Atļaušos vienkārši pārkopēt no savas lapas un bišku palabot:
Par bruņurupučiem
Vairāk jau laikam tas ir stāsts par tādiem mirkļiem, kad īsti nesaproti, ko ar sevi iesākt. Kad it kā gribās kaut ko darīt, bet neko negribās. Vai otrādi. Kad tik daudz iespēju, bet nesaproti, kuru ķert ciet. Bet varbūt tā vietā, lai tvarstītu visas tās iespējas, pagulēt vēl 5 minūtes? Kā lai saprot, ko iesākt, ja piedāvātās iespējas ir savstarpēji izslēdzošas?
Ko dara bruņurupucis, kad viņam vajag mieru? Ieraujas savā mājā, iebarikādējas un neliekas ne zinis par apkārt notiekošo. Vai kāds viņam pārmet? Neviens pats!
Ko dara bruņurupucis, kad viņa ir vējš krūtīs? Metas uz okeānu, viļņos un putās iekšā un sajūsmināti spiedz. Esmu pilnīgi pārliecināta, ka viņi spiedz. Un vai kāds viņiem pārmet? Neviens pats!
Tātad, šoreiz pirmiem pieciem, kas pieteiksies, paroles vietā nosaucot savu mīļāko ēdienu, es paskatīšos,kas viņiem ir nepieciešams, lai viņi justos labāk. Un, ja kāds jums izdomās pārmest par jūsu izvēli, sakiet, ka esat bruņurupucis. Iespiedzaties un metaties prom!
Labi, tagad visi kādu mirklīti patrenējamies sajūsminātā spiegšanā (noderēs, ka es jums saku!) un varat sākt pieteikties kārtij ;)