Vīrietis un dzemdības

Par citām vienalga, bet ja es kādreiz tomēr dzemdēšu, tad draugu blakus tajā brīdī negribu. Uzskatu, ka tā nav vīrieša vieta. Nevis tāpēc, ka viņš kko ieraudzīs vai viņš ir kkāds vājinieks. Nē. Vnk uzskatu, ka viņam vnk nav tur jābūt. Viss. Palīdzēt pirms tam tajā palātā un pēc tam uzreiz nākt apraudzīt - jā, bet procesa laikā negribētu ne viņu, ne savu māti, ne vispār vēl kādu izņemot mani un medicīnisko personālu.
Uzskatu, ka šajā jautājumā katram pārim jādara tā, kā viņi vēlas. Nav viena pareizā varianta. Vienalga, kādi kuram argumenti.

Esmu PAR, un vēlētos lai mans cilvēks man būtu blakus šādā mirklī, par nepatīkamiem skatiem pat nedomāju, tas ir dabiski.

Piedalījās līdz pašam galam, nabassaiti ar grieza.
Nu es tā kā no sākuma negribēju viņa dalību, jo uzskatīju, ka tas var ietekmēt attiecībs (nu, redzētais), viņš arī tā ne visai. Bet no vecmātes un ārstes puses, savukārt, nāca ļoti liela rosināšana uz partnerdzemdībām. Tad nu mēs nolēmām, ka līdz dzemdību zālei un tālāk pati, īpaši tādēļ, ka burtiski pirms 2 nedēļām bija dzemdējusi viņa māsa un viņas vīrs gāja uz zāli un neizturēja, palika slikti, izgāja...

Bet scenārijs mainījās, kad man bija jāiet uz dzemdību zāli, vecmāte šim pajautāja, vai ies, šis tā mierīgi, jā, ies. Nabassaiti ar grieza (līdz tam nebija vispār iedomājies, ka varētu, jo viņa iztēlē šī bija vieta, kad viņš jau sen bezsamaņā uz zāles grīdas un māsiņas viņu spārda ar kājām, lai netraucē, nevis dod ožamo spirtu :D ).

Es pēc tam jautāju WTF, kāpēc gāja? Šis saka, ka palika vienu brīdi bail, kad man aizveda, lai ieliktu EA un viņš dzirdēja kā anesteziologs lamājās (nu tur arī bija tāds riktīgs miesnieks kā no šausmu filmām un vēl divi zelta zobi), pēc tam bailes pazuda.

Attiecības tikai uzlabojās!

Bet tas, atkal,viss ir ļoti, ļoti individuāli.

Uz šobrīdi es saku,ka es negribētu,lai viņš ir klāt pašā procesā. Doka saka,ka man birestu ķeizars muguras traumes dēļ, tad vēljovairāk..
Esmu prasīju vai gribētu. Atbildēja, ka viss būs tā,kā es gribēšu. Pie tā arī paliekam.

Wendy1, lasi uzmanīgāk. Es jau minēju, ka nerakstīju, ka tas ir normāli. Zini, dzīvē vienkārši mēdz gadīties negadījumi (piem., pēc smagām dzemdībām mēdz būt neiespējami saturēt gāzes. Sanāk vienkārši nopirsties un sarkt par to... Nav patīkami un forši nemaz. Bet, diemžēl, tā dzīvē mēdz notikt.). Un arī citos gadījumos - cilvēki mēdz slimot, zini vai. Bet tāpēc vien, ka vīrietis ir blakus tādos brīžos, sievietei nevajadzētu viņa acīs kļūt mazāk īpašai, jo, redz, viņa izrādās ir tikai cilvēks, nevis perfekta sexīga lelle. Tādi brīži ir īpaši ar to, ka domāšana ievirzās pareizās sliedēs. Sāc saprast, ka ir mazsvarīgas lietas attiecībās un ir svarīgākas lietas par virspusēju perfektumu. Kļūsti ar vīrieti par draugiem, kuri ir klāt vistizlākā momentā, jo svarīgs ir nevis sex star jums, bet vēlēšanās vienkārši būt blakus neskatoties ne uz ko.
Un es nerunāju par to, ka ir ok pirst, atraugāties, skūt vāveri publiski utt. Runāju par negadījumiem, kurus nereti nespējam kontrolēt vai izvēlēties.

..un es nesaprotu tās, kas saka - ko tur vīrietim skatīties, kāpēc gan viņam būt klāt utt...
Tātad bērnu saražot, kas ir tāds patīkams process, vajag divatā, bet kad jādzemdē, tad pēkšņi vīrietis var nebūt iesaistīts un tā ir tikai sievietes padarīšana?!

Mums bija noruna, ka būs klāt, bet spiešanas brīdī lai skatās pēc apstākļiem un izvēlas mukt prom vai ne. bija ilgas un grūtas dzemdības un Viņš izvēlējās palikt, redzēja arī kā mazā parādās. pēc tam teica, ka bija sabijies, cik man bija slikti, tāpēc skriet prom ne prātā nenāca.Pēc dzemdībām iedvesmots visiem pārstāstīja mūsu lielo notikumu, un ne jau asinis vai kādi citi skati viņu iespaidoja visvairāk, bet tas, ka viņš redzēja, cik smagi tas ir un kā tas viss notiek. Vienu brīdi pat bija pasācis skatīties tv pārraides par dzemdībām :)

Es viennozīmīgi varu teikt, ka tas bija viens no svarīgākajiem mirkļiem (stundām) mūsu dzīvē un tieši tādi notikumi satuvina visvairāk. Mīlu Viņu vēl stiprāk un domāju, ka arī Viņš jūtas tāpat :)

Noteikti par.
Es noteikti gribēšu, lai viņš ir blakus un ļauj spiest viņa roku un lamāt viņu par to, ko man ir nodarījis :D Mēs jau par to esam runājuši un viņš piekrīt. Protams, blakus nozīmē blakus man, nevis ar galvu starp manām kājām un nu tik vērot, kas tad tur notiksies.
Es uzskatu, ka būt blakus savai sievietei dzemdībās, nozīmē atbalstīt viņu morāli, sniegt to drošības sajūtu, ka viņa nav viena, nevis šķebināties par to, kā dzimst bērns un raisīt sievietei bailes, ka viņa vairs nebūs seksīga viņa acīs. Ja kāds vīrietis ir spējīgs tā pateikt, tad tas nav vīrieša vārda cienīgs tēvainis.

Ja man būtu dabīgās dzemdības, tad jā, vēlētos, lai ir blakus, bet lai stāv galvgalī.
Ja būtu ķeizars, tad gan ko tur stāvēs blakus.

Mums bija tā,ka es teicu,lai pats izdomā vai to grib,jo negribu uzspiest un tt,bet viņš gribēja.
Tad nu arī nabassaiti pārgrieza un bija klāt no sākuma līdz beigām(izņēmumi,kad vecmāte palūdza uz minūti iziet) Viņš man deva tik daudz spēka,ahhh-atgādināja kā elpot,neļāva aizmigt,jo es biju tik piekususi,ka acis lipa ciet.Man ļoti liels prieks,ka viņš bija kopā ar mani.
Tagad nav nekādu problēmu,taa nav atstājis nekādu negatīvu iespaidu uz seksuālo dzīvi.
Bet,protams piekrītu,ka ir visādi cilvēki un katrs to nevar izdarīt,tāpēc esmu gan par,gan pret-nedrīkst uzspiest.

Tāda sajūta, ka dažām dzemdības ir tikai izspiešanas process! Tā ir 2.stadija tikai. Grūtniecības laikā arī salasījos viedokļus, ka vīram var attieksme mainīties un murgi rādīties. Arī šaubījos, vai viņam jābūt klāt. Bet uz beigām jau man sāka palikt bail par dzemdību norisi, tāpēc lūdzu viņu piedalīties. Sarunājām, ka viņš paliks līdz izspiešanai un tad brauks mājās, jo vīrs nebija gulējis apmēram 36h. Ļoti priecājos, ka vīrs kontrakciju laikā bija man blakus, jo biju pamatīgi sazāļota, pusnemaņā, kliedzoša un neko pati nesapratu. Saikni ar realitāti man nodrošināja vīra balss un pieskārieni. Kad sākās izspiešana, vīrs ar zīmēm parādīja, ka izies ārā. Domāju, ka viņš aizbrauca mājās. Izspiešana bija ļoti ātra, jo tika veikts iegriezums. Kad sāka šūt mani ciet, tad vīrs cēli iesoļoja dzemdību zālē un, skatoties uz mani, pasoļoja garām krēslam ar manu sadīrāto intīmo vietiņu! Ziniet, šoks bija man, ne viņam. Bet vīrs laimīgs, pirmais auklēja meitu visu to laiku, kad mani šuva.
Man bija ļoti bail, ka attiecības būs mainījušās un ka es būšu zaudējusi to sievišķību vīra acīs. Muļķības! Redzu ar kādām izsalkušām acīm vīrs uz mani skatās, jūtu, ka viņš mani iekāro vēl vairāk. Bet tam visam klāt ir jauna sajūta - cieņa un apbrīns. Liekas, ka mana vērtība vīra acīs ir kāpusi vēl vairāk. Tā kā jā, nenožēloju, ka vīrs piedalījās dzemdībās. Bez viņa tas būtu bijis vēl grūtāk.

Jau sen zinu, ka noteikti Pret. Jādzemdē būtu man un zinot sevi - gribētu ātrāk tikt ar to procesu galā, nevis domāt par to, kā mēs kopā bērnu uztaisījām un tagad kopā skaisti dzemdējam. Tas ir - es dzemdēju, viņš skatās.
Mans tēvs nebija manai mātei blakus, kad viņa mani dzemdēja. Un tas nenozīmē, ka viņš manu mammu vai mani mazāk mīl. Viņš nebija klāt tad, toties ar pilnu atdevi iesaistījās audzināšanas un pieskatīšanas procesā. Vienmēr ar mani spēlējās, kad bija laiks utt. Būšana vai nebūšana klāt dzemdībās ir tikai izvēle. Tā nav nekāds rādītājs attiecībām vai mīlestības stiprumam. Ko tad tajos laikos, kad vīrietim nebija iespējas būt klāt? Tad visi tie vīrieši mazāk mīlēja savas sievietes, ka par spīti visam tomēr nerāvās ar varu iekšā dzemdēšanas telpā, lai būtu klāt?

Kāda starpība, kādi kurai iemesli par to, kāpēc viņa negrib vīrieti dzemdībās klāt? Tie ir viņas iemesli un punkts. Ja sieviete to negrib tāpēc, ka baidās kļūt mazāk seksīga, tad par viņas iemeslu ir jāieņirdz un jāstāsta, cik stulbi ir tā domāt?

Jādzemdē būtu man un zinot sevi - gribētu ātrāk tikt ar to procesu galā, nevis domāt par to, kā mēs kopā bērnu uztaisījām un tagad kopā skaisti dzemdējam. Tas ir - es dzemdēju, viņš skatās.
Mans tēvs nebija manai mātei blakus, kad viņa mani dzemdēja. Un tas nenozīmē, ka viņš manu mammu vai mani mazāk mīl. Viņš nebija klāt tad, toties ar pilnu atdevi iesaistījās audzināšanas un pieskatīšanas procesā. Vienmēr ar mani spēlējās, kad bija laiks utt. Būšana vai nebūšana klāt dzemdībās ir tikai izvēle. Tā nav nekāds rādītājs attiecībām vai mīlestības stiprumam.

Baigi labi pateici..

P.S un jā,tas bija tik skaisti,ka tētis ir pirmā aukle,kamēr mamma atpušas :)
Tāda laime:) Arī palika visas dienas slimnīcā ar mums,savādāk nespēju iedomāties to visu,bet katrs gadījums ir individuāls,jo cilvēki taču ir tik dažādi.

Ja nekas nemainīsies, tad noteikti izvēlēšos ķeizaru. Ja vīrietis vēlēsies pabūt blakus operācijas laikā - ar prieku ļaušu viņam to darīt. Ja nevēlēsies - nepārmetīšu un nespiedīšu. Tā būs viņa izvēlē.
Dabiskajās dzemdībās nekādā gadījuma neļautu būt blakus.

Kāda starpība, kādi kurai iemesli par to, kāpēc viņa negrib vīrieti dzemdībās klāt? Tie ir viņas iemesli un punkts. Ja sieviete to negrib tāpēc, ka baidās kļūt mazāk seksīga, tad par viņas iemeslu ir jāieņirdz un jāstāsta, cik stulbi ir tā domāt?

+1

Arī ķeizara laikā noder vīrietis. Man 2.bērniņš ir ķeizara bērns. Es neko nejutu, neredzēju, tāpēc ļoti noderēja, ka viņš tur bija un komentēja notiekošo. Pēc bērna "izcelšanas" viņš kopā ar Dr un bērniņu gāja āra, lai apkoptu, svērtu utt. Arī pirmo nakti viņš turēja mazo uz sava vēdera, lai būtu ādas kontakts, jo es biju citā palātā atžirgt no anistēzijas

neons, neesmu es perfekta, bet kkā līdz šim nav gadījušies nekādi čē pē ar veselību, lai spriestu pēc kā tanī brīdī izskatīšos. Bet ja man būs kkàdas caurejas un vemšanas tad uz tualeti kopà neiesim. Par dzemdībām, tas jau ir cits stāsts. Tur diez vai kāda izskatās kā no žurnāla vàka foto sesijas. Tā kā īpaši pēc bērniem neraujos, moš man tas ies secen. Bet ja nu tomēr, tad tanī momentā par savu uzvedību un izskatu diez vai vispār ienāks prātà domàt.
Viss ar labu nakti. Man jāpaspēj izgulēties ;-)

Man Piedalijas pirmajas dzemdibas un pats grieza nabas saiti. Bija norunats, ka paliks kopa ar mani tik ilgi lidz pats jutas OK.
Otras dzemdibas pienema pats, jo nepaguvam otreiz uz slimnicu (par to lielais pldies vinam)

Nu manam virietim nekadas traumas par redzeto nav, bet noteikti par to ir jaaprunajas un javienojas, lai nevienam nekas nav uzspiests. :)

Mans viedoklis uz 100% sakrīt ar watchingandtalking.

Bet iespējams, ja man būtu ķeizars, tad gribētu, lai vīrietis tomēr ir kaut kur blakus, lai mazo iedod viņam pēc izņemšanas, lai bērns jūt vecāku siltumu no pirmās dzīves minūtes.

Mans piedalījās, palīdzēja man ļoti - gan fiziski, gan ar klātbūtni.
Un nekur viņš neskatījās, neko neredzēja. stāvēja galvgalī.