Kā jūs izjūtat savu pases vecumu un kā pret to attiecas citi? Izlasīju delfos komentāru (tēmas pieteikuma apakšā) un sajutos samērā riebīgi. Man ir 25, jūtos un izskatos jaunāka, nekā biju 18-19 gadu vecumā, liekas, ka visa dzīve vēl priekšā un pat apsveru mainīt profesiju, studēt atkal.
Viss būtu ok, bet apkārtējo attieksme un izteikumi bieži vien liek aizdomāties par to, cik tad ilgi sieviete Latvijā drīkst justies un izskatīties jauna - piemēram, arvien biežāk saņemu jautājumus par bērniem, arvien biežāk tuvinieki aizrāda, ka pīrsings jāņem laukā, jo esmu par vecu tādām lietām..utt. It kā sīkumi, bet ķeras, rodas iespaids, ka man piespiedu kārtā jākļūst superpieaugušai.
Tā vien gribas iekliegties - johaidī, jūs vēl nupat uz manu izlaidumu gājāt un pavisam nesen aizrādījāt, ka es viena pa tumsu ārā blandos :D
Kaut kā neloģiski, ka 18 gadus cilvēks ir bērns be balsstiesībām un tad, pāris gadu laikā, kļūst par novecojošu sievieti, kurai īsus svārkus vairs nedrīkst (lai paliek jaunietēm), jāražo bērni, jākrāsojas pieticīgi un jānogriež īsi mati, jo gari piestāv tikai pusaudzēm :D Pārspīlēju nedaudz, bet kopējā tendence tiešām tāda izskatās - tikko ir ap/drusku pēc 30, jāsāk raudzīties uz mūža nogali.
Kā ir ar jums?
.......................................................
Kaut jāatzīst, ka 25gadīga jau ir par vecu (senčiem šis gadu skaitlis bija vecmeitības robežšķirtne), pirmais svaigums jau ir vējā
2461
