Erasmus - braukt vai nebraukt?

Atkarīgs no tā, kādu pieredzi vēlies gūt. Akadēmiski drīzāk vairāk iegūsi, ja paliksi.

Jāskatās kāda ir tā programma un valsts, kā arī tas, ko pati sagaidi no Erasmus.
Studējot tagadējā augstskolā neredzu īsti jēgu braukt, jo cik stāsta, tad tik ballējas un ceļo apkārt, jo lekcijas notiek portugāļu valodā, un nav jēga iet uz tām lekcijām. Es tomēr vēlētos arī ko iegūt profesionālā jomā. Taču ja studēšu vēlāk citur, tad visdrīzāk gan došos.
Esmu bijusi Erasmus praksē (tā pati prakse vien ir, tikai Erasmus stipendiju saņem klāt). Es braucu, lai iegūtu praktisko pieredzi savā jomā, taču tur sanāca tāds mazkvalificētais darbs, kā arī tās ikvakara došanās uz bāru, mani nesaistīja. Taču katram ir savas intereses un kas cits, ko vēlas iegūt no šī ārzemēs pavadītā laika...

man šķiet Erasmus gan akadēmiski, gan kā labākais laiks mūžā ir stipri pārvērtēts.
es jau pamatā studēju internacionālā vidē un, aizbraucot erasmusā, visi tie jaunie draugi, trakās ballītes, internacionālie vakari utt. šķita tik muļķīgi un ar viltus eiforiju apvīti.
izpēti kādās skolās ir iespējams mācīties, izpēti viņu curriculum, ko tieši tur darīsi un iemācīsies. ja tā ķep ļep kaut ko, tad nebrauc.

Piekrītu becky!

Kopumā tie ir tikai 5 mēneši, ne 5 gadi. Un Portugāle/Spānija NAV Ķīna. Nopērc biļeti un lido pie viņa vai viņš pie Tevis reizi jau ciemos var izrauties, ja ir vēlme. Nebūs nekāda astronomiska summa.

Pati biju Spānijā, un jā... tas bija labākais laiks manā dzīvē. Laist garām iespējas vai nē, var izlemt tikai Tu pati.

Elizabete, bet ir starpība - Tu jau sākumā zināji, ka negribi doties ERASMUSĀ, jo.. (seko Tavi personīgie iemesli). Autore grib, bet bail atrauties no sava Jāņa bikšu staras, lai dotos pasaulē.

Nu kādā savā nākotnē, ja nopietnas mācības tādā Spānijā nenotiek, jo mums nepiedāvā labas universitātes. Koordinātore uzreiz pateica, ka tikai piedzīvojumu dēļ ir vērts braukt, jo arī tās, kuras apmeklēja skolu, atbrauca un teica, ka reāli nekas viņām tur nebija jādara. Tas arī ir jautājums. Vienkārši aizbraukt ceļojumā es varu tāpat, bet gribas braukt uz uni, kur var iedot kaut ko vairāk.

Ar tādu domāšanu tiešām labāk sēdēt mājās. Ko tur vēl diskutēt.

Es zinu, ka es noteikti nebrauktu. Visos savos nu jau 6 studiju gados nevienu reizi šo domu pat neesmu apsvērusi, jo jau pat esot kādā ceļojumā ilgāk par nedēļu, man jau gribas mājās. Tas, ka ir draugs ir tikai papildiemesls, kāpēc nebrauktu.

Izmanto visu,ko tev dzive dod tātad brauc!!!

Zinot sevi, es neaizbrauktu. Ja man pašlaik būtu šāds piedāvājums, nebrauktu, manas attiecības ir svarīgākas. Un nesakiet, ka notiks kā lemts, paši tomēr arī ietekmējam savu likteni

Man arī radies iespaids, ka autore vienkārši nav gatava kaut kur doties.

Par sevi runājot... lai gan vairāk esmu māju cilvēks, pavisam noteikti zinu, ka nelaidīšu garām šo iespēju. Ir arī ideja, uz kurieni doties, bet līdz tam vēl jānobriest, jo tā nebūt nav tuva valsts. Par Erasmus esmu dzirdējusi daudz un dikti, lielākoties, ka tā tiešām ir viena liela ballīte. Bet, manuprāt, tas ir ļoti atkarīgs no paša cilvēka. Piemēram, es šo iespēju izmantošu, lai augtu un pilnveidotos, nevis tikai izklaidētos.

Ja būtu vientuļa,varbūt brauktu,bet tā nē...esmu sēne:D Man tiešām ERASMUS liekas pārvērtēts,jo visi, kas bijuši, stāsta par ballītēm...ne velti daudzi saka, ka tur var apmainīties ar DNS,nevis zināšanām:D Jābūt raksturam,lai nenoietu no ceļa,autores vietā nebrauktu...tas, manuprāt, domāts brīvām tusētgribētājām, bet,ja ir sakārtota dzīve Latvijā nav vērts...ja tā vēl būtu starptautiska prakse, būtu jēga, bet ieraksts CV par ERASMUS,to tiešām kāds nopietni ņem vērā?:D

Tajos 5 meeneshos to pashu spaanju vai portugaalju valodu var iemaaciities vismaz liidz videejam liimenim, ja saak no nulles. Briivajaa laikaa var atrast kursus, nevis dzert. Shiis valstis nav no taam daargaakajaam un taadam meerkjim pietiktu.

Bet, protams, labaak tureties viirishkja bikshu staraa, no kura shobriid nekaada taustaama labuma nav. Vins Tevi materiaali atbalsta vai Tev gredzens pirkstaa? Smiekliigi. Nu, cereesim, ka viss buus kaa kaadaa jeelaa ziepenee, ka shii miila buus uz visu muuzhu, sekos gjimene un laimiiga kopdziive liidz kapa malai :D

Nav jau jeegas kaut ko censties iestaastiit, paliksi vecaaka, domaasi savaadaak, lai gan dazhas savu "viirishkjim bikshu staraa tureeshanaas" filozofiju nemaina visu dziivi.

Es neturos viņam bikšu starā, bet man ir svarīgas attiecības, kas man ir šeit un tagad. Šodien padomāju - man reāli negribas tur braukt. Braukt tikai tāpēc, lai iztusētos un ķekša pēc, jo, redz, ir jābrauc? Ja kaut kas mainīsies, varu aizbraukt brīvprātīgajā darbā vai kādā praksē uz ārzemēm. Es neuzskatu, ka kaut ko nenormāli lielu un svarīgu palaidīšu garām, ja nebraukšu, man jau nākamgad ir paredzēti divi piedzīvojumu ceļojumi uz ārzemēm, kuriem krāju naudu. Uz Spāniju brauktu apskatīties apkārtni, jo izglītības ziņā es neko daudz tur neiegūtu.
Varar teikt, ka turos starā vai kaut kā tā, bet man pašai negribas. Ja negribas, es neredzu jēgu sevi piespiest braukt kaut kur.

Apple_pie ja tev tiešām negribētos, tu nesāktu tēmas pieteikumu ar

Es ļoti vēlos braukt, bet tajā pašā laikā mani attur tas, ka draugs paliek te.

Jā, bet es dienas gaitā visu pārdomāju, kā jūtos, kad pasaku, ka nebraukšu, kā jūtos, kad pasaku, ka braukšu. Ir cilvēki, kuriem laikam tik ļoti nevelk pēc tā visa, esmu viena no tiem. Ja nožēlošu, tad nožēlošu, bet pašlaik, vakara beigās, liekas, ka esmu izlēmusi un ka pašlaik tas nav tas, ko vēlos un kam būtu gatava.

Vecis brauks tajos nākošā gada ceļojumos? Ja ne, tad skaties, vai tikai tos arī beigās neatcelsi, jo viena nespēsi nekur aizbraukt.
Protams, ja erasmusu uztver tikai kā dzer-vem-sekso pasākumu, tad ir skumji un tad nebrauc. Manas kursa biedrenes, kuras aizbrauca, ne vēma, ne drāzās un dzerstījās - visas studēja, ieguva jaunas zināšanas, jaunus iespaidus un draugus, un atbrauca atpakaļ ar ļoti labām atmiņām. Rādīja pierakstus, dalījās ar mums, ar informāciju utt. Tas laikam no cilvēka atkarīgs - ja cilvēks nav spējīgs ne uz ko vairāk, kā dzeršanu, ballītēm un uzvedību kā no ķēdes norāvies, tad tā ir paša problēma, nevis erasmusa.

Taču, galu galā, ir jau uzreiz redzams, ka nekur negribi braukt, pat ja tā būtu vissatriecošākā iespēja uz zemes, tāpēc - kāpēc vispār jautāt pēc padoma, ja gala lēmums nemainīgi jau ir pieņemts?

Studēju ārzemēs pilna laika studijās, un manā grupā ir ļoti daudz erasmusnieku, ir tādi, kas regulāri nāk uz lekcijām un arī kaut ko mācās, lai gan man liekas, ka viņiem eksāmeni nemaz nav jākārto semestra beigās, bet lielākā daļa vienkārši braukā apkārt pa valsti vai staigā pa klubiem, jo visu to apmaksā universitāte. Atbraucu studēt ārzemēs puiša dēļ, tomēr plānoju nākamgad arī braukt Erasmus, jo gribas kaut ko vēl, nu vismaz pagaidām.. Ir grūti būt prom no mīļajiem, man pēdējā brīdī arī nekur vairs negribējās braukt, bet tagad pēc 3 mēn. ir labi. :)

Man tiešām ERASMUS liekas pārvērtēts,jo visi, kas bijuši, stāsta par ballītēm...ne velti daudzi saka, ka tur var apmainīties ar DNS,nevis zināšanām Jābūt raksturam,lai nenoietu no ceļa,autores vietā nebrauktu...tas, manuprāt, domāts brīvām tusētgribētājām, bet,ja ir sakārtota dzīve Latvijā nav vērts...ja tā vēl būtu starptautiska prakse, būtu jēga, bet ieraksts CV par ERASMUS,to tiešām kāds nopietni ņem vērā

Mmm.. totāls bullshits, bet nu labi. Protams, tādu sviestu var runāt tikai tās, kuras savu degunu ārā nebāž (a ja nu baciļi brūks virsū) un spriež par dzīvo tikai a lā viena tante teica līmenī. Kruta dzīve, nē? Bet par svēto neizlikšos un ilūzijas negraušu - dzeru un tusējos ERASMUSĀ vairāk kā jebkad. Oi, oi, oi.. bet par spīti tam katru darba dienu no 9 līdz 16 biju lekcijās, liku eksāmenus, mācījos valodu, ieguvu jaunas paziņas.. Ai.. nu, karoče, nekā vērtīga :D Ko no manis paņemt - gaisa grābēja un tusētājgribētāja :D Ar piebildi, ka tusiņi nekad nav saistījuši un tikai ERASMUSĀ tieši kļuvu atvērtāka un komunikablāka.

Bet.. mīļās meitenes, jūs ar varu neviens nespiežbraukt ERASMUSā. Manuprāt, šī iešpēja ir dota cilvēkiem, kuri grib ko jaunu mācīties un izlīst no savas ierastās komforta vides, tāpēc arī parasti notiek konkursi, jo gribētāju ir vairāk, nekā vietu (un nē, lielāka daļa nedomā vinnēt cīņu apmaksātās dzerstīšanās pēc). Bet ja tomēr izvēle krīt par labu tam, lai NEBRAUKTU, nu nevainojiet izvirtušo dzīvi tur, Erasmusā, zināšanu un kompetences trūkumu, kā arī vieglprātību, bet tikai savu neizlēmību un motivācijas trūkumu. Citādi, goda vārds, smiekli nāk.

Man liekas nesmuki citu cilvēku raksturu, vēlmes, dzīves pozīciju saukt par "neizlēmību" , "zubrilas" u.t.t. Nu nav tas Erasmus zelta vērtē! Vienam patīk piedzīvojumi, otrm nē, bet tas nenozīmē, ka tas otrs ir neizlēmīgs lošara, kuram nebūs ārzemēs kontakti, pieredzes utt., varbūt tas otrs sasniegs vairāk par tādu Erasmieti. Diskusijas gaitā autore to saprata, jūsu viedokļi acīmredzot viņai to palīdzēja saprast.

Paldies, Shakira. Tā arī ir. Šodien, lasot visus šos komentārus, sapratu, ka pašlaik tas nav īsti tas, ko vēlos. Un nav arī tā, ka vienīgā dzīves iespēja, ja pārdomāšu laika gaitā, tad vēl paliek Erasmus prakse, dažādi projektiņi, kuros var iesaistīties, sapratu, ka noteikti nav pasaules gals un nav sevi jāspiež.

atzīstu, ka man patīk,ka man ir vairākus gadus ilgas,nopietnas attiecības, darbs savā nozarē,un man neinteresē ERASMUS labumi,ja man būtu cita situācija- vēl studētu,nebūtu attiecības, jāpalīdz vecākiem,varētu tā visu pamest un uzkrāt pieredzi...
komunikabla esmu jau tāpat,bet tad,kad gribu,nevis visu laiku kojās ar svešiem cilvēkiem,ļoti svarīga konforta zona,privātā telpa....nevajag jau to personīgi uztvert:D liela daļa ERASMUSIEŠU liekas,ka deguni gaisā,jo tikuši kkur ārpus Latvijas:D es taču tā nedomāju par visiem,arī pazīstamie mācījās un pēc tam gan nožēloja,ka pametuši labu darbu,attiecības....dažādas pieredzes...:)