seit varam dalities ar emocijaam

Padarītības sajūta - izgājus mājas soli lielos apmēros :D
Plānos vēl pieķerties šādiem tādiem darbiem, saplānot rītdienu.
Gribas ēst, bet esmu priecīga, jo sāku pievērsties veselīgākai ēšanai un jūtos labāk :D

Tik ļoti stulbi, kā jūtos tagad, sen neesmu jutusies. Pat īsti nezinu, kāda iemesla dēļ. Viss bija normāli, līdz kaut kādas emocijas neuzgrūdās virsū. Tagad cīnos pati ar sevi.

Jutos pohaina :)

skumji? jo netieku galā ar savām jūtām pret vienu cilvēku

Jūtos briesmīgi vīlusies un vientulīgi.

Tāds iekšējs miers. Ir labi!

Sirds lūzt pušu. Mums bija lemts satikties, viņš nonāca tieši manās rokās, bet es nepaspēju uz klīniku. Tā arī viņš nomira, ietīts manā dvielītī.

Jūtos bezizejā. Galīgā. PAVISAM! Zinu, droši, ka kādu laiku no šejienes neizkļūt.

Libra - stāsti, kas notika? Kāds dzīvnieciņš ? ;(

Libra, vai kādu dzīvnieciņu neizdevās glābt? Tik bēdīgi palika! :(

Savainots putniņš.

Jūtos lieliski! Gaidu lāpu gājienu un turpinājumu, solās būt ļoti spilgts un emocijām bagāts vakars. Tik ilgi gaidīts un ar tik nopietnu gatavošanos - visam vienkārši ir jāizdodas labi! :)

Par pozitīvismu runājot - neesmu vienmēr saulīte, bet vienmēr cenšos atrast kaut ko, kas sildītu sirdi. Ne vienmēr izdodas, bet citu cilvēku priekšā kaut kā man tas tēls ir veidojies tāds, ka neparādās nolemtības sajūta. Vienmēr būs kaut kas labs, pie kā pieķerties, kāds cerību stariņš. Tas, protams, nav domāts tā, ka es stāvu govs mēslos līdz ausīm, bet priecājos par skaisto saulīti, bet reālāk - tomēr tā ir vieglāk. Kaut vai kāda dzejas rinda, kaut vai kāda bizbizmārīte uz plaukstas, būs kaut kas, kas situāciju padarīs krāsaināku un novērsīs domas no nepatīkamā. Esmu melanholiķis pēc dabas un pēc socionikas - liriķis. Nav jau brīnums. :)

Šodien tāds pozitīvi sentimentālais noskaņojums..gatavoju svinīgo maltīti un esmu piedziedājusi pilnu māju sākot ar Kalniņu un Paulu..beidzot ar Strēlnieku dziesmām :)
Mīlu Latviju :)

ļoti slikti, šī nav mana diena, gribas kaut kādu svētku sajūtu, bet pamatīgi esmu sastrīdējusies ar vecākiem, noskaņojums - nekāds! :(

Jūtos apjukusi, gribu jaunu dzīvi. Tādu, kur nav jāsteidzas nekur, kurā visu nosaku pati un uz nevienu nav jāpalaujas. Tāpat jūtos ari nevajadziga, nenoverteta, liekas, ka tas viss tik pēksni, tpc grūti pat saprast visu, kas notiek...paslaik esmu lielās pārdomās par visu, un skiet, ka palenam tuvojas tas luzuma punkts un td vnk aiziesu no dazu cilveku dzivem, klusam un leni, bet kontakts mums bus zudis uz visiem laikiem, ta teikt ja mani tagad nevajag td man vinus pec tam ari nevajadzes....

Visumā šodien patriotiska noskaņa, rosijos daudz par virtuvi, neskatoties, kāda viss izvērties.
Mazliet esmu vīlusies, cilvēkos. Bet nevienu nevar piespiest.

ta vien gribetos domat, ka sodien paspeju iziet cauri visa veida emocijam. labi, ka tagad pret vakaru atduuros pret naivo " i believe in a miracles" sajuutinju, haha.

Man standartiņa ikdienas depresīvais,tikai uz svētkiem daudz lielāks. :D

šodienas pozitīvie notikumi un redzētais uz mazu brīdi atsvēra visu, kas šobrīd notiek.
ehh, gaidu savu tumšo mākoņu zelta maliņu.