Vai jūs mīlat savus brāļus/māsas?

Man ir 2 braali, mums ir 10 un 13 gadu starpiiba.( man ir 20, attieciigi 30 un 33) . Vini ir mani taaaaa lutinaaja berniibaa, istenibaa arii tagad. Vecaakais braalis jau 6to gadu ir Anglijaa un diemzeel pedejo 1,5 gadu neesam kontakteejusies, paraak garsh staasts, tachu mani tas saapina liidz sirds dzilumiem.
ar jaunako gan cits staasts, tuseeju kopaa ar vinu un vina draugiem, braucu pie vina ciemos (nu istenibaa pie vina meitinas ) , taisam picu vakarus, vai vnk iedzeram, braucam kopaa viss kaut kur.attiecibas gan ar vinu draugu man nesaank, uzlika treknu punktu shim tematam :D (kaa jau lielais bralis)
es vinus miilu, lai cik loti dazreiz vini man izbesii un es vinus, bet es nevaretu iedomaaties savu dziivi taa, ka es buutu vieniigaa gimenee. vini man ir svariigi.

Man ir vecāka māsa un jaunāks brālis. Vecuma atšķirība gan ar vienu, gan ar otru pāris gadi.

Ar māsu ir tā, ka divi atšķirīgāki cilvēki kā es un viņa laikam nevar būt. Viņa man ir tāda, kas tur roku uz manas dzīves pulsa, vienmēr kritizēs, vienmēr mācīs, vienmēr aizrādīs, viņa ir skarba, bet manis dēļ izdarīs visu, zinu, ka viņa ir mana sirdsapziņa un mans stingrākais atbalsts vienlaikus.

Ar brāli ir tā, ka esam ļoti līdzīgi, mēs esam tiešām labi draugi viens otram, viņš mani vienmēr aizstāvēs citu priekšā un tad acīs pateiks, kas nav labi. Ar viņu esam kā dvīņi kaut tādi neesam/

Mums visiem ir ļoti ciešas attiecības, bieži tiekamies, nevaru iedomāties savu dzīvi bez viņiem un mīlu viņus abus bez gala.

Saviem vecākiem esmu vienīgais bērns. Mammas otrās laulības rezultātā tiku pie divām vecākām pusmāsām - audžutēva meitām. Attiecības ir nekādas, redzamies labi ja pāris reizes gadā.
Nekad neesmu ilgojusies pēc māsām un/vai brāļiem.

Man ir jaunāka māsa, kuru ļoti mīlu. Esam ļoti tuvas.

Kā arī,cik gadu robeža ir jūsu starpā, respektīvi, esat jaunākais bērns ģimenē, vai tieši otrādi vecākais. Un vai,jūsuprāt, tas ir kādā mērā ietekmējis jūsu attiecības, jo ir zināms, ka daudziem bērniem,kas ir vecāki, ir tāds kā žults uz jaunāko māsu/brāli, jo uzmanība pēkšņi, vienā dienā ,tā teikt, ir tikusi citam bērnam,ne pašam.

Esmu vecākais bērns ģimenē un mīlu gan savus brāļus, gan māsas.
Protams, ka bērnībā sanāca izkauties pa pilnam rublim, bet nu tagad jau esam pieauguši un mūsu savstarpējas attiecības ir uzlabojušās, esam kā labi draugi.
Māsas man ir mazas, tāpēc īpaši labāko draudzeņu attiecības nesanāk. :D Arī pārējie brāļi ir diezgan jauni un uztver mani kā briesmīgo lielo māsu. :D

Man ir viens brālis...viņš ir otrais cilvēks aiz mammas, ko es visvairāk mīlu! Mums ir 6 gadu starpība, viņš vecāks. Bērnībā, protams, viens otru necietām, kā jau bērni. Tagad viens otru ļoti mīlam un mums ir superideālas attiecības (l)

Brālis, zinu, ka palīdzību varu lūgt jebkurā laikā un gadījumā, bet mums drīzāk ir familiāras attiecības. Gribētos sirsnīgākas attiecības, bet kā ir - tā ir :)

Esmu vienīgais bērns ģimenē un paldies Dievam.

Esmu vienīgais bērns ģimenē, sajūtas ir dalītas, no vienas puses gribētu brāli vai māsu, bet tajā pat laikā patīk būt vienīgajam bērnam, visa uzmanība man utt.
Es pat nespēju iedomāties to, kā ir tad, kad ir māsa vai brālis!