Vīrietis un dzemdības

cik daudzām vīri ir piedalījušies dzemdībās :) mīļi, ļoti !

pret, vīrietim tur nav jābūt , mans vīrs nebija, aizveda mani no rīta uz DzN un pēc tam pa dienu atveda kompi un nāca skatīties meitu :)

Man draugs piedaliijas pilniigi visaa..no saakuma,liidz beigaam..arii tad kad naaca aara placenta un lika suves,draugs staaveja blakus un nekaadas ''psihologiskas probleemas'' neraadas.Manam draugam likaas pashaprotami piedalities dzemdibas un pec dzemdibam teica,ka nekaa TAADA tur vsp nebija..
Es savukart nevaru iedomaties taas sievietes,kuras dzemdee vienas pashas,viirietis ir tik milziigs atbalsts,ka man liekas,ka es buutu sajukusi praata,ja buutu tur viena pati..

Takaa mans draugs man bija blakus jau no pasa saakuma,tad arii redzeja izkaarnijumus.. nu un ? tas viss ir dabiigs process..

Eibī, nu es teiksim tā nevarētu, es pieļauju, ka trauma būtu man un daudz lielāka nekā vīrietim :)

Mēs skatījāmies dzemdības youtubē kopā (pašiem bērni nav). Es tiešam nezinu vai gribu, lai piedalās.

Mans draugs juutas lepns,ka piedaliijas,kad kaads prasa kaa gaaja dzemdiibas,tad vinsh ar pagodinaajumu un lepnumu pirmais saak staastit..

Es nevaru iedomāties, ka vīrs nepiedalītos. Un tās bailes, ka redzēs kaut ko ko nevajag redzēt, man šķiet smieklīgas. Es laikam ar tādu vīrieti pat kopā nebūtu, kas iekārotu mani tikai skaistu un seksīgu un vienmēr perfektu. Un par to emocionālo traumu vispār pārsmējos. Es atvainojos, bet kas jums tie par vīriešiem, ka tā baidaties , ka tikai neiegūst traumu? Es ar tik vāju vīrieti kopā nebūtu, man vīrietis ir mans drošais plecs, kas atbalstīs vienmēr un kaut kādu bailuli man nevajag.

Mans piedalījās, bet uz izspiešanu nebija klāt. Kurā brīdī viņš pazuda vai kurā ieradās,es neatceros,jo man bija tik dziļi vienalga,kas notiek apkārt,ka dzemdību zālē varēja būt arī prezidents,es nepamanītu. Biju reāli aizņemta ar sevi.
Man arī likās,ka nu būs trauma vīrietim. Protams,ka nekas tāds nav noticis,gluži otrādāk-iekāre nez kāpēc lielāka.

Šī diskusija atausa atmiņā manas dzemdības, kad mazajam bija jānāk ārā, vecmāte man uzjautāja: vai man nebūs iebildumi pret topošās vecmātes-praktikantes klātbūtni?. Nodomāju, forši ka būs kāds papildus atbalsts no medpersonāla puses. Liels bija mans izbrīns, kad kājgalī nostājās zili bāla, tuvu ģībonim meitene, kura no skata, kā mazulis dzimst palika slikti un ļogani stutējās pret galdu.. tas, ka vīrietim, kuram darbs nav medicīnas jomā, redzot dzemdibu skatus var palikt slikti, to vēl saprotu, bet ne jau topošajai vecmātei..:D

Es savukārt nesaprotu kā dažas te ir tik neaptēstas , ka nesaprot , ka ne visas grib tos večus blakām . Ja vecis nav blakām - tātad nav normāls un nemīl . Ja ir blakām - laikam jau lielā mīla atrasta . Ka tik ne arī .
Es esmu pret vīriešiem dzemdībās , bet esmu gana pieaugusi , lai pieņemtu, ka tā ir katra paša lieta , bet dažām laikam vēl jāaug , tad varbūt briesmīgais sašutums un otra viedokļa nepieņemšana pazudīs .

Es savukārt nesaprotu kā dažas te ir tik neaptēstas , ka nesaprot , ka ne visas grib tos večus blakām . Ja vecis nav blakām - tātad nav normāls un nemīl . Ja ir blakām - laikam jau lielā mīla atrasta . Ka tik ne arī .
Es esmu pret vīriešiem dzemdībās , bet esmu gana pieaugusi , lai pieņemtu, ka tā ir katra paša lieta , bet dažām laikam vēl jāaug , tad varbūt briesmīgais sašutums un otra viedokļa nepieņemšana pazudīs .

100% +++++

Piedalīšanās dzemdībās noteikti nav nekāds rādītājs mīlestībai un nav garants bērna ucināšanai. Pārāk daudz piemēri redzēti,ka lielie dalībnieki neliekas ikdienā ne ziņas par bērnu vai šļūc pa kreisi.
Man liekas,ka ne tik daudz tie vīrieši traumētos,bet pašas sievietes. Nedomāju,ka vajag uztraukt dzemdētāju un lai notiek viss pēc viņas prāta dzemdību laikā.Ja negrib, tad negrib vīrieti klāt.

Dzemdēju pati, vīrieti dzemdībās negribēju redzēt. To zināju jau pirms paliku stāvoklī.
Dzemdēju viena, vecmāte ik pa laikam paskatījās kā iet.

Ķepa, iespējams tieši Tu viņai liki pārdomāt profesijas izvēli :D

Smiekligi dazi komentari :D

ES pirms dzemdibam ar runaju,ka nav ko vinam nakt skatities ka es bernu spiezu, bet kaa pienaca ta diena jutu cik loti gribu to atbalstu, ne no viena cita, bet tiesi no viriesa. Tapat ari vinam,nevareja vins mani atstat tur vienu,ka vins teica. Un palidzeja loti man,gan kaju tureja pie vedera,jo es atteicos to darit, gan dakterisi bija iecietigaki del ta, ka virietis blakus. Ja ja,manejais teica , ka dakterisi loti valdijas,lai mani izturetu.
Un redzeja vins visu,pilnigi visu. Murgi pec tam neradijas,psihologu neapmekleja, un ar TO mums viss ir kartiba.:)
Un pirmo reizi man virietis pa 6gadiem apraudajas redzot bebi. Teica,ka ta ir tada laime,ko aprakstit nevar.


Ta kaa nav ko gudri spriest,kad pienaks taa diena,tad daudz kas nenotiks kaa pec gramatas. Un taja bridi asinis,sudi un ko tik vel jus te minat bus pedejais par ko domas.

Kopā uztaisījā - kopā sagaidījām.

Piekrītu. Pat nevaru iedomāties, kā vīrs varētu nebūt blakus tik svarīgā momentā. Dzemdības bija ļoti straujas, kas man radīja nelielu paniku, tāpēc bez vīra atbalsta būtu daudz grūtāk.

Man liekas drausmīgi vīrietim likt noskatīties uz dzemdību skatiem! Atvainojos, bet es nesaprotu, kā pēc tam vīrietim vēl var stāvēt uz to sievieti.

Iedomājies, stāv, un kā vēl! :D

Mazlie ne par teemu, bet ...

Kad man labo zobu, piemeeram, es mediteeju, skatos griestos un plivinos savaas domaas, kaifu man tas nesagaadaa, tachu bojaata zoba salaboshana ir nepiecieshams process, juutu njemshanos pa muti, bet pati principaa neko neredzu. Saapju slieksnis pietiekoshi augsts, pashiedvesma laba utt.

Tachu, ja man liktu tuvplaanaa noskatiitites, kaa to zobu salabo kaadam citam, nu taa pavisam tuvplaanaa, kaa ielaizh narkozi, kaa veic visas proceduuras an instrumentiem, kaa aizskalo asinis, ziniet, es negaranteeju, ka es vienaa briidii nepasuutiitu visus pie velna, jo man paliktu shkjeermi ap duushu.

Tas bija tikai saliidzinaajums. Nu, ljaujiet tam viirietim pasham izveeleeties, ja abi to gribat, lai skataas, ja kaada no puseem negrib, viirietis paliek aiz durviim. Beidziet glorificeet savas dzemdiibas. Un nesaliidziniet ar dazhaadaam ekstreemaam situaacijaam, kas var gadiities dziivee, taadaas nav vietas filozofijai - ziniet, es varu nogjiibt vai man riebjas, taadaas ir jaaizsleedz liekaas emocijas un jaapaliidz. Tachu dzemdiibu zaalee, kur ir vesela aarstu brigaade, likt kaadam stulbi skatiities, ja vins pats to negrib un nekaa reaali nevar paliidzeet dzemdeetaajai, marasms. Juus pashas, piemeeram, gribeetu buut klaat, kad juusu viirietim, teiksim, operee aklo zarnu, veedera dobumu utt??? Domaaju, ka vairums, nee, tikai taas, kuraam ir tiira mediciiniska interese un zinaashanas. Jaa, jaa, jaa, var kliegt, ka beerna naakshana pasaulee tachu nav jaasaliidzina ar kjirurgjiskaam operaacijaam, tachu, nolaizhoties no filozofijas augstumiem, neko vairaak par asiniim, izdaliijumiem un saapeem pasha procesa laikaa redzeet nevar.

Vai...skatīties šausmenes,kur rīkli griež var,bet uz dzemdībām paliek par princešdvēselītēm.

Neticami,bet es piekritu +++ :D

Sākumā plānojām ka būs klāt, pēctam ka tomēr nē...diksutējām visus 9 mēnešus. Dzemdību dienā viss notika strauji, aizbraucām uz slimnīcu, vecmāte vīrietim pajautāja vai nevēlas palikt kopā ar mani, viņš uzreiz piekrita. Bija kopā ar mani visu laiku, līdz brīdim kad gāju uz dzemdību zāli, tad gan palūdzu lai paliek un gaida. Viņš bija tik ļoti satraucies, jo nekad mūžā nebija redzējis, ka kādam tik ļoti sāp :D