Vīrietis un dzemdības

Neons

Un jā kājstarpe IR mana svētnīca :D IR...


Atvērtais lūzums, jau ir neparedzēta trauma, bet arī to labāk gribētu lai neviens neredz.. taču traumu gadījumos nevar izvēlēties kas gadās blakus kas nē...

Piekrītu ninasskapis par visiem 100

njaa, nisnasskapis izteica gluži manas domas.. :)

Nezinu, man tas liktos absolūti normāli. Atkarībā no sievietes lēmuma - varētu būt arī blakus tajā visā.

Par, jo mans vīrietis piedalījās no sākuma līdz beigām, attieksme pret mani nav mainījusies, pats priecīgs, ka piedalījās un redzēja mazo jau no pirmajām sekundēm. Intīmā dzīvē vēl labāka kā agrāk.

Pirms tam bija noruna, ka no sākuma būs klāt, bet ja īstajā brīdī nevēlēsies palikt, tad ies ārā. Lai gan viss ātri notika, bet es vēl paspēju uzjautāt pirms spiešanas vai āra neies, tad izvēlējās pats palikt un viss kārtībā. Nabassaiti arī negrieza, bet to es pati arī nedarītu.

Ļoti piekrītu Neons, kaut gan esmu daļēji pret..

Tā kā man viss vēl nākotnē priekšā, tad jau vairākas reizes esmu draugam teikusi, ka vēlos, lai dzemdības viņš būtu man blakus.
Prieks, ka arī viņš pats piekrīt.

Es arī negribētu, lai vīrietis ir klāt dzemdībās. Ko viņam tur darīt? Man tikai būtu lielāks stress, jo viņš noteikti pārdzīvotu par to, kā es jūtos. Ja nolemšu, ka man vajag kādu, kas patur roku, dienā, kad būs jādzemdē bērns, tam man ir mamma. (Un viena brīvprātīgā kandidāte :D)

Nu acīmredzot mēs uz vienu un to pašu lietu skatāmies ļoti dažādi. Man būtu ok skatīties uz asiņojošu vīra locekli, ja dabā būtu iekārtots, ka dzemdē vīrieši. Tas ir tik dabiski, ka neko "nedabisku" tajā neredzu. Manā uztverē sex un dzimumlocekļi nepastāv atsevišķi paši par sevi tikai un vienīgi kā izklaide, bez iespējamām sekām.
Kad buju jaunāka, arī likās, ka, nedod Dievs, vīrietis dzidēs, ka nopiržos, vai sadzirdēs nepiedienīgas skaņas no WC... Un dzemdības jau nu vispār - es pati vēlētos tajās nepiedalīties. Bet kopdzīves laikā tik daudz viss kas ir piedzīvots, ka sāku savādāk uz šo visu skatīties. Un jāsaka, ka sajutos tuvāka un ar īpašu saikni ar savu vīrieti, jo viņš ir bijis klāt visvisvisintīmākos un visgrūtākos un sāpīgākos brīžos. Arī viņš kā vīrietis sāka skatīties uz mani savādāk, ne kā tikai uz iekāres objektu, ne vienkārši sievieti, kādu ir daudz un ir smukākas, bet esu vienīgā, kura zina viņa dvēseles tumšakos stūrus un, kura ir redzējusi un atklājusi tik daudz. Manā dzīvē nekad nav darbojusies frāze, ka sievietei vajag palikt neatminamai. Tāda uzvedība vienmēr agri vai vēlu atgrūda vīriešus...

Neon, atvano, bet sacepies. Tas, ka tev ir konkrēti uzskati, nenozīmē, ka visām tādi jābūt. Neviena nesāka cepties par citas viedokli, izņemot tevi.

Es pati piekrītu watchingandtalking. Manā perfektajā pasaulītē izsapņots, ka tā arī būs.

Es nevis sacepos, bet diskutēju. Izsaku savu viedokli un redzējumu. Var jau protams pateikt tikai par vai pret, pat neko nepaskaidrojot, bet tā taču nav interesanti... ;)

Nu es arī nepiržu un neatraugājos citu klātbūtnē, kur nu vēl sava vīrieša... neuzskatu, ka tā ir kāda īpaša saikne... nu nesaku, ka tā ir, bet nu ja ikdienā šādi kopā visu dara (pirž, vemj, kakā) tad nav brīnums, ka večiem ap 40 veras ciet un meklē jaunas un skaistas :D :D :D Joks, bet nu jā, jāpiekrīt, ka cilvēki vienādas lietas uztver dažādi... man patīk būt kārtīgai kā lellei drauga acīs (tā jau sadzīvē dzīvojot kopā neizbēgami nākas saskarties ar lietām kuras nav patīkamas).

Piekrītu Neons teiktajam. Es nezinu, vai būtu tikusi galā viena. Mocījos visu nakti, māsiņu maz, klāt īpaši nenāk. Viņš bija ļoti satraucies, ka nespēj man palīdzēt, bet palīdzība bija milzīga - ne es paiet varēju, ne padzert, ne noģērbties ar sistēmu (dušā ejot). Uz rīta pusi starp kontrakcijām vienkārši rubījos ārā un kritu kājās stāvot, viņš mani ķēra. Beigu beigās arī dzemdēju tikai pateicoties tam, ka vīrs lika pareizi elpot, vecmāte paskaidrot nevarēja, tādēļ lieta ievilkās. Izstumšanas laikā stāvēja galvgalī, varēja neskatīties, bet nez kādēļ skatījās. :D Intīmajā dzīvē problēmu nav, vien pirmo laiku bija ļoti uzmanīgs. Es arī izprašņāju, vai redzētais nav atstājis traumu. Nē, nav.
Dzemdējusi viena un nedzemdējusi sieviete ne vienmēr sapratīs, cik daudz nozīmē vīrietis blakus. Realitātē nekad nevaram zināt, ko gribēsim atbildīgajā momentā. Piekrītu, ka ģimenes dzemdības nav domātas visiem. Sievietēm, kuru vīri spēj to izturēt, ir paveicies.

Nu tāpat kā Lalya, tikko aprakstīja, arī mans bija man blakus visu nakti un visu dienu, palīdzēja padzerties, pamasēja muguru, izpildīja manus lūgumus un morāli atbalstīja, mīļoja un palīdzēja izturēt... BET vienkarši bija prom uz 5 minūtām apmēram, kad palūdzu iziet ārā tieši izspiešanas brīdī... ienākot pārgrieza nabassaiti (nostājoties tā ka neredz to vietu, jo lūdzu lai neskatās)

Personīgi es ļoti vēlētos lai mans vīrietis ir blakus , jo viņš ir mans atbalsts . Es vienmēr kad jūtos slikti pirmām kārtām griežos pie viņa.

Atbalsts būtu ļoti svarīgs.

Nu es arī nepiržu un neatraugājos citu klātbūtnē, kur nu vēl sava vīrieša... neuzskatu, ka tā ir kāda īpaša saikne... nu nesaku, ka tā ir, bet nu ja ikdienā šādi kopā visu dara (pirž, vemj, kakā) tad nav brīnums, ka večiem ap 40 veras ciet un meklē jaunas un skaistas

Pirmkārt, es sapratu, ka joks, bet nu būsim godīgas, ka katrā jokā slēpjas daļa taisnības ;)
Bet ja abi esat tik ļoti koncentrēti uz visu seksīgo un skaisto, Tevi neuztrauc novecošanas fakts? Nu nebūsi Tu mūžam jauna un friša, nedod dies', vēl cietīsi no menopauzes smagā formā. Tad jau abos gadījumos tas vīrietis meklēs savos krīzes gados jaunāku un skaistāku :)

+neonam
Man vīrs arī piedalījās dzemdības un tas bija neizsakāms atbalsts jo kad biju tuvu samaņas sudumam spèja noturēt nomodā.bija brīži kad palūdzu iziet bet tā bija līdz galam.stāvēja pie galvas.deva padzerties un čukstēja ausī lai nepadodas.kad jautāju cai redzēja kautko teica nē jo koncentrējies bija uz mani.pārgrieza nabassaiti.pirms paliku stāvoklī meitenes biedēja ka vīrieši pēc tā visa uzlūko sievieti savādāk...citi izvairās...nesaskata sievišķību....nu manā gadījumā muļķības...grib vēl vairāk kā pirms:Daplido un dara visādi citas jaukas lietas.mīl abus ar dēlu.manuprāt ja vīrietis ir piedalījies ieņemšanā tad jāpiedalās visā..gan sonogrāfijās..dzemdībās un audzināšanā.
Bet ja vīrietis ir pret piespiest nevajag.blakus vajag stipru vīrieti kurš atbalstīs sievieti viss svarīgākajā un ne tik vieglajā brīdī. :)

Ikdienā es arī savam vīrietim esmu lelle - krāsojos un pucējos no darba gaidīdama. Bet grūtākos un īpašākos mirkļos varam atklāties viens otram visdažādāki. Tādēļ jau esam vīrs un sieva, lai zināt par otru vairāk kā citi. Nevienu notikumu nevar salīdzināt ar kopīga bērna dzimšanu. Kāpēc lai vīrietim nebūt klāt tik svarīgā priekš abiem mirklī? Man ir uzskats, ja kopā taisām, kopā gaidām, tad arī kopā dzemdējam. Pēc tās nakts vīrs atzina, ka labi, ka bija nācis, jo nespēj iedomāties, kā es tur būtu viena.

Neesmu dzemdējusi, bet domāju, ka nevēlētos, lai viņš redzētu to briesmīgo skatu. Tomēr neons teiktais par bērna pirmo kliedzienu un vispār momentu kā tādu man izraisīja pārdomas par to, ka tādā gadījumā vīrietim tas brīdis tiek atņemts. Viņam taču arī būtu forši dzirdēt un redzēt bēbi tikko kā no mātes miesām.
Laikam pieturētos pie tā varianta, lai neiet skatīties uz to kas notiek tur lejā, bet ir kopā no sākuma līdz beigām.

Vēl jau veins fakts, kas no cilvēka atkarīgs... Man būtu daudz grūtāk sēdēt aiz durvīm, neredzēt un nezināt, kas notiek, nekā būt klāt un redzēt briesmīgus skatus. Gan jau ir vīrieši, kuri labprātāk ir blakus, vai tie, kuri labprātāk uztic visu profesionāļiem, kamēr paši pasēž aiz durvīm.