Vai jūs mīlat savus brāļus/māsas?

Ir brālis, bet gadus 20 vecāks. Nekad nav bijušas labas attiecības, vienmēr esmu jutusi, ka traucēju viņam. Agrāk vēl sveicinājāmies, bet tagad pat to nē, un pat draudēja man. Bet domāju, ka tas nav gadu starpības dēļ, bet gan viņa raksturs, jo viņam ne ar vienu nav labas attiecības, tagad pat ar vecākiem knapi uztur kontaktus.

Tāpēc man kādreiz ir tāda balta skaudība skatoties kā citiem ir brālis/māsa, kā aiziet kaut kur kopā, parunājas, izpalīdz viens otram utt. Nav arī māsīcu vai brālēnu, un neviena cita rada, kas būtu kaut nedaudz manā vecumā. Vienmēr esmu vēlējusies, ka būtu māsa...

TalisQualis_Protams,ka tas nebija tā domāts, bet zināmā mērā-varētu piekrist.:D
Diskusiju radīju,lai uzzinātu citu meiteņu attiecības ar saviem tuvākajiem.:)

Man ar brāli ir gandrīz 3 gadu starpība un attiecības ir nekādas. Mēs gan mēdzam par šo to ieņirgt kopā, bet tas ir reti, viņš vienkārši prot sabojāt attiecības. :)

Man ar māsu 9 ar pus gadu starpība.Esmu vecākais bērns ģimenē.Tas pa lielam ir mani veidojis.Vienmēr esmu uzņēmusies atbildību, rūpējusies ne tikai par māsu, par visiem.Tagad to tā tik ļoti neizceļu kā kādreiz.Man draugs arī ir vecākais bērns ģimenē un viņš ir tāds pats kā es.Vienmēr par visiem rūpējas. :)

Vai jūs mīlat savus brāļus/māsas?

varbūt tas tā nav domāts, bet man atgādina jautājumu no bērnudārza laika :D
pilnīgs atmiņu dialogs galvā,
-tu mīli savu brāli?
-nē. bet, ja viņš nomirtu, es raudātu.
:D

bet par tēmu, protams, ģimene man ir pats galvenais.

Man ir māsa,kad viņa piedzima es biju apvainojusies,bērnībā man bieži vien likās,ka vecāki mani apdala un māsu lutina.Mazliet jau tas tā arī bija.Daudz esam plēsušās.Ik pa laikam es mēdzu viņai ko ieteikt,šad tad bišķi pastrīdamies,pārsvarā tāpēc,ka neklausa un dara pāri mammai. Kopumā varu teikt,ka man māsa ir tuvākais cilvēks pasaulē,uzskatu,ka sākam kļūt par draudzenēm.Bieži prasa man padomus,lai pažēloju u.c. lietas. Pa lielam varu teikt paldies vecākiem par tik foršu māsu.Vienai būtu ne tik forši,tad patiešām būtu apdalīta. Domāju,ka laikam ejot mūsu atiecības paliks arvien labākas.

Ar brali uzmanibas trukumu masas del nejutam, paši gribejam braaliiti vai maasinu. Bet bija biskin vilsanaas,ka vairs tik biezi nevareejaam iet speeleeties ar kaiminu beerniem,jo maasa bija jaapieskata,kameer mamma pusdienas gatavo. Atceros vienu reizi, kad nu tiesaam apnika pieskatiit, sppeeleejaamies savaa nodabaa bez maasas, un mamma bija tik nikna,ka siikaa atskruuveeja balinaataaja pudeli un gandriiz iedzera to dranki :D :D bet mums riktiigi patika ruupeeties par maasinu, nest saldumus un auglus peec skolas :)

Esmu jaunākais bērns ģimenē. Ir divas vecākas māsas, vecākā ir 7 gadus vecāka, otra- 4 gadus vecāka. Attiecības ir ļoti labas.
Protams, bērnībā bija grūti, kāvāmies, it īpaši ar vecāko māsu, viena otrai pa muti devām utt. Ar vidējo attiecības vienmēr bijušas savādākas, vienmēr ir mācījusi, kritizējusi, bet tagad, kopš ir draugs, kurš viņai patīk, attiecības ir ļoti uzlabojušās.
Es priecājos, ka esmu jaunākais bērns. :) Vecāki gan nesen teica, ka, ja būtu zinājuši, ka būs tik grūti palaist dzīvē pēdējo bērnu, būtu domājuši par vairāk bērniem. :)

Man ir 2 vecāki brāļi, ļoti mīlu viņus :) Attiecības mums ir tuvas, bieži sačatojamies, reizēm tiekamies, bieži pie vecākiem braucam kopā :) Nevaru iedomāties, ka viņu varētu manā dzīvē nebūt.

Jā.

Esam abi audzināti un lutināti vienādi, nekad nekādu skaudību neesmu izjutusi. Mamma gan mīlēja brāli vairāk. Bet es biju tēva mīlule. Tagad viss tā izlīdzinājies plus mīnus. Drīzāk, tā kā brālis vecāks, pirmais izvācās, tad mani lutināja dubultā :D

Brālis 5 gadus vecāks. Protams kāvāmies, kad bijām sīki. Viņš man plecus ir nejūtīgus atdauzījis ar saviem sīvajiem :D
Bet attiecības bija super, kopā ballējāmies, vienu brīdi pat dzīvojām kopā, bija forši. Un tad viņš aprecējās ar sievieti, kas viņu paslaucīja sem tepiķīša. Attiecības vairs nav un nebūs nekad tādas. Ne man, ne maniem vecākiem ar viņu.
Pēdējā laikā cenšamies vairāk kontaktēties, bet tas viss ir pārāk saržģīti. Man bieži sāp sirds, ka tā.

Esmu vienīgais bērns ģimenē. Bērnībā ļoti, ļoti gribēju brāli/māsu, bet priecājos, ka man ar brālēniem un māsīcām ir +/- viens vecums, tad nu kopā visi tusējām un nebiju es odinočka :D Liekas jau ļoti foršas brāļu/māsu attiecības, bet tajā pat laikā, nespēju iedomāties, ka man tā būtu. Bērnībā redzēju vairāk mīnusu tam, ka esmu vienīgā, pieaugot sapratu, ka tam ir vairāk plusu, nekā mīnusu :D

Un vai,jūsuprāt, tas ir kādā mērā ietekmējis jūsu attiecības, jo ir zināms, ka daudziem bērniem,kas ir vecāki, ir tāds kā žults uz jaunāko māsu/brāli, jo uzmanība pēkšņi, vienā dienā ,tā teikt, ir tikusi citam bērnam,ne pašam.

Man ar brāli un māsu ir nedaudz vairāk kā 10 gadu starpība, nekad nav bijusi nekāda greizsirdība vai skaudība no viņu puses. Ir bijuši teksti ''Man tavā vecumā tik daudz neatļāva'' utml, taču lielākoties brālis pats ir tas, kurš lutina mani.

Man ir viens brālis...viņš ir otrais cilvēks aiz mammas, ko es visvairāk mīlu! Mums ir 6 gadu starpība, viņš vecāks. Bērnībā, protams, viens otru necietām, kā jau bērni. Tagad viens otru ļoti mīlam un mums ir superideālas attiecības

Šis ir par mani, tikai es esmu 6 gadus vecāka par brāli.

Esmu vieniigais beerns un vienmeer ir gribeejies, lai dziivee buutu veel braalis vai maasa. Domaaju, ka labi satiktu un iespeejams dziive ar vecaakiem buutu bijusi pavisam savaadaaka, nekaa taa bija.

Ir gadu vecaks bralis un astonus gadus jaunaka maasa, miilu vinus looooti loooooooti :) paslaik sanak satikties tikai 2x gagadaa, bet katra atkalsatikshanas reize ir labaaka par Ziemassveetkiem un dzimshanas dienu kopaa, vot tie ir sveetki)
Beerniibaa,protams, bija kaski ,bet taa tam jaabuut :) :) tagad varam runaat par visu :)

Un vai,jūsuprāt, tas ir kādā mērā ietekmējis jūsu attiecības, jo ir zināms, ka daudziem bērniem,kas ir vecāki, ir tāds kā žults uz jaunāko māsu/brāli, jo uzmanība pēkšņi, vienā dienā ,tā teikt, ir tikusi citam bērnam,ne pašam.

Kāvušies, protams, esam visi, bet, kad bijām mazi, vienmēr, nu vienmēr citu priekšā esam cits citu aizstāvējuši pat līdz asinīm. Jā, mēs augām skarbā sētā :D

Ir brālis, ir māsa, ir pusmāsa. Ar brāli, par spīti gadu starpībai, ir vislabākās attiecības, varētu teikt, ka viņš ir man vistuvākais un nozīmīgākais cilvēks. Ar māsu ir normālas, labas attiecības, bet neesam ļoti tuvas.

Esmu jaunākais bērns ģimenē, ir vecāks brālis un māsa. Brāli mīlu līdz nāvei, visu būtu gatava viņa dēļ izdarīt, savukārt māsu labprātāk redzu ejam, nekā nākam. Nav viņa man nekad neko sliktu izdarījusi, nezinu, kāpēc tā man pret viņu ir.