Apbrīnojamas sagadīšanās

Ir bijuši daudz tādi gadījumi... Bet manā uztverē tas nav nekas vairāk kā vienkārši SAGADĪŠANĀS... brīnumiem neticu... :)

Nau nekas apbriinojams bet man tiko divi pazinjas saderinaajaas un abiem jau ir vienadi uzvardi :-) taada forsha sagadishanaas

Es ticu brinumiem un, ja kaut kas tads ipash notieks vienmer saku, ka tas liktenja pirksts un ta tam bija jabut.

ne gluži pa tēmai, bet man ir kolēģe, kurai dzimšanas diena ir tajā pašā datumā un gadā kad man, un godīgi sakot, pirmais cilvēks, ar kuru man rodas tik daudzas sakritības, it kā ikdieniški sīkumi, bet tomēr dīvaini, jo tā notiek dienā vairākas reizes. :D
Nu, piemēram, abas iedomājamies un pasakam vienu un to pašu reizē, abas saģērbušās ļoti līdzīgi un tā varētu ilgi turpināt..

Droši vien tikai sagadīšanās, bet ir bijuši gadījumi, kas likuši ārstiem brīnīties. Pēc ģimenes stāstītā, kad biju pavisam maza, 4-5 gadi, biju diezgan hiperaktīva, visur vajadzēja ielīst, visu vajadzēja izmēģināt, tā nu arī bija dažādi kritieni. Vistrakākie no tiem - izkritu no 2. stāva loga un otrā reizē noripoju pa trepēm no pašas augšas līdz pašai lejai, beigās piezemējoties uz betona grīdas. No abiem kritieniem nebija neviena lūzuma, nevienas traumas vai satricinājuma. Varbūt mani kāds sargāja, varbūt tīra veiksme. :D Un atkal, pirms ilgāka laika burtiski uz līdzenas vietas salauzu papēdi, nebija ne kritiena, nekā, vienkārši lūzums. Tātad, ja būs lemts, būs, ja nebūs, cauri var tikt sveikā lai vai kas. :D

Man ir bijis tā, ka es, pēc intuīcijas vadoties, zināju, kas notiek. Un man bija pilnīga taisnība.

Un interesantai lietai, kurai ticu- kad tu pēkšņi iedomājies par kādu, zvani viņam, un izrādās viņš jau zvana tev. Tas ir forši!

Paziņas draudzenei abi bērni piedzima vienā dienā,tikai ar 4 gadu starpiibu. Man liekas-ļooooti rets gadījums.

Man dažreiz ir tā, ka galvā skan kāda dziesma un pēc pāris minūtēm tā pati skan pa radio. Ir arī gadījumi, kad iedomājos par kādu cilvēku un viņš tieši zvana vai raksta.

E ticu tam, ka viss notiek tā kā tam jānotiek. Tikai nesen, skatoties vīrieša bērnības bildes, es uzzināju, ka esam braukuši kopā ekskursijās, skraidījuši vienos gaiteņos, noteikti simtām reižu viens otram garām, viņš vairākus gadus pēc tam nodzīvoja otrā Latvijas galā, atgriezās atpakaļ, es pārdzīvoju drausmu lietas un tikai tad mēs satikāmies. Tā ka es ticu tam, ka viss notiek ar iemeslu.

Mūsu ģimenē ir interesanti- mammai dzimšanas diena 8. janvārī, tētim 8. augustā. Es biju nolikta uz 16. oktobri, mamma vēl smējās, ka piedzimšu 8.... un piedzimu ar! :D Un dzīvojam mēs 8. dzīvoklī :D

Un interesantai lietai, kurai ticu- kad tu pēkšņi iedomājies par kādu, zvani viņam, un izrādās viņš jau zvana tev. Tas ir forši!

Es noteikti ticu tam,ka cilveeki nesatiekas nejausi!

Ir bijis un daudz reižu!

Kad notiek ne tā kā gribējās, bet pēc kāda laika redzams, ka tas bija labākais variants.

ar draudzeni katra braucām ceļot uz citu valsti vienā laikā un tajās dienās nesazinājāmies. un satikāmies Starbucksā :D viņai bija jāpiedalās treniņā citā pilsētā, man jāceļo pa citu valsti, bet kaut kā sakritības pēc vienā laikā nonācām vienā valstī, pilsētā, kafejnīcā. tas bija baisi, bet ne īpaši/liktenīgi.

ir arī īpašāki stāsti, vai nu stipri stipra intuīcija vai enerģijas vai kaut kas neizskaidrojams, bet negribās te stāstīt :)

Nezinu, apbrīnojami vai nē, bet esmu jau rakstījusi, pirms 6 gadiem internetā sarakstījos ar svešu puisi(tagad jau mans vīrs), pirmajā randiņā secinājām ka mūsu vecāki ir pazīstami un pirmajā viesošanās reizē, kad viņš ienāca mūsu mājā, viņš saprata ka atceras to reizi kad viņš ar saviem vecākiem ciemojies pie mums, tad viņam bija 10 gadi un viņš atceras ka toreiz tai sievietei(manai mammai) viena maza meitene(es) vislaik turējās pie svārkiem un nelaida vaļā. Viņa vecāki to dienu arī atcerās. :D Tā nu internets pēc padsmit gadiem mūs atkal saveda kopā. :)

Es, piemēram, nesen atklāju, ka vīrietim, kurš man šobrīd patīk, pirmie četri telefona numura cipari ir tieši tādi paši kā man! Liekas tā interesanti, laiks rādīs, vai tā ir vienkārši sagadīšanās, ņemot vērā to, ka šobrīd noteikti nav pamata domāt, ka mēs vispār kādreiz varētu aiziet kaut vai uz randiņu. :D

uzskatu, ka man ir ļoti spēcīga intuīcija..konkrētus piemērus nesaukšu, jo saistās ar privāto dzīvi...bet ļoti bieži, īpaši bērnībā bija tā, ka pēkšņi iedomājos par kādu konkrētu cilvēku un savās domās redzu, ka viņš tulīt ienāks manā mājā un pēc dažām sekundēm tā arī notiek...nezinu kā īsti noformulēt...tas pats ar telefonu, reizēm ir tāda sajūta, ka kāds tulīt pazvanīs un tā arī notiek. Un tas brīdis, starp to, ka redzu šo notikumu savā galvā un patiesību ir tik īss,ka nekad nepaspēju nevienam pateikt, ka tulīt zvanīs tel. vai tulīt notiks tas un tas...jā, varbūt bezsakarīgi, neprotu paskaidrot :D

Ā, jā, aizmirsu piebilst, ka tieši kādus divus gadus pirms mūsu satikšanas, bija tāds onlychats, kur es sarakstījusies ar kādu puisi, kurš kā izrādās, bija manējā istabas biedrs un ļoti labs draugs, kad atradās otrā latvijas galā, un lelāko laiku manējais esot rakstījis no tā drauga skype. Es viņu atcerējos bildes dēļ un retā uzvārda, kad manējais rādīja savus draugus. Tāpēc ir 99% iespējamība, ka mēs pat nezinot, ļoti ilgu laiku esam runājuši par visu un neko. Šo sīko leitu dēļ, es arī ticu, ka mums bija lemts satikties un saprast - ka nu jā, nu esam viens otram tie paši labākie (l)

Man ir viena pazina, mums abaam ir vienaads vaards, abaam vienaa dzienaa dzimshanas diena, tikai atskjiras gadi... vienmeer likaas tas jociigi :) :D
un runaajot par sargengeliem...man ir tada sajuta,ka mani sargaa kaads uz celja. ir bijusi taadi briizhi braucot ar mashiinu, ka tagad atceroties domaaju kaaaa vareeja tas viss beigties bez avarijas, bez soda naudam utt., bet nu paldies manam sargengelim.