Brīva no attiecībām

Būt vai nebūt attiecībās nav "brīži," tas ir dvēseles stāvoklis. Vēlēties nebūt attiecībās nozīmē vēlēties būt ar sevi vien. Un tad var runāt par laiku, ko citādi būtu veltījusi vīrietim un attiecību kopšanai, tagad vari izmantot sevis kopšanai - gan fiziski, gan emocionāli. Ko darīt? Kļūt par skaistāku un interesantāku cilvēku. Un to, kā Tev, kā personībai pierūkst zini tikai Tu pati, līdz ar to nonākot pie veida/nodarbes ar ko šos "caurumus" aizlāpīt.

up

Man bija tāpat, kad izšķīros ar savu puisi. Ar kuru ilgi biju kopā.
Es, piemēram, sāku daudz vairāk laika pievērsties sev un savām velmēm.
Šoppingi, vīna vakari ar draudzenēm, grāmatu (žurnālu)lasīšana, dažādas izklaides (Vecrīga), spa, u.t.t.
Sāku arī pievērsties ļoti izskatam, sportoju, mainīju uzturu.
Tagad nesūdzos, laiks pat pietrūkst tam visam.

No sākuma bija slinkums ko darīt, jo attiecībās vairs tik ļoti sev nepievērsos, saņēmos un viss ir super.

Ko jūs darat, kad neesat attiecībās ar kādu?

Nekad neesmu sapratusi šī jautājuma būtību. Kā - ko daru? To pašu, ko tad, kad esmu attiecībās. Tikai bez vīrieša.

Kopš gadiem 16 man tāds periods ir bijis laikam vien dažus mēnešus. Ko es darīju? Skraidīju ar draudzenēm visur apkārt, tusējos, satikos ar puišiem, sportoju, izglītoju sevi, mājās vispār uzturējos stundu dienā. Bet lai ko es darītu, vienmēr beigās attapos tukšumā. Esmu attiecību cilvēks un nekas man nespēj to aizstāt. Neteiktu, ka nebūtu pašpietiekama un tomēr neviena nodarbe man nespēj sagādāt tādas emocijas un laimi, kā mīlošas attiecības.

Daru visu, lai kļūtu interesantāka pati sev, bet katram jau ir kas savs, kas liekas, ka pašam sevī pietrūkst, jāpilnveido.

Es lasu un skatos filmas, izglītojos dažādos sev interesējošos jautājumos, tiekos ar draugiem, pasākumi, ballītes, teātri, sportoju.
Esmu pašpietiekama, bet arī kautrīga, tad nu reizēm ar nodomu "laužu" sevi, kāpjot pāri saviem kompleksiem un principiem.