Darbs no mājām

vakariāns vakariņas

Manuprāt, darbam mājās ir vairāk plusi nekā minusi.
Plusi:plāno laiku kā vēlies, vari izskriet jebkurā brīdī ārā, nav jāatprasās vizītei pie ārsta , var saskrieties ar draudzeni vai radu arī dienas laikā uz kādu stundiņu, var izvēlēties ,cikos celties ,cikos iet gulēt , kuros laikos strādāt,kad atpūsties, neviens neelpo "pakausī" un nepārmet,ja 15minūtes vēlies iedzert tēju un atpūtināt acis no datora ekrāna.
Mīnusi: grūtāk saņemties darbam, citreiz pārāk iegrimsti darbā un iznāk strādāt vairāk nekā birojā ,jo nav darba laika no līdz.

Jākušina mājinieki,ja nepieciešama koncentrēšanās un ir svarīgs mirklis darbā (kāda svarīga atskaite ,kurā nevar kļūdīties), kaut gan darbā arī iznāk kušināt, jo te tendence skaļi klausīties mūziku, kas reāli citreiz traucē darbam. Par klusu mūziku fonā neko nesaku

Vēl viens liels pluss- nav jākontaktējas ar cilvēkiem ar kuriem nevēlies kontaktēties (vismaz ne tik bieži kā darbā)..piezvani un noskaidro ,kas nepieciešams ,vai arī aizskrien uz biroju uz kādu laiciņu šad tad un ir ok.

Es strādāju no mājām, ir savs neliels bizness.
Jā, nu dažreiz liekas, ka trūkst to cilvēku, bet tad es atceros visus iepriekšējos darbus, kur visiem kolēģiem bija tādas vairāk koleģiālas attiecības nevis draudzīgas, tad nu domāju, ka man to nevajag un man tā tiešām nepietrūkst... Man ir draugi, ar kuriem kontaktējos pa nedēļu, tāpēc pēc pieklājības frāzēm vai small-talk`iem par neko ar svešiem cilvēkiem kaut kā nealkstu. Neuzskatu sevi arī par ne-sabiedrisku :) Un ar saņemšanos darīt savu darbu man viss ir kārtībā, tas tomēr ir mans bizness...

Es kādu laiku strādāju mājās, ģimenes apstākļi spieda. Teikšu tā - pirmos +/- 2 mēnešus bija ļoti grūti saņemties, jo visu laiku kaut kas novērsa uzmanību, motivācijas nebija celties laicīgi, vairāk interesēja padarīt kaut ko interesantāku vai paskatīties TV. Visi mājinieki uzskatīja, ka visu dienu neko nedari, vienmēr gaidīja, lai māja ir iztīrīta, sakurināta un ēst uztaisīts, ja tas nebija izpildīts, tad, protams, sekoja pārmetumi.
Pēc tiem 2 mēnešiem jau bija jāceļas 7os no rīta un 8os jāsāk strādāt, nebija variantu slinkot, jo darba apjoms bija krietni pieaudzis. Pēc vairākām histērijām un skaidrošanām ar mājiniekiem, pēc vairākiem mēnešiem, biju panākusi lielāku respektu. Bet radinieki/draugi tāpat uzskatīja, ka visu dienu neko nedaru.

Ir gan plusi gan mīnusi.
Milzīgs pluss ir tāds, ka vari jebkurā brīdī aizbraukt uz veikalu, aizskriet pie ārsta, nokārtot darīšanas un nevienam nav jāatprasās (kas mani tracināja ofisa darbā). Patika, ka nav no rītiem jādomā, ko vilkt, nav vienmēr jābūt tīriem matiem un frizūrai, nav jākrāsojas. Neviens nedod pa galvu, ja aizgulies. Forši, ka varēja dienas vidū izmazgāt matus, vajadzības gadījumā ieiet dušā, novaksēt kājas un ilgi sēdēt tualetē :D Ērti arī, ja vakarā nāca ciemiņi - no rīta aizbrauc uz veikalu un dienas laikā visu mierīgi sagatavo.

Mīnusi ir tādi, ka no vienas puses nevari aizbraukt nekur uz ilgāku laiku, jo nezini, kurā brīdī kādam kko ievajadzēsies. Man nebija atvaļinājumi. Tā pati jau pieminētā socializēšanās - ja dzīvo viens un nav hobiju ārpus mājām, tad droši vien var sajukt prātā. Tomēr tā iešana uz darbu disciplinē - ir jāceļas, jāiet un jādara, mājās, ja nespēj sevi disciplinēt, tad tiešām var pidžamā sēdēt visu dienu. Jo ilgāku laiku pavadīju mājās, jo grūtāk bija saņemties iziet vakarā kaut kur - kaut vai ar draugiem. No domas vien, ka ir jāsataisās, metās zosāda. Slinkums ir visuvarens.

Tagad gan laikam negribētu strādāt mājās, tas ir tā forši uz neilgu laiku.

Jāpiebilst, ka es esmu iepriekš strādājusi no mājām un man ar pašdisciplīnu viss ir kārtībā :) tā kā ir 2 istabas dzīvoklī, tad kolīdz no rīta pamodos, tā uz viesistabu un tur arī pavadīju visu dienu strādājot. Tagad vienkārši nevaru izlemt, vai vēlos atgriezties pie šāda dienas ritma. Protams, pa vidu darbiem paspēju apdarīt mazos mājas darbiņu, bet ir bija reizes, kad dzīvesbiedrs lika noprast, ka ir vīlies, ka nav pagatavotas vakariņas.

Tas, ka cilvēki mēdz uzskatīt, ka, strādājot no mājām, jāstrādā ir mazāk un var slinkot, tīrīt māju un darīt tikai lietas sev - kaitinoši! Arī mana drauga vecāki visu laiku izturējās pret mani kā nabadziņu, jo man ar darbiņu "esot švaki" ! grrr :D Latvijā vnk tā freelance kultūra nav attīstījusies, ja tā var teikt.

Tām, kas minēja naudu, kas ietaupās uz kosmētiku un transportu - bet, strādājot no mājām, pieaug elektrības rēķins un nav arī "ofisa" kafijas/ūdens, ko visu dienu var dzert bez ierobežojumiem. + esot mājās, bīstami tuvu ir arī ledusskapis un te atkal ir jārunā par pašdisciplīnu :D

Pēc visas šīs diskusijas esmu nolēmusi izvēlēties darbu mājās, taču esmu sapratusi, ka man ir nepieciešams kāds hobijs ārpus mājas, kur tad var arī to socializēšanos īstenot..

tb bija reizes

Ne vienu, ne otru, ofisa darbs nav mans.
Un tomēr bija laiks, kad tādu strādāju un kādu pusgadu strādāju no mājām. Garlaicīgi bez gala, ja vien neņem vērā, ka savu mūziku var griest cik skaļi gribās, bet arī daudz it kā sīkumu, kas novērš uzmanību - te ēdiens, te tūliņ seriāls sāksies, te vēl kaut kas... Galu galā diena paiet un nekas īsti nav idarīts.
Ofisā, lai arī uz turieni ir jātiek, ir kolektīvs un mazliet disciplīnas, sajūta, ka deadline nav nekas tāls un nereāls :D

Strādāju no mājām apmēram pusgadu. Lielākoties darbu darīju naktīs un brīvdienās, un vienīgajos retajos brīvajos brīžos, jo biju bērnu kopšanas atvaļinājumā. Kopš bija iespēja sakārtot darbu un auklīti uz pāris dienām nedēļā, atgriezos darba vietā un darbu uz mājām līdzi neņemu. Pluss ir tas, ka strādājot mājās, var ietaupīt tiešām gan uz pusdienu naudas, gan ceļa izmaksām, gan arī apģērbu- sēdi kaut pidžamā.

Ilgstoši gan nevarētu darboties no mājām, jo man patīk tomēr gan konkrēts režīms un darba laiks, gan komunikācija ar apkārtējiem.

maajas visvienglaak atrast iemesluslai nestraadatu, ilgaak pguleeet, noskatiities kaadu seriaalu pa vidu darbam..tiesi jaa taas maajas lietas visu koncentreesanos noveerstu...vieglak ofisaa, ja vien nav galgi taalu jaabraukaaa, jo taa agraa celsanas nevienam nepatik.

Mana draudzene strādā darbu mājās, protams, tagad viņa ir otrs bērniņš piedzimis un nestrādā. Pati viņa bija apmierināta, ka var strādāt mājās, šad tad arī uz offisu aizgāja, bet pārsvarā pa māju.
Pati es gan gribētu strādāt offisa, ja nebūtu pārāk tālu.

Jau 2 gadus trādāju no mājām. Ar pašdisciplīnu galīgi nav problēmu un neviens neuzskata, ka laižu luni.

Liels trekns mīnuss ir tas, ka man trūkst iziešanas no mājām, cilvēku. Kaut gan eju katru dienu uz sporta zāli, tiekos ar draugiem - tad tas vēl ir ciešami. Ja būtu tāda opcija - 50:50 (birojā un mājās), laikam būtu ideāli.

Īstenībā ar šausmām domāju, ja man vajadzētu celties katru dienu agri un triekties uz biroju, kā arī būtībā man ir biroja darbs, bet ārpus biroja. Un tie laiki no 9 līdz 18.00 birojā mani arī laikam padarītu traku.

Patīk, ka dienas laikā varu iziet un sakārtot savas darīšanas, ja tiek plānota ballīte - tad pa dienu eju dušā, taisos utt. Bet kā jau koshlene minēja, uz ilgu laiku gan nē (kaut gan ar kolēģi varu sarunāt). Man patīk mans brīvs (nosacīti) darba laiks, darīt biroja darbu.

Man ļoti patīk strādāt no mājas. Izpaliek kaut kādas intrigas, celšanās augša putenī piķa melnā tumsā utt. Patīk, ka varu plānot savu laiku.

+Jā, nav problēmas ar pašdisciplīnu.

interesanta diskusija izvērtusies! man ir tieši otrādi - birojā izdaru trīs reizes mazāk nekā esot mājās. Te ar kolēģi jāparunā, te kafija jāpadzer ar vēl kādu kolēģi, te ar šefu jāparunā par pilnīgi bezjēdzīgām lietām, par ko var nerunāt, utt. Te kaitina un traucē koncentrēties kāda skaļi uzgrieztā mūzika, utt. Daudz vairāk lietu novērš uzmanību, nekā esot mājās. Mājās man ir aptuveni noteikts laiks, no cikiem līdz cikiem strādāju, un sava darba vieta, savs stūris jeb darba galds, līdz ar to nav sajūta, ka mājās visu laiku būtu darba gaisotne. Motivācija visu padarīt pa dienu, kamēr esmu viena, ir tāda, lai vakars ir brīvs un to var pavadīt ar mīļoto cilvēku, draugiem vai kā citādi.

Izpaliek celšanās augša putenī piķa melnā tumsā

jā, tas ir liels pluss, ka nav jāsperas uz darbu vai no darba lietū, puteņos un vētrā, kā arī jāceļas stundu, divas agrāk, lai sataisītos un līdz darbam nokļūtu, visbiežāk jau nīkstot milzu sastrēgumos, ja tas ir Rīgā.
Bet es piekrītu arī tam, ka reizēm mājinieki var pieprasīt par daudz. Man tā nav, bet zinu meitenes, kas strādā no mājām un kam vīrieši pārmet, ka pa dienu nav sakārtota māja un sagatavotas vakariņas.

Es gribētu, lai ir iespēja strādāt gan tā, gan tā. Katrā ziņā man patiktu elastīgs darba grafiks.

Mājās cosmo vaļā veras daudz biežāk un brīvāk, nekā ofisā ar atvērto plānojumu :D

Par to puteni piekrītu :D jau pietiek ar rītiem, kad lekcijas ir 8:30 - riebjas tā mīcīšanās pa trolejbusu. Taču tā kā iepriekš esmu strādājusi no mājām un man pietrūka kontakta ar cilvēkiem, baidījos atkal tajā ieslīgt. Bet doma par hobijiem mani ir nomierinājusi un nu tikai jāizdomā, ko es gribētu darīt :)

Vispār tiešām ļoti interesanti dzirdēt jūsu visu viedokļus... :)