Šķiramies

Iespējams esmu vīlusies attiecībās un visās ap to peripētijās. Tāpēc esmu par to, lai dzīvotu tā, lai būtu laimīga. Ja attiecības neapmierina no tām ir jādodas prom. Vienīgi attiecības veido divi, vai nu abi ir attiecībās vai ari būs tikai viens cilvēks, kas tajās strādās (ne jau finanšu ziņā).

Tas, ka vīrietis izrāda mīlestību savādāk, kā to vēlies Tu, nenozīmē, ka viņš nemīl.
Katram mums ir savi pieņēmumi un uzskati par to, kas OBLIGĀTI jādara tad, ja mīl, un esam vīlušies, ja otrs to nesaprot. Bet pieņemu, ka viņš nesaprot, ko vēlies Tu, jo viņš taču mīl, tikai - pa savam.
Pēc savas pieredzes varu teikt, ka - jo mazāk gaidīsi, jo vairāk saņemsi.

Cits jautājums ir, vai Tu vispār vēlies šīs attiecības. Tikai Tavās rokās ir izlemt, vēlies vai nevēlies būt ar viņu. Veiksmi! :)

Man nav īsti viedokļa vai pieredzes par tēmu, bet ļoti aizķēra Lawra rakstītais :)

Kā dziedāja Tīna T. , "What's Love Got To Do With It?" Mīl, nemīl, mīli, nemīli - ja tu neesi laimīga, vai tev to vajag?

Dod attiecībām laiku līdz pavasarim, iemēģini visu, ko tev iesaka, bet ja nelīdz - sāc jaunu, skaistāku dzīvi.

Paldies Egamons rakstītajam. Liek aizdomāties arī manā attiecību problēmā.

Egamons-man loti patika tavs piemeers no dziives!Taa iisti no sirds-tik daudz patiesiibas visaa tavaa teiktajaa.

Es izlasīju gandrīz visas tēmas, kuras pēdējā laikā ir komentējis Egamons. :D Es tevi nestalkoju (nu tikai nedaudz), vienkārši tavi komentāri man tik ļoti lika aizdomāties par sevi, savām attiecībām, savu attieksmi. Uzreiz gribās būt labākai, uzvesties adekvatāk. :) Paldies par tik vērtīgiem viedokļiem.

++++ 57days

Black dress-es biezi ieklausos viiriesos,ja arii ir uz pusi jaunaaki ,kaa es pati.Puisi netaisa taadas draamas kaa sievietes,pasaka visu kaa ir ,bet loti biezi visaa ir liela taisniiba.

Emmanuelle, es tieši iedomājos, kāpēc es vislaik visu tik ļoti sarežģiju?! :D Lasot tik mierīgus loģiskus komentārus, paliek nedaudz kauns. Nedaudz, jo sievietei laikam drīkst būt bišķiņ emocionālai, bet nu. :D

Nav jābrīnās, ka Egamons savā profilā ierakstījis konsultēt, cilvēkus par attiecībām!, jāsaka, ka diez gan labi viedokļi izskan!


Es šodien vispār te forumā esmu tik daudz laba izlasījusi, ka pilnīgi gribas atslēgties no visa un padomāt par sevi un savām attiecībām. :D

Hmm, arī šķiet, ka situācija par mani...
Tikai manā gadījumā, par to ir runāts miljardiem reižu un nekas. Viņš nesaprot, ko vēloes, brīžiem pat teiktu, ka nav pieaudzis, lai gan vecums noteikti vairs nav "pa gaisu". Manam ir teikts un raudāt, bļauts un lūgts, bet viņš kā nespēj tā nespēj man sniget to emocionālo. Kas gan tur tik sarežģīts samīļot vai dienā uzrakstīt mīļu sms. Nezinu, vai no viņa puses tā ir nemīlestība vai neprasme, bet nu ir kā ir.
Jūtu arī to, ka izsūcam viens otru sausu, raudu es pilnīgi katru dienu, bet viņš nezin kur no dusmām likties- apzinos, ka daudz labāk būtu atiecības pārtraukt, bet es sevi ienīstu par to, ka viņu neienīstu. Nu nespēju es ilgāk par stundu vēlēties visu pārtraukt, pēc laiciņa jau atkal maigi pielienu pie viņa un cenšos visu saglābt.
Es arī gribētu zināt, kā tas ir, spēt visu pārtraukt, atteikties no kopīgas dzīves, dzīvokļa un ģimenēm. Nu smagi.
Vai arī drīzāk- kā lai saglabj šo visu? Kādēļ nesaprot?

GOLDEN, cik jūs ilgi esat kopā? Ja attiecībās negūsti gandarījumu un mīļumu, kāpēc sevi jāmoka? Šķiries. Un autorei iesaku to pašu.

Artmezija divus gadus. Bet pārāk daudz kas tur kopā. Esmu pat sevi pieķērusi domājot par kādu citu, taču mans vīrietis ir tāds kurš netur- ja es viņu iegrožoju, viņs atkal- ej dari ko gribi. Un tas jau piezemē visvairāk. Man reizēm tā gribas saņem,t kādu greizsirdīguma devu, vai ziedu, vai kaut bildes publicēšanu facebook profilā, bet nekā. Un es nespēju neko mainīt. Un pat ar visu man piešķirto brīvību nevēlos pazaudēt un pārdzīvoju. Un man ir brīži, kad tiešām aiziet par traku histērija- vnk nezinu, kur lai lieka, tāds naids un sāpes vienlaicīgi, pašai nepatīku un apzinos, ka uzvedos kā psihiski sima, bet tieši tik tālu viņš var mani novest ar savu vienaldzību.

Cosmo standarta risinājusm - šķiries. :D

GOLDEN, man šķiet, ka viņš tevi nenovērtē un viņam ir vienalga par jūsu attiecībām. Diemžēl. Abiem ir jāstrādā pie attiecībām, nevis tikai vienam cilvēkam.

Negribas gari un plaši rakstīt, bet šis no manas attiecību krīzes, kad abi sapratām

Abiem ir jāstrādā pie attiecībām, nevis tikai vienam cilvēkam.

Abiem mums tās bija pirmās šāda veida nopietnās attiecības, kad dzīvo kopā, bijām iedomājušies, ka viss tālāk pats no sevis notiks. Nē. Lieliskas atiecības daudzu gadu garumā ir tikai un vienīgi darbs un vēlreiz darbs. Tikai filmās viss ir skaisti pats no sevis. Labi, ka laicīgi to sapratām un sākām pie tā strādāt, nekā tas būtu aizgājis tik tālu kā šajā un vēl citās iepriekšējās diskusijās. Novēlu, lai izdodas! :)

Labvakar,GOLDEN! :)


Zinu, to, ka cilvēks otru cilvēku vēlas iepriecināt, likt justies labi, tad, tici man, ko tik vīrietis nespēj izdomāt.Tas, protams, ja viņš vēlas Tevi.Ar vīriešiem ir tā, ja viņi, jūt, ka viss viņiem ir ko var vēlēties no otras puses, tad bieži palaižas, tas notiek tā, kad viņam skaidri un gaiši jāparāda, kas saplīsis, ko palīdzēt, vai atnest.Viņi, ir jau pie tā pieraduši, ka viņi, necenšas.Nav, vairs tā, kad attiecību sākumā, komplimenti, pieskārieni pastaigas roku, rokā...

Bet, ir viens, BET! Ja, cilvēkam, parāda uz viņa vainu un necenšas mainīties, vienas vienīgas problēmas, kuras kaitē Tev veselībai, normālai dzīvošanai, tad lai kā nevēlētos teikt, jāparunā kas ir noticis un kāpēc nemainās.Nav jau mazs bērns, kuram ar pirkstu jārāda.Ja vēl nesaprot,tad ieteiktu padzīvot, pāris dienas atsevišķi.Lai, saprot, ka tas nav joks!

Par mīļuma izrādīšanu, savā laikā, es pat caur messanger programu,telefonoa programma, ierunāju tekstu,jauku no rītiem un aizsūtu, kā sms, kad atver atskaņo.Tas ir patīkami. Mūsdienās ir tik daudz tehnoloģijas, kā pārsteigt otru pusi ir jābūt tik stimulam un vēlmei to darīt.

Visam apakšā ir vienkārši gribas trūkums un nevēlēšanās. Te nu ir īstais mirklis pašam padomāt un pajautāt VINAM– vai vispār tas, kas ir – vai tev tas ir vajadzīgs.

Vai varbūt mēs cenšamies uzturēt kaut ko, kam abi saprotam – nav nākotnes, un paturam to kā jauku šībrīža stadiju.

Nepadodies, tas ir vieglākais ceļš pārtraukt attiecības,galvenais saprast to problēmas būtību un atrisināt.

Vai varbūt mēs cenšamies uzturēt kaut ko, kam abi saprotam – nav nākotnes, un paturam to kā jauku šībrīža stadiju.

Diemžēl, ļoti daudz attiecības balstās uz kaut ko šādu.