Gribas kaut kur izlikt

Mēs ar manējo esam 8 gadus kopā, un bildinājuma nav bijis.
Man ir konkrēti apnicis gaidīt, viņš laikam nav iedomājies, ka laiks ir tas , ko cilvēkam atpakaļ neatgriezīsi. Viņs ir teicis, ka kāzas viņš neuzskata par vajadzīgām, es teicu, ka ja tu esi ar sievieti kopā, viņa agri vai vēlu balto kleitu gribēs uzvilkt, viņš teica, ka saprotot. Tā saruna arī beidzās. Riebjas vnk. Ja ilgi vēl nekas nemainīsies, spiedienu neizdarīšu , vienkārši sakravāšu mantas, nepatīk, ka nespēj uzņemties nopietnākas saistības!

Nebūs kāzas. Vīrieši izdomā visādas atrunas, jo īstenībā negrib precēt. Tad par neīsto mirkli, tad par naudas trūkumu. Uzradīsies nauda un būs nākamais iemesls. Vnk Tevi neuztver tik nopietni. Esi laba kā dzīvesbiedre, bet neredz Tevi kā sievu.
Jāizvēlas vai turpināt gaidīt mistisko bildinājumu ,kāzas, kleitu, vai arī samierināties ar to,kad varbūt tas nekad nenotiks.
Citreiz vīrietis arī aprec sievieti pēc 10 gadu kopdzīves, vai arī ilgāk. Nezinu vai tas ir tāpēc,ka pagājis ,kaut kāds mistisks gaidīšanas laiks un nākusi pārliecība,ka ja tik ilgi ir labi bijis,tad var arī beidzot aprecēt, vai arī sapratis,ka neko labāku neatradīs un laikam beidzot jāprec šī pati:D

Aether
Paldies, laikam tev piekritiisu.
Pati apzinos, ka viss ir kaartiibaa, bet briiziem tas apkaarteejo cilveeku spiediens mani nomoka. Itseviski radu interese par to, kad tas beidzot notiks.

Bet vispär, palasiiju, nomierinaajos, sapratu, ka patiesiibaa viss ir kaartiiba un es tikai `no musas ziloni biju uzpuutusi`.

Protams, ir diezgan neiespējami uzminēt (tātad iedot kādu vērā ņemamu padomu) par svešām attiecībām, bet, ja vīrietim par to ir bijusi interese, ja viņš nav izvairījies no sarunām par kāzu tēmu vai konkrēti pateicis, ka viņu tas neinteresē, bet tieši otrādi - ir pat sniedzis konkrētus komentārus par to, ko un kā gribētu (pat ja tie ir sīkumi), nedomāju, ka ir pamats bažām. Gan jau bildinājums būs. Bet varbūt viņš baidās par finansiālo pusi, jo skaidrs, ka kāzas (īpaši, ja tiešām ar svinībām un viesiem) nav lēts prieks.

Par lietaam pirms laika es domaaju tikai kaazas, nevis vispaariigi naakotnes plaani.
Vins zina, ka es to veelos, un vins zina arii to, ka es par kaazu plaanosanu domaasu tikai peec bildinaajuma.
Pats vins ir izteicies, ka to noteikti veelas, kad pienaaks laiks, kad dziivee viss buus sakaartojies, ir pat izteicis konkreetus viedoklus, ko noteikti veeleetos un , ka tam obligaati buutu jaabuut bazniicaa (vins tajaa zinaa ir mazliet vecmodiigs-`plika` sarakstiisanaas nederot).
Man liekas, ka probleema ir manii, jo sogad tiiiikk daudzi paziistamie saderinaajusies un preceejusies, kuri pat vispaar ilgi nav kopaa..

Man šķiet, ka pati savā ziņā esi vainojama pie tā, ka nekāds "progress" nenotiek kaut vai tādēļ vien, ka pati raksti, ka viņš par to ir mēģinājis runāt, bet Tu esi izvairījusies, jo "

man nepatiik taadas lietas apspriest pirms laika

", bet kā gan citādi jūs sapratīsiet viens otra nostāju par attiecību veidošanu/nākotni, ja savā starpā nerunāsiet par to? Ļoti iespējams, ka viņš no šādas attieksmes ir izdomājis, ka Tevi tas neinteresē.

Un vispār, savāda nostāja Tev. Tad jūs vispār par kaut kādiem nākotnes plāniem runājat, ja jau Tev nepatīk runāt par lietām pirms laika? Tā jau var palikt stāvoklī vai "pieņemt" arī citus lēmumus arī par to nerunājot, jo tas ir pirms laika.

Pie tam - ja viņš tiešām būs ieinteresēts, saņemsi tādu bildinājumu, ka i neiedomāsies, kā viņš ko tādu varēja saplānot, bet, ja par to neparunāsiet nopietni, iespējams, bildinājumu nesaņemsi vispār un kāzas ar šo vīrieti neredzēt kā savas ausis :)

Mēs ar draugu esam kopā 9 gadus un precēties nedomājam. Vienkārši abi to nevēlamies un viss. Varbūt tava drauga dzīves vērtību skalā neietilpst laulība, vai tu viņam to esi jautājusi? Cilvēki ir dažādi.

Nebildina, jo neredz jēgu kāzām un neuzskata tevi par savu īsto sievieti. Ja vēlētos, sen būtu tevi bildinājis.

Man vienkaarsi liekas, ka man pasai peec tam tad nebuus taas iipasaas sajuutas un emocijas .

Tur jau taa lieta, ka vins par to pats aizsaak runaat, vins to gribot, bet es no taa izvairos, jo man nepatiik taadas lietas apspriest pirms laika..

Varbūt te arī ir problēma? Viņš varbūt domā, ka tu nemaz negribi.

Sākumā beidz domāt , ko citi domā , kā arī par to, ka tev jādara tas, ko citi dara, respektīvi -

Ar sito probleemu nekad neesmu maaceejusi tikt galaa.

Tur jau taa lieta, ka vins par to pats aizsaak runaat, vins to gribot, bet es no taa izvairos, jo man nepatiik taadas lietas apspriest pirms laika..
Uzrakstiiju seit - jo pati vinam tagad nevaru pieiet un pateikt - kad beidzot tas notiks, nevaru sagaidiit, iisti nebuutu normaali.

nu tad nākamreiz, kad sāk runāt, neizvairies no sarunas :)

Aa, un veel vinam ir uzskats - ka gada laikaa peec saderinaasanaas ir jaapprecas, citaadi no taa nav jeegas.
Tur jau taa lieta, ka vins par to pats aizsaak runaat, vins to gribot, bet es no taa izvairos, jo man nepatiik taadas lietas apspriest pirms laika..
Uzrakstiiju seit - jo pati vinam tagad nevaru pieiet un pateikt - kad beidzot tas notiks, nevaru sagaidiit, iisti nebuutu normaali.

Tu biji taa, kam beerns no cita viiriesha? Tas ari iemesls kapec nebildina.

Nē, man nav bērnu no citiem. Neiespringsti.

Mans vīrietis ir tāds, ka, ja viņam pašam kaut ko nevajag, tad viņš par to nedomā.

Tu biji taa, kam beerns no cita viiriesha? Tas ari iemesls kapec nebildina.

Nu nav jau uzreiz par bildinājumiem jārunā. Vienkārši noskaidrot nostāju pret precībām.

Aha. Jautajums: ko tu doma par preciibaam? Atbilde: neko. Ko taalaak dariit? Raudaat spilvenaa? Neesat naivas.

Vins grib, lai tas notiek iipasi, nevis tikai taapeec, ka apkaarteejie uz to izdara spiedienu.

Vai zini, ko ?
Sākumā beidz domāt , ko citi domā , kā arī par to, ka tev jādara tas, ko citi dara, respektīvi - precās , bildinās!
Ja ar šo nevari tikt galā, tad neesi cienīga !

Nu zini es uzkatu tā, ja msn būtu draudzene ar kuru es nodzīvotu vairāk kā piecus gadus tad es nezinu vai vēl precēties. Protams būtu izrunājušies bet nu bez precēšanās tak ta pat ir labi vaitad ne tā?
Labi ja apprecētos, lielākā daļa cilvēku tak šķiras agrāk vai vēlāk. Un tās atkal ir lielas naudas.
Tākā es domāju ka dzīvot bez precēšanās arīj labi var. Ja ir bērns tad protams atkal ir savādāk. Domāju ka tad varētu apprecēties bet tā... Domaju ka dzīvotu tā pat

Kaut kur nesen klīda viens labs raksts, kur psiholoģe skaidroja šo visu.

ja atrodi, lūdzu padalies :)

Kapec kaut ko runat ar vinju? Tu pati gribetu tikt bildinata peec shaadas sarunas? Man buutu stulba sajuuta...Jeb tomer labak tikt bildinaatai briivpraatiigaa kartaa?

Nu nav jau uzreiz par bildinājumiem jārunā. Vienkārši noskaidrot nostāju pret precībām.