Runājot par tēmu, mans vīrs bija klāt dzemdībās pēc paša vēlmes.
Ļāvu viņam pašam izvēlēties. Acis nepamirkšķinot teica, ka vēlas būt ar mani, kad pasaulē ieradīsies mūsu meita.
Esmu ļoti priecīga un pateicīga, ka viņš bija klāt. Dzemdības bija grūtas, ilgas. Aiz noguruma un bezspēka vienkārši 'slēdzos laukā'. Biju vājprātā pārbijusies, jo dzemdēju valstī, kur pat valodu nezināju, kas radīja problēmas ar komunikāciju starp mani un med. personālu.
Nodaļa bija pilna, trūka speciālistu, tāpēc vīram pie izspiešanas ārsts lūdza palīdzēt man spiest kāju pret vēderu. Tas nozīmē, ka viņš redzēja VISU, par ko pat man apskrienas iztēlojoties, kad viņš stāsta- redzēja meitas galviņu, asins, plīsumus, to kā man veica iegriezumu, placentu... Viņš pārgrieza nabassaiti pats uzprasoties.
Seksuālā dzīve mums ir super! Nekas diži nav mainījies, vien tas, ka tieku pat vairāk un biežāk apskauta un mīļota.
Esam daudz runājuši par dzemdību procesu. Paziņoja, ja mums būs vēl bērni, tad noteikti piedalīsies dzemdībās atkal, ja vien es ļaušu un vēlēšos viņa klātbūtni.
Tā kā ir pirmais no sava draugu loka, kurš ir kļuvis par tēti, mudina savus draugus piedalīties dzemdībās un atbalstīt savu sievieti, jo uzskata šo par vienreizēju un neatkārtojamu pieredzi. Viņam, dīvainim, ļoti patīk par šo tēmu apspriesties :D