Darbs no mājām

Jāpiebilst, ka es esmu iepriekš strādājusi no mājām un man ar pašdisciplīnu viss ir kārtībā :) tā kā ir 2 istabas dzīvoklī, tad kolīdz no rīta pamodos, tā uz viesistabu un tur arī pavadīju visu dienu strādājot. Tagad vienkārši nevaru izlemt, vai vēlos atgriezties pie šāda dienas ritma. Protams, pa vidu darbiem paspēju apdarīt mazos mājas darbiņu, bet ir bija reizes, kad dzīvesbiedrs lika noprast, ka ir vīlies, ka nav pagatavotas vakariņas.

Tas, ka cilvēki mēdz uzskatīt, ka, strādājot no mājām, jāstrādā ir mazāk un var slinkot, tīrīt māju un darīt tikai lietas sev - kaitinoši! Arī mana drauga vecāki visu laiku izturējās pret mani kā nabadziņu, jo man ar darbiņu "esot švaki" ! grrr :D Latvijā vnk tā freelance kultūra nav attīstījusies, ja tā var teikt.

Tām, kas minēja naudu, kas ietaupās uz kosmētiku un transportu - bet, strādājot no mājām, pieaug elektrības rēķins un nav arī "ofisa" kafijas/ūdens, ko visu dienu var dzert bez ierobežojumiem. + esot mājās, bīstami tuvu ir arī ledusskapis un te atkal ir jārunā par pašdisciplīnu :D

Pēc visas šīs diskusijas esmu nolēmusi izvēlēties darbu mājās, taču esmu sapratusi, ka man ir nepieciešams kāds hobijs ārpus mājas, kur tad var arī to socializēšanos īstenot..

Es kādu laiku strādāju mājās, ģimenes apstākļi spieda. Teikšu tā - pirmos +/- 2 mēnešus bija ļoti grūti saņemties, jo visu laiku kaut kas novērsa uzmanību, motivācijas nebija celties laicīgi, vairāk interesēja padarīt kaut ko interesantāku vai paskatīties TV. Visi mājinieki uzskatīja, ka visu dienu neko nedari, vienmēr gaidīja, lai māja ir iztīrīta, sakurināta un ēst uztaisīts, ja tas nebija izpildīts, tad, protams, sekoja pārmetumi.
Pēc tiem 2 mēnešiem jau bija jāceļas 7os no rīta un 8os jāsāk strādāt, nebija variantu slinkot, jo darba apjoms bija krietni pieaudzis. Pēc vairākām histērijām un skaidrošanām ar mājiniekiem, pēc vairākiem mēnešiem, biju panākusi lielāku respektu. Bet radinieki/draugi tāpat uzskatīja, ka visu dienu neko nedaru.

Ir gan plusi gan mīnusi.
Milzīgs pluss ir tāds, ka vari jebkurā brīdī aizbraukt uz veikalu, aizskriet pie ārsta, nokārtot darīšanas un nevienam nav jāatprasās (kas mani tracināja ofisa darbā). Patika, ka nav no rītiem jādomā, ko vilkt, nav vienmēr jābūt tīriem matiem un frizūrai, nav jākrāsojas. Neviens nedod pa galvu, ja aizgulies. Forši, ka varēja dienas vidū izmazgāt matus, vajadzības gadījumā ieiet dušā, novaksēt kājas un ilgi sēdēt tualetē :D Ērti arī, ja vakarā nāca ciemiņi - no rīta aizbrauc uz veikalu un dienas laikā visu mierīgi sagatavo.

Mīnusi ir tādi, ka no vienas puses nevari aizbraukt nekur uz ilgāku laiku, jo nezini, kurā brīdī kādam kko ievajadzēsies. Man nebija atvaļinājumi. Tā pati jau pieminētā socializēšanās - ja dzīvo viens un nav hobiju ārpus mājām, tad droši vien var sajukt prātā. Tomēr tā iešana uz darbu disciplinē - ir jāceļas, jāiet un jādara, mājās, ja nespēj sevi disciplinēt, tad tiešām var pidžamā sēdēt visu dienu. Jo ilgāku laiku pavadīju mājās, jo grūtāk bija saņemties iziet vakarā kaut kur - kaut vai ar draugiem. No domas vien, ka ir jāsataisās, metās zosāda. Slinkums ir visuvarens.

Tagad gan laikam negribētu strādāt mājās, tas ir tā forši uz neilgu laiku.

Es strādāju no mājām, ir savs neliels bizness.
Jā, nu dažreiz liekas, ka trūkst to cilvēku, bet tad es atceros visus iepriekšējos darbus, kur visiem kolēģiem bija tādas vairāk koleģiālas attiecības nevis draudzīgas, tad nu domāju, ka man to nevajag un man tā tiešām nepietrūkst... Man ir draugi, ar kuriem kontaktējos pa nedēļu, tāpēc pēc pieklājības frāzēm vai small-talk`iem par neko ar svešiem cilvēkiem kaut kā nealkstu. Neuzskatu sevi arī par ne-sabiedrisku :) Un ar saņemšanos darīt savu darbu man viss ir kārtībā, tas tomēr ir mans bizness...

Vēl viens liels pluss- nav jākontaktējas ar cilvēkiem ar kuriem nevēlies kontaktēties (vismaz ne tik bieži kā darbā)..piezvani un noskaidro ,kas nepieciešams ,vai arī aizskrien uz biroju uz kādu laiciņu šad tad un ir ok.

Jākušina mājinieki,ja nepieciešama koncentrēšanās un ir svarīgs mirklis darbā (kāda svarīga atskaite ,kurā nevar kļūdīties), kaut gan darbā arī iznāk kušināt, jo te tendence skaļi klausīties mūziku, kas reāli citreiz traucē darbam. Par klusu mūziku fonā neko nesaku

Manuprāt, darbam mājās ir vairāk plusi nekā minusi.
Plusi:plāno laiku kā vēlies, vari izskriet jebkurā brīdī ārā, nav jāatprasās vizītei pie ārsta , var saskrieties ar draudzeni vai radu arī dienas laikā uz kādu stundiņu, var izvēlēties ,cikos celties ,cikos iet gulēt , kuros laikos strādāt,kad atpūsties, neviens neelpo "pakausī" un nepārmet,ja 15minūtes vēlies iedzert tēju un atpūtināt acis no datora ekrāna.
Mīnusi: grūtāk saņemties darbam, citreiz pārāk iegrimsti darbā un iznāk strādāt vairāk nekā birojā ,jo nav darba laika no līdz.

vakariāns vakariņas

Atcerējos par savu paziņu, kura strādā no mājām un vīrs nesaprot, kapēc vakariāns ne vienmēr ir gatavas, kad viņš pārrodas. Jo sieva tak vislaik mājās!!! Skumji!
Līdz ar to- jāņem vērā arī mājinieku režīmi un paradumi!

ja būtu iespēja, es labprāt daļu darba darītu mājās, daļu ofisā. Tā pilnīgi strādāt no mājām negribētu- ar laiku izlaistos, visu dienu staigātu kā no gultas izkāpusi, 50 x atliktu modinātāju no rīta un strādātu pa naktīm.
Bet pāris dienas nedēļā es labprāt savu darbu darītu mājās!

Dodu priekšroku strādāt mājās. Miers, klusums, ir tas, kas man vajadzīgs. Un, ka nav tie nožēlojamie rīti, kad 5.00 jāceļas, un mājā esi tikai 21.00, kājas beigtas, mugura sāp, jo esi visu dienu uz kājām. tas, ka nav kontakta ar cilvēkiem, nebiedē, tieši iepriecina. Visu laiku tas kontakts bijis tik daudz, ka kādu laiku pat negribu nevienu :D izdari visus savus darba pienākumus, + uzspēj māju satīrīt, ēst pagatavot.

Es nevarētu strādāt mājās, tas nav man. Man patīk būt cilvēkos un vispār man pieklibo pašdisciplīna, šaubos, ka veiktu savu darbu produktīvi.

Piekrītu marissa viedoklim ;)

Ja tajā ofisā varētu būt viena pati un strādāt, iespējams, izvēlētos ofisu. Man nepatīk kolēģi apkārt.

Mājās būtu vislabākais variants, bet domāju, ka daudz kas sadzīvisks novērstu manu uzmanību no darba.

Es izvēlētos darbu ofisā. Mājās jau, protams, patīkāmāk, bet vismaz man ir tāds disciplīnas trūkums, ka mājās strādājot, es droši vien neizdarītu pilnīgi neko. Atrastu visādus attaisnojumus, lai darāmo atliktu uz vēlāku laiku.

Turklāt man patīk, ka mājas ir mājās, ar atpūtu, ģimeni, patīkamām lietām un darbas, tas, kas ar to saistīts, ir offisā. Un nevis viss vienā putrā.

Esmu mājās nedēļu. Nē, būsim precizāk- ir ceturtās dienas rīts un esmu reāli noilgojusies pēc biroja. 1dien skriešus skriešu uz darbu :D

Es noteikti būtu pārlaimīga, ja man būtu, piedāvātu tādu iespēju kā strādāt no mājām :D
+ ja vēl studē, tad viennozīmīgi darbs no mājām. Un diezvai paliksi nesabiedriska apmeklējot skolu, un vēl jau ir ģimene, draugi un tā tālāk. Saskatu tavā gadījumā vairāk + tam, lai strādātu no mājām.

B&S, klausi Šarloti! Ja paralēli jāstudē, tad, domāju "socializēties" paspēsi universitātē.

Nu, katrai lietai savi plusi.
Mājās strādā kaut naktī, ja uznāk iedesma (kāda joma, ja drīkst jautāt?), ej un nāc, kad gribi, nav jāatskaitās. Ja vajag uz treniņu no rīta - ej, ja kas cits jāizdara - droši.
Ietaupi laiku un naudu uz transportu, ēšanu.
Strādā kādā atmosfērā vēlies.

Pietrūkst dzīvu cilvēku apkārt, taču arī ofisos bieži vien daudzi tā ieurbušies savos ekrānos, ka tāpat nevieni neredzi reāli.
Nezinu kāpēc, bet daudzi uzskata, ka, ja tu atrādā mājās, tad jau tu neko īsti nedari, vari apdsarīt visus mājas darbus, ēst uztaisīt, satikties darba laikā, kad vien grivi, utt. Nē, tā nav.
Tad, kad citi skrien no darba mājās, tu domā, ko ar sevi iesākt, lai vispār no tās mājas beidzot izlīst.

Vislabāk jau kombinētu, ja varētu. Kad besis vienai sēdēt, tad aizčāpo pie citiem un tā.

Ja tu studē un turklāt vēl klātienē, iesaku izvēlēties darbu no mājām. Tur neviens tev neskatītos virsū, kā tu strādā, galvenais, ka izdarīts. Un ja vari kaut ko paveikt ātrāk, paralēli vari kaut vai mācīties vai rakstīt skolas darbus.

eh, es galīgi nevaru izlemt :) tiešām, kā saka Miss Joker, abiem ir savi plusi (un mīnusi). Turklāt, es vēl šobrīd esmu studente un māju darbu varētu brīvi apvienot ar skolu, taču ofisa darbā man būs katru reizi jāatprasās.