Sveikas!
Zinu,ka, varbūt, šī nav īstā vieta,kur vērsties, tomēr man tik smaga sirds,ka vēlos parunāt:(
Ar vīru esam kopā 6 gadus, ir dēls kopīgs. Jau vairākus mēnešus viņš no manis bija aizgājis, klasiskais variants-pabūt atsevišķi. Tomēr visu laiku nāca pie mums, palīdzēja, veda,kur nepieciešams,utt, un bija arī seksiņš ik pa laikam. Protams, ka jautāju,lai nāk mājās, lai beidz muļķoties, bet atbildēja, ka vēl nav gatavs.
Aizvakar uzzināju, ka jau 3 nedēļas viņš dzīvo ar citu, sieviete no darba vietas, noīrējuši dzīvokli kopā. Zvanīju, neatbildēja. Uzrakstīju sms, tik atbildēja, ka mums ir viss cauri, un lai lieku viņu mierā. Teicu, nu labi, un vai grasās šķirt laulbu. Atbildēja, ka nē, ka viņam tas neesot vajadzīgs. Pajautāju, kāds ir iemesls, ka nevēlas dzīvot ģimenē, atbildēja, ka nevēloties atcerēties visus strīdus un visu slikto. Atbildēju - nu labi, veiksmi tad jums. Par bērnu neliekas ne zinis.
Man viņš ir ļoti mīļš un man ir šausmīgi smagi:(
Nezinu,ka lai atgūstu pašvērtējumu:(
Ko pasākt ar viņa mantām?Atdot vai gaidit,kamēr pats paprasīs?
Vai man snegt šķiršanos?
Un draugiem.lv viņam ir vēl aizvien attiecību statuss,ka precēts ar mani un bildes mūsu. Vai man bloķēt viņu vai lai pats bloķē,ja vajag?
Es nezinu, esmu apjukusi:( Man ļoti sāp:( It īpaši,ka dēlam bez tēva būs jāaug:(
Kā jūs rīkotos? Varbūt kādai līdzīgi bijis?
47
