Čau visām! :)
Runājot par pīpēšanu.
Kad ar draugu iepazinos, viņš reizēm uzpīpēja, viens pats gan nē, tikai kompānijās. Vienu reizi viens uzpīpēja, kad viņa mammai slikti palika. Protams, tad neko neteicu. Viņš arī zināja, ka man tas nepatīk.
Kad sākām dzīvot kopā, bijām diez gan taupīgi, abi, jo viņam bija jādod man arī naudiņa, lai varētu uz darbu braukāt, pusdienām, pārtikai vēl, kā arī mans telefona rēķins jāsamaksā, kā arī tas bija neilgi pēc viņa atvaļinājuma un alga arī bija dēļ tā mazāka. Tad viņš izdomāja, ka nepīpēs vairāk, jo tad sanāk diez gan daudz naudas nopīpēt. Pirmdien mans mīļais sāka strādāt citā vietā, aizvakar viņš man stāstīja, ka esot pamēģinājis uzpīpēt un esot galva noreibusi. Es biju tik nelaimīga, ka viņš to darījis! Arī tagad vēl neesmu starā, kad par to domāju. Negribēju nokaitināt ar saviem jautājumiem, vai viņš vēl domā dažreiz uzpīpēt utt.
Bet no otras puses- priecājos, ka viņš man to izstāstīja, jo zina, cik ļoti man tas nepatīk.
Nu kā lai saņemos rakstīt studiju darbu un prakses atskaiti, referātus? :@