seit varam dalities ar emocijaam

Šobrīd jūtos pievilta. Mani ļoti sāpina, ja man melo.

besis,besis un velreiz besis.

Diez kurš ģēnijs izdomāja, ka mums vienmēr jābūt pozitīvisma saulītēm, lai skaitītos veiksmīgi utml, pat ja visiem zināms, ka tie nav ilgstoši un noturīgi brīži?

Manuprāt, harmoniski dzīvojot pozitīsma saulīte var būt arī ilgstoša un noturīga ;)

Man tāds jautājums, kāpēc šeit lasot komentārus rodas iespaids, ka 70% foruma dalībnieku/ču jūtas tukši, sāpināti, neivenam nevajadzīgi?? Tā tiešām ir? ;)

Nu, laikam jau, ja jau daudzas tā izsakās. es vispār esmu novērojusi, ka ļoti daudzi tā pēdējā laikā jūtās.

Manuprāt, tas parāda, ka īstenībā daudzi tā jūtās. Ne vienmēr ir viegli ar kādu dzīvē tajā momentā aprunāties. Tad nu vienkārši vajag izdzēst no sevis to ārā - šeit.

Esmu lasījusi, ka ziema ir laiks, kad cilvēki vairāk dzīvo savā galvā. Un rudens ir pārejas periods - cilvēks no dzīvošanas ārpusē (vasarā), pārorientējas uz dzīvošanu galvā, pārziemošanu. Tāpat kā pavasaris ir pārejas periods no dzīvošanas galvā uz dzīvošanu ārpusē. Principā tas ir kārtējais izskaidrojums rudens "depresijām", nomāktībai, galu galā šis ir arī tumšākais gada laiks līdz Ziemassvētkiem, trūkst mums saulītes.
Tēmas ietvaros - jūtos chilliņā. Nevaru tam atrast labāku apzīmējumu, tas nav īsti miers, tā ir tāda neko nedarīšana un nekā nejušana.

Es jūtos pacilāta par gaidāmajiem rītdienas svētkiem, kas notiks no agra, agra rīta, līdz pat vēlam, vēlam vakaram :)

nu nezinu, man nevajag uzticību, lai dzīvotu pēc uzskata, ka citiem cilvēkiem nav nekādas daļas par to, kā es vēlos justies. Un man viņu priekšā nekas nav jātēlo. Reiz, kad pateica, ka man nevajadzētu tādai būt, kāda tobrīd jutos (neatceros precīzus vārdus), pateicu, ka man ne vajadzētu, ne nevajadzētu. Es jutīšu to, ko jūtu. Diez kurš ģēnijs izdomāja, ka mums vienmēr jābūt pozitīvisma saulītēm, lai skaitītos veiksmīgi utml, pat ja visiem zināms, ka tie nav ilgstoši un noturīgi brīži? Es atkal vienmēr esmu dzīvojusi ar uzskatu, ka dzīves mērķis ir spēt izbaudīt dzīves sniegtās emociju dažādības, nevis aprobežoties ar vienu un kaunēties par citām. Jo tas ir reāli aprobežoti

Nu baigi forši uzrakstīts.

Šovakar jūtos tā.. pacilāti. Ar nepacietību gaidu, nu jau šodienas koncertu, kad sēdēšu zālē un lepošos gan ar Latvijas dzimšanas dienu, gan savu visvismīļāko cilvēku un viņa nopelniem (l)

Ideāli. (kā te var uzlikt to smaidiņu ar sirsniņām?) :D

Lauraaaaaa - ( l ) Tikai bez atstarpēm :)

mistalee - Oi, liels paldies! ;) (I)

Oi. :( Man nekad nesanāks. :D (l)

Diezgan paskumji. Neatceros, kad pēdējā laikā būtu bijis citādi..

Lauraaaaaa - pamēģini ar l burtu, man liekas, ka tu lielo i ieliki. (l)

Jūtos savādi. Prieks mijas ar neizskaidrojamām skumjām un vilšanos.

Man gribās kliegt. Izkliegt visu sāpi, lai tā nekad neatgriežas.
Šodien man ir īpaši izteikts drūmais, joprecīzi pirms gada bija nu tik pozitivi svētki un visādi notikumi ar mīļo, bet tagad ... tagad gribās pazust pa visam un uz visiem laikiem.

Jūtos nekāda,dusmīga,ka saķerts kaut kāds vīruss vai kas,galva dulla :/

Šodien jūtos drausmīgi

Viegliu uztraukta. Darba intrevija šodien!