārliecināta , vai nesāpēs.
Man vispār kutēja , uz ko meistare tikai priecājas , vieglāk bija strādāt.
Otro taisīju uz kājas , precīzi pār kaulu pārgāja, kāja drebēja gan , dažkārt bija tāds "auch-jauch" bet , ja gribi tatto , tas spēsi paciest visu, vismaz pēc tam man bija gandarījuma sajūta.
Pat pergamentu izturēju uz plakstiņa pilnîga chilliņa , kas ir daudz sāpīgāk skaitas. Man pateica , ka spēju kontrolēt sāpju slieksni, tam gan es piekristu. Domā uzreiz par ko patīkamu, tikai ne dieva dēļ, par to,kas jāatrisina dzīvē
Runājot , vai tas ir mauciski/vieglas uzvedības meitenei piemērots un vel , kas , vispār tad jau vispār visi tetovētie cilvēki pēc stereotipiem ir cietumnieki, riebjas , ka tā saka. Tā ir mana āda , mans stāsts, mans vēstījums ne citiem, bet sev. Cilvēki vienmēr runās un runās "bullshitu" ar saviem stereotipiem un "tabu" sabiedrības.
Tā kā neiztraucies , ja vēlies , dari un nemaz nedomā, ja , kādam ir tāds priekštats uzreiz. You are your own boss!