kā var prasīt, lai viņi pārtrauc kontaktēties, ja viņi strādā kopā?
Jūs pat iedomāties nevarat, cik daudziem jūsu vīriešiem ir simpātijas pret savām kolēgēm, vai tāpēc uzreiz liksiet vīrietim nomainīt darbu vai pasludināsiet, ka viņš jūs krāpj?
Skumji. Ļoti skumji. Es nevaru ieteikt, kā tev rīkoties. Es zinu tikai to, kā tādā situācijā rīkotos es. Ja mans vīrs man pateiktu, ka viņam simpatizē kāda sieviete un viņš visu laiku meklē saziņas iespēju ar viņu, tad man jau tā būtu emocionālā krāpšana. Tas nozīmē, ka es nebūtu vienīgā sieviete viņa sirdī un jūtās. Tā ir kā staigāšana pa plānu ledu. Man būtu saspringti jādomā, ka pie katra mazākā kašķa viņš varētu aizskriet pie viņas, katra nokavēta piecminūte manā prātā jau uzburtu pretīgi erotisku ainu ar vīru un to otru sievieti. Es indētu sevi ar domām un vīrs mani nespētu pārliecināt par pretējo. Jo uzticība jau ir zudusi. Es arī zinu, ka tik ilgi mocītos, līdz pati nobeigtu visas labās jūtas sevī, kas man ir pret šo vīrieti un agrāk vai vēlāk mūsu attiecībām pienāktu gals. Es vienkārši esmu tāds cilvēks, es sāpīgi uztveru kaut mazāko nodevību un smagi iekšēji to pārdzīvoju. Es viegli uzticos cilvēkiem, bet uzticos tikai vienreiz.
Man ir kolēģis un ļoti labs draugs vīrietis. Mēs arī varam nopļurināt pa telefonu 2 stundas un čatot visu vakaru draugos. Vīrs ir mierīgs. Jo man NAV un nekad nebūs simpātijas pret kolēgi kā pret vīrieti. Manās acīs vīrs ir vienīgais vīrietis. Un viņš to zina.
No vienas puses ir normāli, ka vīrietis redz arī citas sievietes ne tikai Tevi, bet tas nav normāli, ka šī patika jau pārvēršas viņas apciemošanā, komunikācijā pēc darba utml.
Uzskatu, ka Tev jāatrod vīrietis, kurš Tevi novērtēs un pie citām neskries.
Jūs pat iedomāties nevarat, cik daudziem jūsu vīriešiem ir simpātijas pret savām kolēgēm, vai tāpēc uzreiz liksiet vīrietim nomainīt darbu vai pasludināsiet, ka viņš jūs krāpj?
vai tiešām sievietei nav draudzeņu, kas viņu slimnīcā varētu apciemot? nav mātes, māsas? nav citu kolēģu sieviešu?
Un tāpat arī nevajag saukāt autori par mazohisti un cilvēku bez smadzenēm, ja pašas neesat ko līdzīgu piedzīvojušas un nezināt, cik smagi ir tādā brīdī. Ne visi cilvēki ir tik emocionāli spēcīgi , lai spētu paceltu galvu uzriez aiziet no ilgstošām attiecībām un patiesas mīlestības. Turklāt pašam tas viss ir jāizdzīvo. Ja vīrietis turpinās tā pazemot autori un turpinās kontaktu ar abām, tad viņai tāpat agri vai vēlu pienāks tas brīdis, tas pēdējais piliens, kad viņa sapratīs, ka tālāk tā vairs nespēj un aizies. Nevajag uzreiz ņirgāties par cilvēku. Pēc tam pati sapratīs, ka labāk vajadzēja jau ātrāk aiziet un neļaut sevi pazemot. Tā ir dzīves skola. Mēs mācāmies tikai no savām kļūdām un tādā brīdī neuzklausām citu domas un pieredzi.
60
