Es vispar daud zlaikam gribu no attiecībam :) man gribētos lai mēs runajam ne tikai par darbu, draugiem, ko ēdīsim kas jānopērk, bet par mums, par attiecībām, par jūtam, daudz mīļuma gribās, bet laikam jau nevar no cilveka gribēt to kas nav dabīgi vai nenāk dabīgi :) vai nu pieņem vai nē un viss.
Kaut kā šodien sakrajies.. ;)
Man nav pamata sūdzeties par ikdienu, jā rūpējas par mani un manu dēlu, par vakariņam, aizved kur vajag utt., bet gribās to mīlestību, lai jūtu, ka ļoti mīl un grib mani. Un nav tā, ka es tikai gribu un neko nedaru un nedodu, vienkārši uznak tādi brīži.
Zinu, ka viņš ļoti mīl, vienkārsi ir tads kas neprot jūtas izrādīt ta kā gribētos man. Janorij tas kamols :)
304
