suns

Robīte - kas tur skumjš, dzīve. :) Bērnam arī īpaši nepatīk pa zemi, kas tas suns tur priekšā un pakaļā rēgojas. Mūsu kaķi ķer un uzjautrinās, kad nedodas rokās, bet ja suns plijas virsu, neīpaši sajūsmā.

Tāpat kā ir pasākumi, uz ko dodoties bērnus labāk atstāt mājās, tas pats attiecas arī uz 4kājainajiem.
Es ļoti mīlu suņus, bet ir kaut kādas robežas, kur to suni var ņemt un kur nē. Ne bērnu ne suni taču neņms līdzi uz teātri (es runāju par mazu bērnu, kurš izrādes vidū var kliegt tāpēc vien, ka sabijies no gaismas, skaņas, blakussēdošā onkuļa vai kakša biksēs). Tāpat arī mājas ballītes, īpaši zinot, ka tiks lietots alkohols. Pat ja apzinīgie vecāki/dzīvnieciņa saimnieki prot ieturēt mēru, viņi nevar atbildēt par citiem. Nu sadzersies kāds vai arī tie paši bērni sāks murcīt suni, ne tā paraus aiz astes un kas būs vainīgs? Tev kā namamātei tā jau būs gana uztraukumu, pietaupi sev vismaz bērnu-suņa komunikācijas uzmanīšanu.

Bet suņa saimniekam ir pienākums gādāt par to, lai suns netraucētu citiem. Šo daļu mazo suņu īpašniekiem mēdz aizmirst. Mīlu suņus, bet saprotu tavu draugu - izlaisti suņi & viņu „vecāki” ir reti kaitinoši (to pašu var teikt pa bērniem) .

Es ļoti mīlu suņus, bet ir kaut kādas robežas, kur to suni var ņemt un kur nē. Ne bērnu ne suni taču neņms līdzi uz teātri (es runāju par mazu bērnu, kurš izrādes vidū var kliegt tāpēc vien, ka sabijies no gaismas, skaņas, blakussēdošā onkuļa vai kakša biksēs).

+1

Teicu, ka es mātei to neteikšu, lai pats saka, domāju ka neko nedarīs un paklusēs, bet ne tev - paņem un pasaka. Necerēju.

Es uzskatu, ka katrs pats runā ar saviem vecākiem. Bet, ja nē, tad jau nav izvēles - jārunā pašam. Tas, ka tie ir vecāki, nenozīmē, ka viņiem drīkst visu.

Bērns - tas ir jūsu pašu? Viens vai vairāki?

Tas, ka tie ir vecāki, nenozīmē, ka viņiem drīkst visu.

++

Nu īstenībā - piekāpsieties 1x, tāpat šāda vai citāda situācija atkārtosies. Jo cilvēkam, iedodot 1 pirkstu, viņš paņems visu roku!

bērns viens, mūsu.

Man arī ir mazais mīlulis un viedoklis par šiem suņiem ir krasi mainījies. Agrāk biju viena no tām, kas domāja, ka suņiem jāsēž mājās un tie mazie ir vnk smieklīga butaforija. Bet tagad es saprotu, ka es savu mīluli nevaru atstāt mājās uz ilgām stundām, jo viņš tiešām pārdzīvo. Protams, visur līdz neņemam, jo,pirmkārt, tas nav ērti pašiem, tomēr zinām savu atbildību un arī novārtā uz visu dienu neatstājam. Visbiežāk kāds mazo pieskata, ja paši dodamies ārpus mājas uz ilgāku laiku.
Par ciemošanos runājot...
Ir bijusi situācija, kad gandrīz palikām mājās, jo uz privātmāju neļāva ņemt suni. Sirds vairāk sāpēja man, jo viņu nebija, kur atstāt un aicinātāji it kā tuvi cilvēki... Beigās suns tika paņemts līdz, spēlējās ārā un tagad aicinātāji paši domā par tāda suņa iegādi.
Un ir bijusi situācija, kad uz MANU māju atbrauc ar vēl kādu suni, kas ir agresīvs un nepārtraukti uzbrūk manam mīlulim. Rezultātā suņa saimnieki gribēja iespundēt MANU suni atsevišķā istabā.
Kā arī uz MANU māju atbrauc ar mazu bērnu, kas kliedz katru reizi, kad suns iet garām. Bērna māmiņa bez atļaujas iespundēja manu suni verandā,kur temperatūra bija krietni zemāka par istabas. Kad es demonstratīvi ielaidu suni iekšā, māmiņa "laipni" palūdza suni iespundēt kādā citā istabā.
Maigi būtu teikts, ka abās situācijās bija vīlusies un dusmīga. Kurš tad šajā situācijā uzvedas neatbilstoši, ja ciemojas pie manis? Ne vienmēr mazie četrkājainie ir tie dumjākie radījumi...

Bet par Tavu situāciju...
Ja tiešām mamma nevēlas/nevar suni atstāt mājās vai kādam citam, varbūt ir iespēja ņemt līdz, bet atstāt kādā citā istabā, kur netraucētu ne ciemiņiem, ne bērniem?
Tomēr domāju, ka tāpat suns satrauktos, ja blakus kāds trokšņotu, bet viņš iespundēts...
Es gan labāk savu suni atstātu tad mājās. Naktī viņš tāpat nogulētu visu laiku.

Nu skaidrs, es neesmu vienīgā ar "suņu problēmu". Katram tā savādāka, tikai bez kašķa. :)

fairija - viņi jau vakarā/pa nakti brauks mājās, nepaliks pie mums.

Man ir 4 mazi suņi. Ciemos eju bez viņiem. Reti paņemu kādu no viņiem līdzi , ja man to lūdz darīt. Un nekas viņiem vieniem nenotiek.

Uzskatu, ka tas ir normāli - ja nevēlies suņus pasākumā, tad pasaki, ka nevēlies. Suņa saimniekam ir jāsaprot, ka viņš ir tikai viesis un viņš nediktēs noteikumus mājās, uz kurām dodas ciemos. Ja tā ir tik briesmīga traģēdija, ka nespēj bez suņa dažas stundas, tad lai nenāk vispār.
Jo, ja tas suns pēkšņi iekodīs bērnam(neviens nevar nolasīt suņa domas, neviens). Kurš būs vainīgs - tu, jo tur atļāvi tam sunim tur būt.
Manuprāt, viss ir pilnīgi normāli, jo tavas mājas, tavi noteikumi. Kad tu pati ej ciemos pie kāda, tu arī ievēro viņa prasības(ja tādas ir), tāpēc ir normāli, ka viesi nākot pie tevis, respektētu tavas vēlēšanās, vai šajā gadījumā - nevēlēšanos, ka suns ir tur.

fairija, dikti neforši Tev gadījumi :/
Tā kā mums suns ir liels, šādas problēmas atkrīt :D ņemam līdzi tikai tur, kur zinām, ka nekas nav pretī, a ja pie mums ciemojas, tad ar suni vienkārši rēķinās, nevis spundē kaut kur vai dara kā grib ar mūsu suni :D

Es parasti esmu dzirdeejusi par alergijaam uz minkaam,bet nupat viirs teica,ka vina pazinam esot alergija arii uz suniem...atcereejaamies gadijumu Riigaa ar mani ,un taa vins atcereejaas savu pazinu-esot aizgaajis ciemos,kur sievietei ir bijis liidzi panemts sunuks, un vinam ir bijis jaaiet prom no viesiibaam...-zeel!Arii taa gadaas...