Piesaistīt "neīstos"

Pati kļūsti vieglprātīgāka.
Pretpoli pievelkas. Un tad, iespējams, arī atradīsi vīrieti, kas Tevi vēlēsies piezemēt.

Man līdz šim arī tāpat bija. bezdarbnieks, kuram visi vainīgi, ka pazaudēja darbu, naudas nav, bet pats neko arī nemeklēja, kad pati piedāvāju risinājumus, meklēju vakances pa viņa profesijai, bija atrunas, ka neatmaksājas strādāt utt.
kredītnieks, kam nāca vēstules no parādu piedzinējiem.
idiots ar izirušu ģimeni. vot ziniet, ja vīrieti kāda cita nav gribējusi, tad arī jūs viņu negribēsiet. būs kkādi zemūdens akmeņi. paļubomu.

ā, šobrīd esmu laimīgi atradusi kādu, kas mani savāc. tik mierīga un jauka dzīve, kā šobrīd, man nekad nav bijusi.

Varbūt tev ir tāds kā Mātes Terēzes sindroms, ka gribi visus nabadziņus aizstāvēt, visiem palīdzēt, uzklausīt, esi ar visiem tāda kā aukle, saprotoša, laipna, vienmēr sasniedzama utt. Un tāpēc jau visi klibie un neriktīgie pie tevis pievelkas, jo jūt to tavu enerģiju...

Pirmkārt, kur tu ar viņiem iepazīsties? Varbūt tev vajag nomainīt apkārtējo sabiedrību uz nobriedušāku un veiksmīgāku.
Otrkārt, mēģini celt savu pašvērtējumu. No tava teksta izriet, ka esi tāda - nekāda. Cilvēki, kas grib otru izmantot vai vismaz balstīties uz "stiprā pleca", labi sajūt par sevi nepārliecinātus cilvēkus un uz tādiem arī met acis. Pašpārliecinātība viņus atgrūž, jo saprot, ka ilgi viņu nevarību un memmīgumu nepacietīsi.

Varbūt tev ir tāds kā Mātes Terēzes sindroms, ka gribi visus nabadziņus aizstāvēt, visiem palīdzēt, uzklausīt, esi ar visiem tāda kā aukle, saprotoša, laipna, vienmēr sasniedzama utt. Un tāpēc jau visi klibie un neriktīgie pie tevis pievelkas, jo jūt to tavu enerģiju...


+

Nejūtu aicinājumu visus stutēt un balstīt, cenšos pat izvairīties, bet viņi paši mani atrod. Nevienam jau uz pieres nav rakstīts. Sākumā šķiet jauki cilvēki, nepaiet nemaz tik ilgs laiks, kad palēnām kaut kas atrodas, parādās. Esmu uzmanīga, visam naivi neticu, bet par visiem esmu uzzinājusi tikai viņu pašu neuzmanības vai nejaušās kļūdas dēļ. Jāatzīst, vīriešu fantāzijai un domu lidojumam nav robežu.

Ir jāsatiek pāris idiņi, lai nopelnīto "īsto", savādāk nebūs ne interesanti, ne ko atcerēties.

Ir jāsatiek pāris idiņi, lai nopelnīto "īsto", savādāk nebūs ne interesanti, ne ko atcerēties.

Arī fakts. Reti kura ir tikusi cauri bez savas tiesas pajoļu :D

Varbūt tev ir tāds kā Mātes Terēzes sindroms, ka gribi visus nabadziņus aizstāvēt, visiem palīdzēt, uzklausīt, esi ar visiem tāda kā aukle, saprotoša, laipna, vienmēr sasniedzama utt...

Esmu sirsnīga, iejūtīga, atvērta, bet tāda es esmu tikai saviem mīļajiem, tuvajiem cilvēkiem, ne visiem nabadziņiem. Nav tā, ka ar mirdzošām acīm uzņemos glābējas loma. Esmu atvērta saviem cilvēkiem, sabiedrībā, līdzās svešiem cilvēkiem esmu klusa, atturīga.

Ir jāsatiek pāris idiņi, lai nopelnīto "īsto", savādāk nebūs ne interesanti, ne ko atcerēties.

Interesanti,cik man būs tie pāris,jo beidzot gribu kaut ko smadzenēm īstajā vietā. :D

Man radās līdzīgas pārdomas pēc vairākām līdzīgām situācijām ar vīriešiem. Sāku domāt, kāpēc es pievilinu mačo tipa vīriešus un nonācu pie secinājuma - ar tiem, kuriem biju tikusies, visi kā viens teica, ka esmu piemīlīga un jauka, tātad naiva, viegli apmānāma, visam ticu utt. Manā gadījumā laikam mans izskats un gadi rada tādu iespaidu.
Esmu dzirdējusi arī par to, ka enerģētiski vājāki vīrieši meklē stipras sievietes, balstu. Sabiedrībā laikam biežāk dominē vai ir pieņemts otrs modelis.

Manuprāt, izskaidrojums ir vienkāršs: lielākā daļa vīriešu ir neīstie.

Varbūt tieši der radīt nenopietnas uzdzīvotājas iespaidu, lai pļēguri domā, ka no Tevis nav ko ņemt? :D Izmaini kaut ko izskatā - ģērbšanās stilu, matu sakārtojumu.

Kur iepazīsties? Ja kaut kādā oho, piemēram, tad nav brīnums, ka uz tādiem uzķeries, jo tur 95% tādi.
Tādus vīriešus parasti piesaista sievietes, kuras ir naivas, tic visam teiktam un arī tādas, kuras var redzēt, ka noilgojušās pēc attiecībām (ka tik kaut kādu veci dabūt).

Man ļoti līdzīgi, būtība esmu diezgan prātīga, atbildīga utt., nekāds Mātes Terēzes sindroms man nav, bet tieši tādus vīriešus, kurus varētu vienkārši dēvēt par PROBLĒMĀM es pievelku visvairāk.
Viņi liekas, ka uzrodas no nekurienes, ne mums viena kompānija, ne arī kaut kas cits mums ir kopīgs :D
Varbūt viņus pašus pievelk tās labās meitenes. Savā ziņā man jau mazliet pievelk arī viņi, bet tajā pašā laikā saprotu, ka ar tādiem tikai kreņķi vien un nav jēgas bojāt nervus.
Īsti gan nekad neesmu sapratusi, kāpēc tas ir tā. Atceros, ka arī skolas laikā, kad biju super labiņā, pildīju visus mājasdarbus un uzvedos labi, vienmēr pievilku puišus, kuru otrās mājas bija direktores kabinets, kuri katru dienu rakstīja paskaidrojumus. Viņi bija tie populārie, foršie puiši, bet es tā neredzamā labā meitene.
Arī nesaprotu to, ko viņi atrod tādās sievietēs, jo paši ir ekstrēmi, viņiem vajag adrenalīnu utt, bet personīgi es no tā visa labāk turos pa gabalu :D

Tak skaidrs patīk mačo un patīk patusēties pa kaut kādām spēļu zālēm, kur šadus vīriešus var satikt biezā slānī :D Kamēr viņi tur ir izrādās kā bagāti, bet patiesībā pārējo laiku viņi ēd pie mātes un izlaupa pēdējo no vecāku pagraba lai dabūtu naudu :D

sukade0, mačo nepatīk, spēļu zālēs, klubos neuzturos. Līdzīgi kā BekiLu teica - viņi paši uzrodas. Ne no savas kompānijas, ne tuvāko paziņu loka. No sākuma nemaz nevar pateikt, kādi viņi ir patiesībā. Pirmais iespaids kā par normāliem, nopietniem vīriešiem, taču pamazām atklājas patiesā seja.

nicco - piekrītu par to pirmo iespaidu. Viņi tik labi un jauki, gatavi bez maz vai zvaigznes no debesīm nonest, bet kad kaut kas patiešām jādara, tad vien tāds čušs sanāk :D
Laikam nekad nesapratīšu, kāpēc viņi neskrien pie tām trakajām meitenēm, bet izvēlas tieši tās, kuras viņus ierobežotu, neļautu atļauties tik daudz kā viņi vēlas...